Sekmīgi pabeidz 9. klasi, bet savā skolā vairs nav vietas? Vecāki var prasīt rakstisku atteikumu 0
Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš savā “Facebook” profilā dalījies pārdomās par skolēnu uzņemšanu 10.klasēs. Daudzi ar viņa ierakstu dalījušies tālāk, apliecinot, ka šī tēma šobrīd ir aktuāla daudziem.
“Nupat beidzās skolēnu uzņemšana vidusskolas 10.klasēs. Konkursa rezultātā daudzi 9.klašu sekmīgi absolventi ir spiesti aiziet no savām skolām un šiem jauniešiem jārisina nopietna problēma kur iegūt vidējo izglītību. Rīgā daudziem nāksies braukāt uz kādu grūti sasniedzamu vidusskolu, kur ir mazāks konkurss un var iestāties. Bet ko darīt tiem jauniešiem, kuru pilsētā ir tikai viena vidusskola? Esmu lasījis ieteikumu šiem jauniešiem iet mācīties profesionāli tehniskajās skolās. Bet mums ir pašvaldības, kur šāda iespēja nemaz nav nodrošināta,” problēmu iezīmē J.Celmiņš.
Viņš norāda arī uz juridiskiem aspektiem – ka Satversmes 112.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību un valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Izglītības likuma 17.pants nosaka, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību. Taču reāli konkursa modelis neparedz pietiekamu aizsardzību savas skolas sekmīgajiem 9.klašu absolventiem.
Juris turpina ar ieteikumiem, kā situāciju varētu mainīt: “Ko šajā situācijā vajadzētu darīt vecākiem, kuru bērniem vairs nav reālu iespēju turpināt mācības 10.klasē?
Vispirms vecākiem no skolas ir jāpieprasa rakstisks atteikums ar pamatojumu. Pēc tam ar šo atteikumu ir jādodas uz savu pašvaldību un tas jāapstrīd. Ja nav rezultāta, tad ir jāgriežas administratīvajā tiesā un pēc tam Satversmes tiesā.
Satversmes tiesā atteikuma apsdrīdējums ir jāiesniedz 6 mēnešu laikā pēc atteikuma. Lai to darītu vecākiem vajadzētu apvienoties un nolīgt pietiekami kvalificētu juristu palīdzību. Domāju, ka jautājuma pacelšana Satversmes tiesas līmenī jebkurā gadījumā piespiedīs varas iestādes pārskatīt pašreizējo uzņemšanas kārtību 10.klasēs.”
Juris ir pārliecināts, ka nedrīkst iznīcināt piekļuvi vidējai izglītībai.
“Neatkarīgi no tā kā rīkosies skolēnu vecāki, šī situācija nopietni ir jāizvērtē gan pašvaldībās, gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan Tiesībsargam.”
Lauma komentāros raksta: “Nezinu, kā citur, bet vismaz Rīgā vēl nekas nav beidzies. Viena daļa ļoti ilgi domā, ko apstiprināt, citiem attiecīgi nākas gaidīt. Un nav izslēgts, ka pat iesniegtos dokumentus ņems laukā un pāries uz citu skolu, vieta attiecīgi atbrīvosies. Panika iestājusies par agru. Un ko nozīmē “sekmīgs”? Ar 4 un 5 arī skaitās sekmīgs, nemaz nerunājot par tiem smieklīgajiem %, lai CE būtu ieskaitīts. Vidējā izglītība nav obligāta. Ja jaunietis nevar vai negrib mācīties, vai ir vērts mocīties tālāk? Labāk uzreiz apgūt kādu profesiju (bez profesijas darbu pēc vidusskolas atrast ir ļoti sarežģīti), tas neizslēdz tālākas izglītības iespējas, ja tāda vēlme vēlāk rodas.”
Agita norāda, ka situācija ir bēdīga: “Šobrīd skolu sistēma vispār ir bēdīgā stāvoklī. Vidusskolās konkursi…bet tādi ir visur. Un ne tikai konkursi. Kā piemērs: jaunietis pabeidzis 9 klasi un uz vidusskolu palikt nevēlas. Interesē anjmācjja, māksla, web dizains, datorgrafika. Izrādās, ka tāda skola, kur apgūt kaut ko tādu ir tikai viena! Protams – konkurss milzīgs. Protams, garām, – nepalīdz pat daudzie diplomi par piedalīšanos un apbalvojumiem konkursos. Tālāk dilemma – kur mācīties tālāk? Apgūt profesijas, kas galīgi neinteresē? Tā nebūs mācīšanās, bet mocības.”
Rolanda izteikumi ir asi:
“Doma, ka katram sliņķim ir jāiegūst vidējā izglītība ir stulba un pasaulē tā nav populāra. Viduvējības var kļūt par izciliem santehniķiem un nopelnīt viduvēju juristu līmenī, bet Latvijā profesionālā izglītība ir atstāta novārtā, jo lūk – visās skolās visi skolnieki var sasniegt vienādu līmeni! Idiotu murgs! Bet labot telefonus vai kompjūteris var daudzi, arī braukt ar traktoru.”
