Sensori, radari un pārtvērējdroni: Igaunija stiprina Krievijas robežu 0
Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments uz valsts dienvidaustrumu robežas ar Krieviju pabeidzis pirmo posmu aprīkošanu ar dažādām ierīcēm bezpilota lidaparātu atklāšanai un neitralizēšanai.
“Mums ir dažādas spējas dažādos punktos gar dienvidaustrumu robežu, jo mēs izmantojam daudzslāņu pieeju dronu atklāšanai. Tas nozīmē, ka nav vienas ideālas ierīces, bet gan spējas tiek veidotas, izmantojot dažādas tehnoloģijas: piemēram, radio sensorus, akustiskos sensorus, kameras un radarus,” Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja departamenta attīstības eksperte Hanna Heiere.
Atbildot uz jautājumu par ārvalstu dronu iznīcināšanu gaisā, Heiere sacīja, ka robežsargiem ir noteiktas spējas to darīt.
“Pagaidām šīs spējas galvenokārt ir mobilas, bet nākotnē mēs izvietosim arī stacionāras sistēmas kritiskākajos objektos, piemēram, protams, dažos robežas infrastruktūras objektos. Tie galvenokārt būsi, piemēram, pārtvērējdroni un tīklu mešanas sistēmas. Turklāt mums jau ir izvietoti dažādi elektroniskie pretpasākumi visos spēkos. Spēcīgāki kinētiskie pretpasākumi vai sistēmas, kurās tiek izmantota munīcija, pagaidām paliks Aizsardzības spēku atbildībā,” paskaidroja Policijas un robežsardzes departamenta pārstāve.
Viņa atteicās atklāt, cik lielā mērā departaments spēj atklāt dažādus dronus, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, vienlaikus atzīstot, ka visa dienvidaustrumu robeža vēl nav pārklāta. Heiere uzsvēra, ka šo spēju attīstība uz valsts dienvidaustrumu robežas ir tikai sākumposmā un tiek veidota pakāpeniski. Vēlāk pretdronu sistēmas tiks ieviestas arī valsts iekšienē un lielākajās pilsētās, viņa piebilda.
Kā stāstīja Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta pārstāve, nesen pieņemts likums paredz, ka departamentam un Aizsardzības spēkiem ir savstarpēji jāapmainās ar informāciju un novērojamiem par droniem. Turklāt pretdronu sistēmas veido arī vairāki uzņēmumi un organizācijas, piemēram, elektrības un gāzes pārvades sistēmu operators “Elering”.
Līdz septembra beigām Policijas un robežsardzes departaments plāno pabeigt piecus papildu novērošanas posteņus ar Narvas upes virsmas monitoringa iekārtām. Posteņos uz Igaunijas un Krievijas robežupes paredzēti arī dažādi sensori dronu atklāšanai un neitralizēšanai.
Komentējot projekta finansējumu, Heiere teica, ka lielākā daļa finansējuma ir no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem.
Pretdronu aizsardzības sistēmu būvniecībai uz dienvidaustrumu robežas piešķirti ap 20 miljoniem eiro, no kuriem 16,4 miljoni nāk no ārējiem avotiem, bet pārējais – no Igaunijas valsts budžeta.
Turklāt Igaunijai ir iespēja iegādāties dažādas dronu uzraudzības, atklāšanas un pretpasākumu iekārtas aptuveni 35 miljonu eiro vērtībā, izmantojot ES finansējumu.
“Šis ir finansējums, kas mums pašlaik ir. Tomēr esam iesnieguši arī papildu priekšlikumus par daudz lielāku summu, taču par tiem vēl nav pieņemti lēmumi,” secināja Heiere.
