Mecenāts panāca lietuviskā vārda “daina” izmantošanu latviešu tautasdziesmu krājuma nosaukumam 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 160 gadiem Paltmales (Līgatnes) pagasta dzirnavnieka ģimenē piedzima Indriķis Ķiparts, vēlākā dzīvē plaši pazīstams kā uzņēmējs, grāmatizdevējs, žurnālists un latviešu kultūras mecenāts Henrijs Visendorfs.
Pateicoties turīgajam tēvocim, kas viņu skolas gados adoptēja un kamdēļ tika mainīts uzvārds, jaunais censonis guva labu izglītību Rīgā, Pēterburgā, bet Parīzes Kondorsē licejā apguva ekonomikas zinības.
1887. gadā, izmantojot tēvoča atstāto prāvo mantojumu, Visendorfs atvēra vairumtirdzniecības uzņēmumu Sanktpēterburgā.
Pateicoties savām dotībām, viņš ātri guva panākumus, tika ievērots Krievijas impērijas metropoles aprindās, izvirzījās dažādos amatos, tostarp bija pilsētas domnieks, zvērināts piesēdētājs Pēterburgas apgabaltiesā, darbojās Krievijas Izglītības ministrijā, vēl citās institūcijās.
Paralēli tam Visendorfs nodarbojās ar publicistisku, sūtot rakstus dzimtenes izdevumiem “Balss”, “Baltijas Vēstnesis”, žurnālam “Austrums”.
Uzņēmējs Sanktpēterburgā neaizmirsa “latviešu lietu” un izmantoja savu ietekmi, gan lai panāktu labvēlīgus lēmumus impērijas iestādēs, gan finansiāli palīdzot dažādiem pasākumiem Latvijā.
19. gadsimta 90. gados Visendorfs ieinteresējās par latviešu tautasdziesmu vākšanu, palīdzot šajā darbā Krišjānim Baronam. Pateicoties viņam, 1894. gadā varēja sākties dainu izdošana un Visendorfs panāca, ka izdošanas darbu pārņem Krievijas Zinātņu akadēmija.
Vienlaikus ar viņa finansējumu izdeva arī Anša Lerha-Puškaiša “Latviešu teikas un pasakas”. Tāpat lietuviskā vārda “daina” izmantošanu latviešu tautasdziesmu krājuma nosaukumam Baronam ieteicis Visendorfs, kas tā vēlējies uzsvērt latviešu un lietuviešu etnisko vienotību.
