Rūta Dimanta: “Vai esam atjēgušies, ka ar 72 stundu somu mums patiesībā nav kur skriet?!” 113
Rit jau trešais kara gads. Vai tikai, “pateicoties” no Krievijas nemanīti Latvijā ielidojušajam dronam, patiesībā neesam atjēgušies pie situācijas, ka ar to 72 stundu somu mums patiesībā joprojām nav, kur skriet? Tas atduras ne tikai pret naudas jautājumiem, bet mēs vienkārši nezinām, uz kurieni ar to visu mums doties. Šo tēzi TV24 raidījums “Ziņu TOP” aicināja komentēt Rūtai Dimantai, labdarības organizācijas Ziedot.lv un rehabilitācijas centra “Poga” vadītājai.
Vai šis aspekts, kas pērn diezgan spilgti izkristalizējās, būtu kaut kādā veidā maināms? “Noteikti!” Piekrīt Dimanta, sakot: “Lielā civilās aizsardzības stratēģija tikai vēl tiek izstrādāta. Tas, kas visu laiku saduras, ir ekonomiskās intereses un drošības intereses.”
Ja jaunos, dzīvojamajos projektos vajadzīgas drošas patvertnes, tās ir lielas izmaksas – uz kuru tad liksim izmaksas, vaicā Dimanta. “Visu laiku ir stīvēšanās arī starp pašvaldību, valsti un uzņēmējiem, kurā pusē tās izmaksas aizbīdīt.”
Lai nesanāktu tā, kā ar dronu, kad attapāmies, ka tas jau ir iekšā Latvijā, lai tāpat nesanāk, ka attopamies, ka nav, kur patverties, tas ir viens aspekts, norāda Dimanta, turpinot: “72 stundu somai, es domāju, ir notecējis termiņš. Tā ir vēsture šajā modernajā karā, drīzāk mums ir jādomā par to, kas šajās 72 stundās būs mūsu sakari, ja mums mobilie sakari nebūs, kas būs apziņošana?”
Svarīgi ir strādāt ar mazām kopienām, ar krīzes situāciju līderiem, kas jebkurā pagastā bez interneta un elektrības spēs koordinēt darbības, saka Ziedot.lv vadītāja: “Joprojām es gaidu, piemēram, šo rīku ar šūnu apziņošanu, kā mūs visus informēs par notiekošo!”
