Apriņķa vecākais Kārlis Krūmiņš 0
Dzimis 1895. gadā, audzis Laidzes pagastā pie Talsiem – Rocežos, 17 gadu vecumā pēc Talsu pilsētas skolas beigšanas devās izglītoties un strādāt uz pašu Pēterburgu. Tur dzīvoja savas tantes, vācietes, mājās, strādāja par kantoristu, bet vakaros mācījās. 1916. gadā 8. Latviešu strēlnieku pulka rindās cīnījās Rīgas frontē. Pēc saindēšanās gāzu uzbrukumā nonāca hospitālī, bet 1918. gadā – Sarkanajā armijā. Mazdēls K. Krūmiņš zina stāstīt, ka pats “Dzelzs Fēlikss” par drošsirdību dāvājis sudraba pulksteni. 1918. gada beigās Latvijā karojis pret vāciešiem P. Stučkas armijā. Pēc demobilizēšanās 1921. gadā atgriezās mājās, tēva saimniecībā, bet tad darbu atrada Rīgā, kur izcilās latviešu, krievu un vācu valodas zināšanas noderēja advokāta Krūklanda kantorī. No 1940. gada vasaras līdz kara sākumam K. Krūmiņš strādāja par notāru Talsos. Arī vācieši ātri novērtēja šo izcilo cilvēku, uzaicinot darbā apriņķa valdē par tulku, tad kancelejas vadītāju.
K. Krūmiņš prata argumentēti pamatot lūgumus augstākajām instancēm. 1943. gadā Talsu vidusskolā varas noteiktais limits liedza mācības vairākiem desmitiem skolēnu. Apriņķa vecākais labā vācu valodā skaidroja skolu departamenta direktoram un Liepājas apgabala komisāram, ka “Talsu apriņķī tagad un visu laiku bijis inteliģences trūkums. Droši pastāvīgi palicēji ir tikai apriņķa cilvēki. Tāpēc svarīga ir vietējās inteliģences radīšana”. 1945. gada februārī viņš atbildēja uz rīkojumu aizliegt telefona sarunas latviešu valodā, jo “tas bez praktiskas nozīmes un arī aizvaino latviešu nacionālās jūtas”. Lai palīdzētu civiliedzīvotājiem, K. Krūmiņš atļāvās arī neapstrīdamus pamatojumus. Par neregulāro dzelzceļa satiksmi: “Neproduktīva laika tērēšana nes lielus zaudējumus ne tikai iedzīvotājiem, bet visai kara saimniecībai.”
1942. gada pavasarī apriņķī brīvprātīgi vācu armijā pieteicās ap tūkstoš cilvēku, vēl vairāki simti devās darba dienestā. Tikai 16. martā vien uz lauku darbiem Vācijā svinīgi pavadīja 300 vīriešu. Uz armijas komplektēšanas bāzi Liepājā grupas ar mūziku pavadīja gan no Tirgus laukuma, gan dzelzceļa stacijas. Daļa slimību vai vecuma dēļ vēlāk atgriezās. Jau marta beigās pirmie karavīri 24. Talsu kārtības sargu bataljona sastāvā devās uz fronti.
Sāka trūkt darbaspēka. Atsaucoties vācu noteikumiem par darba apstākļu sakārtošanu, apriņķa priekšnieks maija beigās izdeva rīkojumu pagastu vecākajiem reģistrēt nestrādājošos un sodīt. Tomēr tai pašā laikā ieveda un nodarbināja krievu un ukraiņu karagūstekņus. Citāts no laikraksta: “Talsos svētdienas vakarā bieži redzami gūstekņi, kaut gan to apkārtstaigāšana, sevišķi vakaros, nav vēlama.” Apriņķa priekšnieks izteicās: “Talsu apriņķis zaudējis ap 2000 darba roku. Lai to atvietotu, Kurzeme saņems 3000 Latgales strādnieku. Mums nav vēl iemesla sūdzēties par grūtiem laikiem.”
