Reti kurš varēja iedomāties, ka “Saskaņa” vispār neiekļūs Saeimā 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, kas daudzus gadus sabiedrības domas aptaujās bija populārākais politiskais spēks, pēdējā gadā pakāpeniski sāka zaudēt popularitāti, vēl straujāku reitinga kritumu piedzīvojot pusgadu pirms vēlēšanām.
Taču reti kurš varēja iedomāties, ka “Saskaņa” vispār neiekļūs Saeimā. Par to 14. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 4,81% balsstiesīgo pilsoņu. Partija saņems valsts budžeta finansējumu, bet paliks ārpus parlamenta, kur daļa tās vadošo politiķu ir strādājuši vairāk nekā 20 gadu.
Partijas līderi Jāni Urbanoviču parlamentā ievēlēja 1994. gadā, kad viņš saņēma 5. Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad to nolika Ernests Jurkāns, kurš kļuva par Rēzeknes mēru.
Pagājušās nedēļas sākumā “Saskaņas” valde nolēma 26. novembrī sasaukt kongresu, kurā notiks vadības un valdes vēlēšanas. J. Urbanovičs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka, uzņemoties atbildību par vēlēšanu rezultātiem, viņš vairs nekandidēs uz priekšsēdētāja amatu.
Taču kongresā viņam ir pienākums sniegt pārskatu par aizvadīto periodu, “jo es nedrīkstu izvairīties no atbildības”. J. Urbanovičs no partijas neplāno aiziet un palīdzēs tai arī turpmāk.
Esot vairāki kandidāti jaunā līdera amatam, bet vispirms par to ir aicinātas izteikties nodaļas.
J. Urbanoviča paziņojums saturiski nedaudz atšķiras no tā, ko nesen vēstīja divu līdzšinējo valdības partiju – “Kustības Par” un “Konservatīvo” – vadība, kuru partijas arī neiekļuva Saeimā.
“Kustības Par” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts un “Konservatīvo” līderis Jānis Bordāns jau paziņoja par atkāpšanos no amata, savas pilnvaras nolikušas arī abu partiju valdes, kas turpināšot darboties līdz kongresiem šā gada nogalē.
Ar paziņojumiem par atkāpšanos no amatiem “Saskaņas” valdē ir paziņojusi arī Anna Vladova un Andris Morozovs, kurš netika iekļauts vēlēšanu sarakstā.
Urbanovičs: “Tauta ir runājusi.”
Vairāki “Saskaņas” deputātu kandidāti vērsās Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ar lūgumu pārskaitīt par sarakstu nodotās balsis vairākos vēlēšanu iecirkņos. J. Urbanovičs no tā norobežojas, jo uzskata: “Tauta ir runājusi un tās viedoklis ir jārespektē. “Saskaņai” tas ir liels, bet vērtīgs pārbaudījums.” CVK šo iesniegumu arī noraidīja.
Piecu procentu barjeru “Saskaņa” pārvarēja Rīgā, kur par to nobalsoja 6,64%, un Latgalē – te partiju atbalstīja 11,47%, liecina CVK dati. Vidzemē par to nobalsoja 2,38%, Zemgalē – 2,26%, bet Kurzemē – 2,03%. Liepājā, kur saraksta līderis bija Valērijs Agešins, partija pārvarēja 5%.
No Latgales pašvaldībām salīdzinoši labs rezultāts tai ir Daugavpilī, kur “Saskaņu” atbalstīja 16,89%. Šajā pašvaldībā “Saskaņas” profils bija atšķirīgs, jo Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš pretojās padomju okupācijas pieminekļu nojaukšanai un dažādi centās piesaistīt to vēlētāju, kas dzīvo Krievijas informatīvajā telpā.
Vairāk konkurentu
Pirms iepriekšējām vēlēšanām “Saskaņa” centās konsolidēt politiskos spēkus, par kuriem balso nelatviskā vēlētāju daļa, un tās vienīgais konkurents bija Latvijas Krievu savienība, bet šoreiz šis spektrs bija ļoti sadrumstalots. Tā vēlētāju balsis sadalījās starp daudziem spēkiem.
Nopietnākais sāncensis izrādījās bijušā partijas biedra Alekseja Rosļikova vadītais spēks – partija “Stabilitātei”, kas iekļuva Saeimā, taču ir radikālāka un ar neskaidrāku ideoloģiju.
Ar savu partiju “Suverēnā vara” startēja arī Jūlija Stepaņenko, kura 13. Saeimā ievēlēta no “Saskaņas”, un viņas dzīvesbiedrs Vjačeslavs Stepaņenko. Par šo partiju nobalsoja 3,24% vēlētāju.
