Simbolisms un apslēptās jēgas meklējumi 0
Pirms saulgriežiem nācis klajā Birutas Ozoliņas un Ulda Cīruļa jeb dīdžeja Monstas albums “Sauli sēju” – arhaisku un bezgala skaistu tautasdziesmu mūsdienīga versija, kas tapusi tautasdziesmu sadraudzībā ar elektroniku un akustiskajiem instrumentiem.
Mūsdienu mūzikas raksturiezīme ir sonorisms – skaniskums un tā bezgalīgo iespēju izpēte – tendence, kas šobrīd virza visu pasaules mūzikas attīstību kopumā. Elektronikas iespējām šajā procesā ir īpaša vieta un nozīme. Tikpat dabiska ir arī dīdžeju interese par citiem elektronikai attāliem žanriem, šķērsojot ierasto lauku robežas. Arī Dj Monsta ir veiksmīgi piedalījies gan džeza projektos (ar Niku Gothamu un Denisu Paškeviču), gan, koncertos kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Sadarbība ar Birutu Ozoliņu sākusies pirms dažiem gadiem, kopīgi improvizēt. Birutas Ozoliņas izkoptā, kameriski intīmā dziedāšanas maniere tautasmūzikas pazinēju vidū ir nostiprinājusies kā stabila vērtība, un arī viņa ir iesaistījusies citas izteiksmes meklējumos – tautas mūzikas džeziskās interpretācijās (“Patina”). Albuma “Sauli sēju” dziesmu atlase daļēji balstās uz Birutas repertuāra skaistāko daļu – latgaliešu tautasdziesmām, senajiem rudzu un siena balsiem, bet ieraksta otrā puse, kuru ieskaņojuma viducī nošķir tīri instrumentāla epizode (tautasdziesmas “Garā pupa” versija), ieved, kā nojaušams, intuitīvi veidotā dziesmu virknē, kur noteicošā acīmredzami ir bijusi dziesmas īpašā noskaņa, melodijas skaistums un īpatnība, bet kopējo dramaturģiju virza pašas dziesmu virknes harmoniska mija.
Improvizācijas momenti joprojām nojaušami ieskaņotajā materiālā, kas veidojas harmonisks un dabisks. Un arī mūsdienīgs. Instrumentālā, elektroniskā puse rada atmosfēru, jaunu nozīmju uzslāņojumu arhaiskajam materiālam. Kas gan teicis, ka tautasdziesmai nevarētu derēt skrečs, apstrādātu dabas vai sintētisko trokšņu palete?
Ar apslēpto jēgu meklējumiem, ar mājieniem par bagātiem dzīves zemslāņiem, ko sevī slēpj lakoniska melodija? Ar to jēgu, ko piešķir mūsu laiks? Ambientā noskaņa gan kopumā virza tālas pagātnes poetizācijas virzienā, tāpat kā ieskaņojuma telpiskie efekti, kas Birutas Ozoliņas balsi (un kokli) padara akustiski noslēpumainu. Koklētāja Laima Jansone, “Auļu” bundzinieks Mikus Čavarts, čellists Jānis Pauls, kontrabasists Toms Poišs, Zane Estere Gruntmane (vijole) un Dj Monsta (programmēšana, sintezators, skratch) liek nojaust visiem kopīgas identitātes dzīles, kuras katrs mūziķis bijīgi sasniedz saviem līdzekļiem – vai tā būtu kokle, balss vai skrečs. (Vēl varat paspēt uz vienīgo atklāšanas koncertu 10. jūlijā plkst. 20 kafejnīcā “Šķūnis” LU Botāniskā dārza teritorijā.)
Albums “Diena aust” ir apliecinājums latviešu kormūzikas augstajai raudzei – gan klasiskās kordziesmas spožumam un meistarībai, gan atskaņojuma kvalitātei, kas raksturo Latvijas Radio kori. Albuma nosaukumam ir dziļi simboliska jēga, jo tajā iekļautās kora dziesmas ļauj ieraudzīt šā žanra plaukumu, savā ziņā latviešu kora mūzikas “pirmo zelta laikmetu”. Jāzepa Vītola, Emiļa Melngaiļa, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Pētera Barisona, Jāņa Mediņa, Jāzepa Mediņa un Jāņa Zālīša opusi veido īstu klasikas parādi, vienlaikus veltot savu uzmanību nebūt ne pašiem populārākajiem šo komponistu darbiem. Izdevuma vizuālais noformējums tā vien rosina domāt par muzejisku un tomēr mūsdienīgu vērtību – kaut ko līdzīgu izsmalcinātai suvenīru vai relikviju kolekcijai modernā izstādes vidē. Sigvarda Kļavas un kora mākslinieku kopīgais partitūru lasījums izceļas ar lielu izsmalcinātību, niansēm un augstu poetizācijas pakāpi. Taču manām ausīm brīžam pat pārlieku, jo aiz izcilā daiļuma brīžam pazūd spēcīgāki kontrasti un tautas mūzikā sakņotā robustā vitalitāte, kas iekodēta, piemēram, Melngaiļa folkloriskajos opusus. Taču kora interpretācijas meistarība ir neapstrīdama, tāpat kā tiesības uz individuālu lasījumu (pat izlaižot Vītola dziesmas “Saule austrumos” vienu pantu). Albumam jau ir gana plašs apjūsmotāju loks, un Dziesmu svētku laikā tas varētu kļūt par brīnišķīgu dāvanu jebkuram latviešu kora mūzikas cienītājam.
