Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Siltuma noliktavas ļauj ietaupīt0


Pirmo bezspiediena akumulācijas tvertni pērn septembrī kopā ar saules kolektoru parku atklāja “Salaspils siltums”.
Pirmo bezspiediena akumulācijas tvertni pērn septembrī kopā ar saules kolektoru parku atklāja “Salaspils siltums”.
Publicitātes foto

Šā gada beigās enerģētikas kompānija “Latvenergo” TEC-2 teritorijā plāno nodot ekspluatācijā jaunākās tehnoloģijas siltuma akumulācijas tvertni ar siltumnesēja tilpumu līdz 18 tūkstošiem kubikmetru, kurā varēs uzkrāt līdz 550 MWh siltumenerģijas. Tā būs lielākā akumulācijas tvertne Baltijā, bet ne pirmā.

Pirmo bezspiediena akumulācijas tvertni pērn septembrī kopā ar saules kolektoru parku atklāja “Salaspils siltums”, bet divus mēnešus vēlāk sekoja arī “Fortum” akumulācijas tvertnes atklāšana Jelgavā.

Vai akumulācijas tvertnes ir jaunā enerģētikas uzņēmumu darba efektivizācijas tendence?

Nemaz tik jauna šī tendence nav – Eiropā siltumenerģijas akumulācijas tvertnes ir ļoti izplatītas. Pirmo šādu tvertni 1973. gadā uzbūvēja Zviedrijā, bet visbiežāk šādu risinājumu var atrast Dānijā un Vācijā.

 

Uzsildi tagad, izmanto vēlāk

“Siltumenerģijas akumulācijas iekārtu būvniecība pie koģenerācijas stacijām galvenokārt saistīta ar iespēju ekonomēt energoresursus, uzlabot staciju efektivitāti, samazināt izmešu emisijas un siltumnīcefektu radošās ogļskābās gāzes izplūdi atmosfērā, kā arī samazināt ražošanas izmaksas. Bet tām nav tiešas saistības ar koģenerāciju – tās var būvēt arī pie gāzes un cita kurināmā koģenerācijas stacijām.

Šobrīd arvien populārāka kļūst akumulācijas tvertņu būve pie centralizētās dzesēšanas sistēmām, kā arī pie saules kolektoriem, kuriem akumulācijas iekārtas ir pamatnosacījums, lai sistēmas varētu efektīvi strādāt,” norāda “Fortum Latvia” biomasas koģenerācijas stacijas vadītājs Jelgavā un uzņēmuma valdes loceklis Ingus Kaprāns.

Jelgavā izbūvētās akumulācijas tvertnes ietilpība ir 5000 m3, kurā iespējams ūdens formā uzkrāt iepriekš saražoto siltumenerģiju, lai to vēlāk izmantotu siltumenerģijas pieprasījuma maksimumstundās – pārsvarā apkures sezonas nakts periodos, kad pieprasījums pēc siltumenerģijas ir augsts, bet pēc elektroenerģijas zems.

Tādējādi tiek samazināta siltumenerģijas ražošana koģenerācijas režīmā nakts stundās un daļa no nepieciešamās siltumenerģijas tiek nodrošināta no akumulācijas tvertnes.

Savukārt dienas laikā, kad pieprasījums pēc siltumenerģijas samazinās, bet pēc elektroenerģijas palielinās, koģenerācijas stacija spēj ražot siltumenerģiju, nododot to gan siltumtīklos, gan akumulācijas tvertnē. Līdz ar to koģenerācijas stacija strādā vienmērīgi ar stabilu jaudu, nodrošinot labākus lietderības radītājus un tādējādi ekonomējot primāro energoresursu šķeldu.

Akumulācijas tvertne “Fortum” klientiem Jelgavā nodrošina arī stabilāku un drošāku siltumenerģijas piegādi, kā arī ilgtermiņā stabilāku un paredzamāku siltumenerģijas tarifu. Palielinājusies arī centralizētās siltumapgādes sistēmas drošība, jo tvertne kalpo kā rezerve siltumtīklu piebarošanai noplūdes gadījumos.

 

Ieguvumi ir neatsverami

“Salaspils siltumam” akumulācijas tvertne ir vitāli svarīga izbūvētā saules kolektoru parka dēļ.

“Šādas enerģijas ražošana ir ne tikai CO2 neitrāla, bet gan vispār no emisijām brīva. Kā jau tas ir novērojams, šo parādību esamība var tikt prognozēta, bet ne kontrolēta. Saules enerģijas pārvēršana siltumenerģijā ir iespējama brīžos, kad spīd saule, taču parasti šis laiks nesakrīt ar siltumenerģijas pieprasījuma laiku.

