Gints Bisenieks
Gints Bisenieks
Foto – Ilmārs Stūriška

Vai viņa padomi tev un citiem treneriem palīdzēs izaudzināt labākus hokejistus? 1


Noteikti. Tagad, gatavojoties jaunajai sezonai, varam sākt no baltas lapas. Ja pieturēsimies pie redzētā un dzirdētā, tad progresam noteikti jābūt un bērnu čempionāta līmenim jāaug.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Bet otra puse nekur nepazudīs – vecāki un viņu spiediens…

Tas ir smagākais jautājums. Varam sakārtot treneru domāšanu, bet jāizglīto arī vecāki. Ir doma izveidot rokasgrāmatu vecākiem, rīkot asambleju – kaut vai “Arēnā Rīga” vienu tribīni aizpildīt, ievēlēt vecāku komiteju. Mēģināt mainīt viņu domāšanu. Visvairāk traucē tas, ka jebkurā vecumā spēlē rezultāta dēļ, visiem gribas, lai mans puika uzvar, lai iemet divus trīs vārtus. Taču jāsaprot, ka galvenais ir izaudzināt, lai viņi 16 vai 18 gadu vecumā var iet laukumā un cīnīties par uzvaru, bet pirms tam to nevajag darīt par katru cenu. Ceru, ka treneri to sapratuši un nemēģinās spēlē izmantot tikai astoņus hokejistus, pārējos turot uz sola. Hārtlijs teica – mēs nevaram zināt, ka tas, kurš šodien ir ceturtajā maiņā, pēc diviem gadiem nebūs pirmajā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudz runāts, ka vajag visos klubos strādāt pēc vienotas sistēmas, piemēram, ziemeļamerikāņu. Kā to panākt?

Aiz okeāna bieži vien ar bērniem nestrādā profesionāli treneri, bet tēvi, kuri kādreiz spēlējuši. Federācija iedod treniņu plānu, un viņi iet tam cauri. Spēli saprot, var palabot. Mums visa darbība jau astoņu deviņu gadu vecumā vērsta uz to, lai uzvarētu. Tagad mazāk, bet vēl pirms pieciem gadiem uzvarai Latvijas čempionātā vajadzēja divus komponentus – aizsargu, kurš var uzmest no saviem vārtiem pāri galvām, un vārtsargu – lielu un slinku. Aizņem daudz vietas, zemē nekrīt. Šis seminārs ir solis tuvāk vienotai izpratnei, bet, protams, jāveido programma trim līdz pieciem gadiem, lai, nonākot izlasē, viņi jau zina, kā jāspēlē. Hārtlijs izteicies, ka grib, lai vārtsargs ir kā sestais laukuma spēlētājs – iziet un var atdot piespēli. Piemēram, Jāni Kalniņu no vārtiem ārā nevar dabūt, Rīgas “Dinamo” viņam to aizlieguši, tāpēc stāv kā piesiets.

Cik, tavuprāt, svarīgi būtu noturēt Hārtliju Latvijā?

Jo ilgāk, jo labāk. Viesturs (Koziols) malacis – atradis tādu pērli. Brīžiem domāju, kas notiks, ja Hārtlijam citur būs izdevīgāks, interesantāks piedāvājums. Kas nākamgad nāks – atkal kāds, kurš mācīs turēt rokas aiz muguras un izvairīties?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.