“Kādā sabiedrībā mēs dzīvojam?” Pirmklasnieka mamma nopietni satraukusies par klasē notiekošo 8
Visi, kuriem ir bērni, zina, ka vienmēr vēlamies, lai viņiem tiek viss pats labākais – lai viņiem būtu labi draugi, interesanta dzīve un viss pārējais, ko bieži vien vecāki nav spējīgi ietekmēt. Viena no šādām lietām ir skolas gaitas.
Skolas gadi aizņem lielu daļu no jauniešu dzīves, un nereti tieši skolas gadi ir tie, kas veido bērna personību. Tomēr ir jaunieši, kuriem došanās uz skolu ir smaga nasta, ko jāiztur daudzu gadu garumā, jo ir klases biedri, kuri uzskata, ka ir labāki par saviem vienaudžiem. Šādā situācijā dalās arī mamma Anete, kura vecāku čatā saņēmusi nepatīkamu ziņu.
Sociālo mediju platforma “Threads” Anete dalās savā pārdzīvojumā, rakstot, ka viņas bērna klasē ir jaunieši, kuri apsaukā vienu meiteni par resnu. Anete uzskata, ka meitene ir skaista un ar fantastisku raksturu, taču sievieti visvairāk uztrauc fakts, ka šāda rīcība novērojama jau pirmajā klasē.
Šī situācija liek Anetei uzdot jautājumus – kādā sabiedrībā mēs dzīvojam? Kas dod tiesības sāpināt citus?
Komentāru sadaļā Diana norāda uz vecākiem. Viņa iesaka paklausīties, kā runā pašas mammas, un secināt, ka nav jābrīnās, ja bērni rīkojas tāpat, ja šādu piemēru rāda vecāki.
Arī Māris piekrīt, ka bērni ir pieaugušo spogulis, un uzskata, ka situācija nav normāla.
Kāda sieviete atklāj, ka ar šādu problēmu cīnās jau trīs gadus. Viņas dēls iet trešajā klasē un draudzējas ar puiku, kurš ir apaļīgs, bet ļoti izpalīdzīgs, jautrs un drosmīgs. Sieviete stāsta, ka ir klases biedri, kuri apsaukā, un uzsver, ka mobings nenāk tikai no puišiem, bet arī no meitenēm, kuras nāk no turīgām ģimenēm.
“Es vienmēr esmu dēlam mācījusi, ka vājāki ir jāaizstāv. Kad rodas konfliktsituācijas – dēla draugu pastāvīgi apsaukā, kaitina – sākas kautiņi. Par vainīgiem paliek mans dēls un viņa draugs, jo skolotāja viņiem netic. Viņi ir klases aktīvisti, un tie ‘priekšzīmīgākie’ bērniņi jau tā nerīkojās,” piebilst sieviete.
Kas sakāms citiem lietotājiem?
Eksperti skaidro kādu ietekmi tas atstāj uz jaunieti
Pēdējos gados daudz tiek runāts par citu bērnu apcelšanu un ietekmi, kas var būt ļoti nopietna pat, ja jaunietis apgalvo, ka viņu tas neietekmē. Vairāki pētījumi ir apstiprinājuši, ka bērni, kurus skolā apmej vai citādos veidos izceļ, nereti saskaras ar grūtībām mācībās un gūst nopietnas psiholoģiskās traumas. Bērniem, kuriem skolā neklājas viegli palielinās risks iedzīvoties depresijā, izjust trauksmi un attīstīt pašnāvnieciskas domas.
Pats satraucošākais ir tas, ka emociju slēpšana un uzvedības problēmas var turpināties arī pieaugot. Tāpat vairāki pētījumi apstiprina, ka šādi bērni biežāk pastrādā dažādus noziegumus un vardarbīgi izturas pret apkārtējiem cilvēkiem.
Mobings neskar tikai bērnus – ar to saskaras arī pieaugušie savās darba vietās.
Tāds savstarpējs mobings darba kolektīvos ir bijis visos laikos. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no vadītāja, no līdera, kurš vai nu to pieļauj, vai arī nepieļauj, – šādu viedokli TV24 raidījumam “Preses klubs” pauda Rūta Dimanta, Ziedot.lv vadītāja.