Saule visintensīvāk spīd dienas vidū, kad pieprasījums pēc siltumenerģijas ir mazāks nekā, piemēram, vakarpusē, kad cilvēki ir atgriezušies savās mājvietās pēc darba dienas.

Tieši tajos brīžos ir nepieciešama akumulācijas tvertne, kurā pa dienu ir iespējams akumulēt siltumenerģiju izmantošanai vakarā, kad saule var vairs nespīdēt. Lai gan saules kolektoru lauks mums ir atklāts tikai kopš septembra, tas jau devis ieguldījumu Salaspils nodrošināšanai ar siltumenerģiju,” atklāja uzņēmuma valdes locekle Ina Bērziņa-Veita. Vasaras sezonā akumulācijas tvertne Salaspili varētu nodrošināt ar siltumu vienas nedēļas garumā.

Bērziņa-Veita uzskata, ka būtu pārsteidzīgi apgalvot, ka bez akumulācijas tvertnes mūsdienīgs enerģētikas uzņēmums nevar iztikt, taču Latvijā tas ir jauns risinājums, ja neskaita “veco labo melno mucu pie vecmammas siltumnīcas”.

Taču tās esamība un izmantošana sniedz neatsveramu atvieglojumu ražošanas procesā.

Viņa uzsvēra, ka tvertne uzņēmumam palīdzējusi arī laikā, kad tika plānota šķeldas katlu mājas apstādināšana tās apkopes vajadzībām. “Neilgu laiku iepriekš intensīvāk darbinājām šķeldas katlu māju, lai piesildītu akumulācijas tvertni un pārtraukuma brīdī nebūtu nepieciešams siltumenerģiju ražot no dabas gāzes.”

 

Elektrības un siltuma zemākai cenai

“Latvenergo” akumulācijas tvertnē saskata iespēju palielināt energoefektivitāti – samazinot primāro energoresursu izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

“Siltuma akumulācijas tvertnes uzlāde ir paredzēta no TEC-2 energoblokiem pie siltumtīklu turpgaitas un atpakaļgaitas, siltumnesēja temperatūras starpībai esot 32 grādiem pēc Celsija un vairāk. Savukārt siltuma akumulācijas tvertnes izlāde tiks nodrošināta ar speciāli tam paredzētiem sūkņiem. Atkarībā no pieprasījuma akumulatora uzlādes un izlādes jauda būs no 25 līdz 150 MW. Siltuma akumulācijas sistēmas izveidošana nodrošinās primāro energoresursu ietaupījumu, kas būs ne mazāks par 2 GWh/gadā un CO2 samazinājumu (ne mazāk par 9000 tonnu gadā), un kopējā izstrādātās siltumenerģijas bilancē ar akumulatoru realizētā daudzuma īpatsvaru virs 7%,” skaidro Žīgurs.

“Turklāt siltuma akumulācijas sistēmas izveidošana palielinās siltumapgādes drošumu Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas labajā krastā. Tas sekmēs ne tikai energoresursu ekonomiju un efektivitātes rādītāju uzlabošanu, bet arī palielinās energobloku izmantošanu efektīvā koģenerācijas režīmā, radīs papildu nosacījumus elektrības un siltuma zemākai tirgus cenai,” sacīja “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Būvdarbu veicējs AS “UPB” jau izbūvējis pamatus, un šobrīd notiek siltuma akumulācijas tvertnes jumta būvniecības darbi.

Paralēli notiek inženierkomunikāciju estakādes pamatu izbūve.

Saistītie raksti

Jaunās akumulācijas iekārtas izmantošanas pilnveidošanai nākotnē “Latv­energo” šobrīd veic izpēti, piemēram, ar elektrodu katlu uzstādīšanu, kas ļautu to izmantot elektroapgādes sistēmas balansēšanas pakalpojumu sniegšanai.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Levits un pārējā elite varētu atrotīt piedurknes un doties uz lauka palīgā lauksaimniekiem 4
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Valdība nosaka, kad inficēšanos ar Covid-19 uzskatīs par nelaimes gadījumu darbā
2 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Cietums par 147 000 000 eiro nevar būt prioritāte! Ģirģens uzskaita nozares, kur nauda vajadzīga daudz vairāk
2 dienas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Deg atkritumi un traktori! Liesmas aprij kādu plastmasas pārstrādes uzņēmumu Salaspilī
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Vīrusa izplatība neaprobežojas tikai Pierīgā. Covid-19 “ielauzies” jaunā novadā
50 minūtes
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: “Te nu mēs esam – vairāku mēnešu garumā saspiestā atspere atsprāga!”
23 minūtes
LE
LETA
Dabā
Jauni karstuma rekordi, bet vietām gaidām arī lietus! Laika prognoze svētdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Kā rīdzinieki bauda sestdienu “Pastaigu tirgū” Vērmanes dārzā
28 minūtes