Selektīvā solidaritāte: kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas nostāja attiecībā uz Armēniju un Ukrainu grauj uzticību Eiropas iestādēm 0
Nikolajs Jakovenko, žurnālists un redaktors
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, atsaucoties uz savu neseno telefonsarunu ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, 7. jūnijā paziņoja, ka ES ir kļuvusi par jaunu Armēnijas preču eksporta galamērķi. “Urzula fon der Leiena pauda ļoti svarīgu ziņu: lauksaimniecības produkti no Armēnijas Republikas tiks eksportēti uz Eiropas Savienību bez muitas nodevām, proti – brīvā muitas režīmā,” norādīja premjerministrs.
20. maijā, pirms parlamenta vēlēšanām Armēnijā, Krievija sāka ieviest ierobežojumus vairāku preču importam no šīs valsts, tostarp dārzeņiem, svaigiem garšaugiem un augļiem, kā arī zivīm un ziediem. Maskava šos pasākumus skaidroja ar sanitāro noteikumu pārkāpumiem, taču patiesībā tie drīzāk izskatās kā ekonomiskā spiediena instruments, ņemot vērā Erevānas arvien ciešāko sadarbību ar ES.
“Paplašinot eksporta ierobežojumus Armēnijas precēm, Maskava izmanto ekonomiskās attiecības kā ieroci politiskā spiediena izdarīšanai. Tieši tāpēc Eiropa stingri atbalsta Armēniju,” minētajā 5. jūnija telefonsarunā ar Pašinjanu uzsvēra Urzula fon der Leiena. Viņa arī apņēmās nekavējoties sniegt Armēnijai finansiālu palīdzību vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā.
Jāatzīmē, ka ES, pamatojoties uz nepieciešamību palīdzēt Armēnijai pretoties Krievijas spiedienam, ir gatava piešķirt Erevānai jaunas tirdzniecības preferences.
Tajā pašā laikā tā atņem līdzīgas priekšrocības Ukrainai – valstij, kas kopš 2022. gada pretojas Maskavas militārajai agresijai, nesot milzīgus upurus. Bezmuitas režīms Ukrainas precēm, kas tiek ievestas ES tirgū, beidzās 2025. gada 5. jūnijā. Jau nākamajā dienā ES atjaunoja ievedmuitas nodokļus un kvotas vairākiem Ukrainas lauksaimniecības produktiem.
Fon der Leienas solījums Pašinjanam par bezmuitas piekļuvi ES tirgum pats par sevi šķiet institucionāli apšaubāms un neatbilst standarta ES lēmumu pieņemšanas praksei. Šādus pasākumus nevar pieņemt telefonsarunas laikā, kā arī tie neietilpst Eiropas Komisijas priekšsēdētāja personīgajā kompetencē. Muitas režīma maiņa, jaunu tarifu atvieglojumu piešķiršana vai bezmuitas piekļuve ir jāpieņem Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam oficiālā kārtībā. To tieši paredz noteikumi, kas reglamentē ES tirdzniecības politiku, kā izklāstīts Eiropas Komisijas oficiālajā tīmekļa vietnē.
Armēnijas gadījumā tas ir jo īpaši svarīgi, jo no 2022. gada 1. janvāra šī valsts tika izslēgta no ES tirdzniecības preferenču sistēmas (GSP/GSP+), jo vairs neatbilda saņēmējvalsts kritērijiem. Tas rada iespaidu, ka Urzula fon der Leiena faktiski vienpersoniski pieņem lēmumus visas Eiropas Savienības vārdā par labu Armēnijai, aizstājot tās iestādes un iedibinātās procedūras, kamēr Ukraina – kas jau vairāk nekā četrus gadus ir bijusi Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju – joprojām saskaras ar diskrimināciju.
Fon der Leienas politika attiecībā uz Dienvidkaukāzu arvien vairāk izskatās nevis kā līdzsvarota ES pieeja, bet gan kā politiski tendencioza un atklāti proarmēniska nostāja. Piemēram, laikā no 2020. gada līdz 2023. gadam Azerbaidžānai izdevās pārtraukt Armēnijas īstenoto Kalnu Karabaha un apkārtējo rajonu okupāciju, kas ilga 30 gadus. Tādējādi Baku atjaunoja suverenitāti pār savām starptautiski atzītajām teritorijām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām Nr. 822, 853, 874 un 884, kurās tika pieprasīta Armēnijas bruņoto spēku izvešana no okupētajiem rajoniem.
Tomēr fon der Leiena un citi Eiropas politiķi, tostarp Žuzeps Borels, neatbalstīja Azerbaidžānu; gluži pretēji, viņi publiski nosodīja Baku rīcību un paziņoja par paplašinātu atbalstu Armēnijai. Turklāt fon der Leiena pat nepieminēja ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas jau bija īstenotas, lai gan citos konfliktos viņa regulāri atsaucas uz ANO lēmumiem un prasa to pilnīgu īstenošanu. 2024. gada 2. maijā Beirūtā, runājot par situāciju Libānas dienvidos un spriedzi uz Libānas un Izraēlas robežas, viņa aicināja visas puses pilnībā īstenot ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1701.
Šī pieeja vēlreiz apliecina, ka fon der Leienai starptautiskās tiesības ir svarīgas tikai tad, ja tās saskan ar viņas politisko redzējumu. Viņas atklāti proarmēniskā nostāja grauj ES uzticamību un liek apšaubīt tās spēju rīkoties kā objektīvam tiesisko principu aizstāvim.
