Salds našķis vēderā, rezultāts uz gurniem… 7
Autors: Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ļoti bieži runā par to, ka cukurs organismā pārvēršas par taukiem. Cukurā taču tauku nav! Kā tad tas notiek? Kā lai zina, cik daudz cukura drīkst lietot? MĀRĪTE GULBENĒ
Enerģijai un citām labām lietām
Uzturvielām mūsu organismā ir dažādas funkcijas. “Piemēram, uzņemtās olbaltumvielas var dot arī enerģiju, bet pamatā tas ir kā būvmateriāls. Pieaugušam cilvēkam vajag 60–80 gramu olbaltumu dienā. Tauki galvenokārt veido mehānisku izolācijas slāni ap orgāniem, piemēram, ja nierei apkārt nebūtu tauku, tā noslīdētu, arī ap zarnām ir tauki. Vienlaikus tie var būt kā enerģijas avots. Uzņemti par daudz, tauki viegli pārveidojas organisma taukos. Vīriešiem dienā nepieciešams 70–150, sievietēm 60–100 gramu tauku, pēc 60 gadu vecuma – ap 60 gramu,” skaidroja diētas ārsts Atis Tupiņš. Ogļhidrātiem (glikoze, arī fruktoze, saharoze jeb parastais cukurs) pamatā ir enerģētiskā funkcija. Atsevišķas organisma struktūras, piemēram, galvas smadzenes, virsnieres, eritrocīti, enerģiju iegūst tikai no glikozes. Tā ir lielisks enerģijas avots – vairāk nekā 60% uztura ogļhidrātu tiek izmantoti enerģijai, viņš turpina.
Kurā brīdī no ogļhidrātiem organismā sāk pastiprināti veidoties piesātinātie tauki – sākas aptaukošanās? “Tas notiek, kad ogļhidrāti no tādiem produktiem kā maize, cepumi, saldumi, cukurs, ievārījums tiek uzņemti par daudz,” norāda speciālists. Tiesa, ogļhidrātiem ir citāda ietekme – šajā gadījumā tie izraisa tauku oksidēšanās samazināšanos, un ar ēdienu uzņemtie tauki netiek izmantoti enerģijas iegūšanai, bet gan sāk uzkrāties taukaudos.
Kopumā ogļhidrātu dienas devai nevajadzētu pārsniegt 400–450 gramu, pusmūža sievietēm – 260 gramu, īpaši, ja nav lielas fiziskās slodzes. Ogļhidrātu avots ir jau minētie produkti, arī dažādi graudaugi, pupiņas, dārzeņi, kartupeļi, augļi, ogas.
Labie cukuri pret sliktajiem
Diētas ārsts uzsver, ka nevajag bažīties uzturā lietot saldas ogas un augļus. “Dabā tā sauktie vienkāršie cukuri – glikoze, ko mēdz dēvēt arī par vīnogu cukuru, fruktoze jeb augļu cukurs –, kā arī saharoze atrodami saldajos augļos, ogās, dārzeņos, visbiežāk diezgan līdzīgās proporcijās. Ogas un augļus droši var apēst no četrām līdz sešām, pat astoņas porcijas dienā. Viena porcija – ap 100 gramu.”
Bet pret ķīmiski izdalītiem cukuriem, piemēram, glikozi vai fruktozi balta pulverīša veidā, un saharozi, ko pazīstam kā rafinēto cukuru, attieksmei jābūt daudz piesardzīgākai. “Piemēram, šādas fruktozes sīrupu bagātīgi pievieno saldinātajiem dzērieniem, ar kuru lietošanu tiešām nevajadzētu aizrauties. Tie satur lielu devu šā plikā saldinātāja – pat līdz sešarpus tējkarotēm uz glāzi. Kāpēc plikā? Ķīmiski izdalīti cukuri vairs nesatur dabīgās minerālvielas, mikroelementus, vitamīnus, šķiedrvielas atšķirībā no augļiem, ogām, dārzeņiem, kuros tie ir bagātīgā daudzumā. Bietes, burkāni – tik saldi un arī tik vērtīgi uzturā,” paskaidro diētas ārsts.
Viņš norāda, ka rafinētie cukuri tiek uzņemti daudz koncentrētākā veidā nekā dabīgie ar augļiem, ogām, līdz ar to organismā nonāk krietni lielāka deva, nekā vajadzīgs enerģijas iegūšanai. Kur paliek liekais cukurs? “Tas kļūst par labu avotu tauku veidošanai organismā, sevišķi, ja cilvēks ir mazkustīgs. Te tiešām vietā teiciens: kas par daudz, tas par skādi!”
Pieaugušam cilvēkam nevajadzētu uzņemt vairāk par 25 gramiem rafinētā cukura dienā. Tas atbilst četrām piecām tējkarotēm šā produkta.
IELĀGO!
Daudzos ikdienā lietotos produktos, piemēram, kečupā, baltmaizē, pat rupjmaizē, ir tā sauktais slēptais rafinētais cukurs.