Vēl daļu balsu “Saskaņai” varēja atņemt “Progresīvie”, kā arī “Attīstībai/Par”. No tās saraksta Zemgalē kandidēja Vjačeslavs Dombrovskis, kurš iepriekš bija “Saskaņas” premjera kandidāts.
Šajā sarakstā bija arī aktieris Andris Lielais, kurš, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, atgriezās Latvijā no Maskavas. Zemgale bija viens no diviem vēlēšanu apgabaliem, kurā Saeimā neiekļuvusī “AP” pārvarēja 5%.
Labais Zaļo un zemnieku savienības vēlēšanu rezultāts Latgalē, uz kuru bija devies arī ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs, liek domāt, ka daļu cittautiešu nobalsoja arī par A. Lembergu, kā arī par Aināru Šleseru un viņa vadīto partiju “Latvija pirmajā vietā”.
No tā var secināt, ka “Saskaņas” zaudētās balsis, iespējams, ir aizgājušas pie ļoti dažādu ideoloģiju spēkiem, sākot ar liberāļiem un beidzot ar kreisajiem un labējiem populistiem.
Nenovērtēja tehnoloģiju lomu
“Saskaņa” sevi piesaka kā sociāldemokrātiska partija, tā darbojas Eiropas sociāldemokrātisko partiju grupā. Eiropas Parlamentā to pārstāv bijušais partijas līderis Nils Ušakovs, kurš, tāpat kā J. Urbanovičs, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīja Krieviju kā agresorvalsti.
Tagad N. Ušakovs “Latvijas Avīzei” uzsvēra: “”Saskaņa” visā savā komunikācijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, šo pozīciju nemainīja un arī nemainīs.” Viņš pieļāva, ka krieviski runājošais vēlētājs ir šokā un daļa vispār neaizgāja uz vēlēšanām.
N. Ušakovs atturējās vērtēt, kāds būtu rezultāts, ja viņš būtu kampaņas seja, kā tas bija pirms iepriekšējām vēlēšanām.
Tiesa, toreiz N. Ušakovs bija Rīgas mērs, bet pēc aizbraukšanas uz Briseli retāk redzams publiskajā telpā.
Cita tik spilgta līdera “Saskaņai” vairs nav. Par premjera kandidātu partija nominēja Ivaru Zariņu. J. Urbanovičs minēja arī citus iemeslus, kāpēc vēlētājs no partijas novērsās.
Viņaprāt, arī tāpēc, ka “Saskaņa” ir atbildīgi izturējusies pret cilvēku veselību un aicinājusi visus vakcinēties, partijas frakcija arī atbalstīja grozījumus Latvijas Pareizticīgo baznīcas likumā, kas nosaka, ka Latvijas Pareizticīgo baznīca ir pastāvīga un neatkarīga no jebkādas citas, ārpus Latvijas esošas baznīcas varas un ietekmes.
“Es apzinājos šos riskus, bet mēs nevarējam rīkoties citādāk un zvejot vēlētāju balsis,” teica J. Urbanovičs. Viņš atzina – partija ir dzīvojusi ilūzijā, ka gan jau tāpat būs labi, nenovērtējot jauno tehnoloģiju un sociālo tīklu infrastruktūras lomu, kuru izmantoja konkurenti. Runa ir par sociālo tīklu “Tik Tok” un vietni “Telegram”, “kur par “Saskaņu” tika melots uz nebēdu, bet mēs to neatspēkojām, jo noslinkojām”, atzina J. Urbanovičs.
V. Agešins, kurš ir viens no tiem, kurš politikā ir vairāk nekā 20 gadus, uzskata, ka “pēc laika cilvēki ilgosies pēc inteliģences un gudras “Saskaņas”, nevis pēc bļāvējiem un populistiem”. Parlamentu atstās vēl vairāki pieredzējuši politiķi, piemēram, Boriss Cilēvičs, Andrejs Klementjevs.
I. Zariņš teica, ka “Saskaņa” “ir bijusi par līdzsvarotu valsts attīstību un savstarpējo cieņu”, jo tās mērķis bija kādreiz būt arī valdībā. “Es nācu ar misiju pārraut “sarkanās līnijas”, jo redzēju to kā galveno mūsu valsts problēmu un Latvijas atpalicības iemeslu – pretēji demokrātiskas valsts principiem, tas dod iespēju veidoties varas monopolam,” piebilda I. Zariņš.
