Grieķija sāk ceļu uz neatkarību: pirms 200 gadiem grieķu nemiernieki ieņēma Kalamatu 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 200 gadiem grieķu nemiernieki ieņēma Peloponesas pussalas pilsētu Kalamatu un pasludināja tajā sacelšanos pret Osmaņu impērijas varu – “Grieķu revolūciju”, tas ir, karu par Grieķijas atbrīvošanu no turkiem ar mērķi pasludināt neatkarīgu valsti.
Sacelšanās lauku rajonos bija sākusies nedēļu pirms tam, un Kalamata kļuva par pirmo Grieķijas pilsētu, pār kuru kontroli, tiesa, tikai uz laiku, ieguva revolucionāri.
Asiņainais karš ar mainīgām sekmēm ilga līdz 1830. gadam un noslēdzās grieķiem veiksmīgi lielā mērā tāpēc, ka 1827. gadā karā pret Turciju iesaistījās Francijas, Anglijas un Krievijas koalīcija, kas iznīcināja turku–ēģiptiešu floti jūras kaujā pie Navarinas.
Nākamajos gados Francija un Krievija sāka arī sauszemes karadarbību pret Turciju. Grieķijas neatkarības karš izraisīja dziļu atbalsi un sajūsmu tā laika Rietumu sabiedrībā, tāpat Krievijas aristokrātijas aprindās.
Jau visai drīz uz Grieķiju sāka plūst brīvprātīgie no Francijas, Vācijas un Itālijas valstīm, ASV un citām zemēm; tika vākti ziedojumi, pirkta pārtika un ieroči nemierniekiem.
Tā laika sabiedrisko domu vadīja priekšlasījumu un dažādu rakstu uzjundītā apziņa, ka Senā Grieķija ir bijusi Rietumu civilizācijas šūpulis, tāpēc nav taisnīgi, ka tik vēsturisku, kristīgu zemi, kas pelnījusi patstāvību, paverdzina citas ticības “barbari”.
Jāpiebilst, ka Grieķijas teritorija Osmaņu impērijas sastāvā atradās kopš 15. gadsimta vidus. Eiropas lielvaras Grieķijas valstiskumu noformulēja un atzina ar 1830. gada 3. februāra tā saukto Londonas protokolu. Zīmīgi, ka pirmā, kas atzina Grieķijas neatkarību vēl pirms kara beigām, bija agrāko vergu valsts Haiti.
