Publicitātes foto

Skaidro eksperti! Kādas negatīvas sekas var radīt sāls kaisīšana uz ielām 6

Līdz ar pirmo sniegu, ko esam sagaidījuši arī šajā ziemā, kārtējo reizi turpinās diskusijas, vai sāls ir īstais materiāls, ko šajā gadalaikā izmantot ielu un brauktuvju kaisīšanā. Arī vides aktīvisti un speciālisti norāda, ka sāls kaisīšana var nodarīt gana lielu postažu ne vien ielu infrastruktūrai, bet arī augiem un kokiem, tāpēc aktuāls ir jautājums, kādus pretslīdes materiālus Latvijā varētu izmantot sāls vietā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Es domāju, ka mums ir jāizdara tāds maksimums, lai mēs sāls lietojumu samazinātu,” RīgaTV 24 raidījumā “Būtu zinājis” norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (AP/PRO). “Mums ir ļoti daudz iespēju samazināt sāls lietojumu, kā arī sekas, ko tas rada.”

Viņš arī uzsver, ka, piemēram, viens no lielajiem riskiem ir korozija, kas ietekmē tiltus, gan betonu, gan tēraudu, tāpēc līdz šim izmantotajam pretslīdes materiālam būtu jāpievieno vielas, kas šo koroziju spētu mazināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī kokiem un augiem sāls lietošana ielu kaisīšanā ziemā var nodarīt ievērojamu kaitējumu. “Tā postaža jeb ietekme ir visnotaļ nozīmīga, jo ceļu uzturēšanā tiek izmantota vārāmā sāls jeb nātrija hlorīds,” raidījuma “Būtu zinājis” situāciju skaidro Latvijas Universitātes (LU)  Bioloģijas Institūta pētniece Gunta Čekstere.

“Augiem nātrijs un hlors ir vajadzīgs ļoti nelielās devās, bet  daudzums, kas nonāk augsnē pēc sāls kaisīšanas uz ielām ir ļoti ievērojams. Daudzums, ko pēc tam uzņem augi un koki, ir ļoti liels.”

Pētniece skaidro, ka ilgtermiņā tam visam ir ļoti negatīvas sekas, ko paši varam arī redzēt. “Piemēram, kokiem, kas visvairāk no šī cieš, nokalst lapas, zari, vai rezultātā koks pavisam aiziet bojā.”

Tiesa, pasaulē ir skatītas un pētītas alternatīvas konkrētajam pretslīdes materiāliem.

“Tās alternatīvas nav ļoti daudz, bet, piemēram, ir daži sāļi- kālija hlorīds, kalcija hlorīds- ko varētu izmantot. Tam ir savi plusi un savi mīnusi. Pētījuma rezultāti pasaulē arī parāda, ka neviena pilsēta nav 100% atteikusies no sāls lietošanas ziemas laikā, tomēr ir varianti, kad konkrētie pretslīdes materiāli tiek miksēti.”

Visu šīs nedēļas raidījumu “Būtu zinājis” skaties šeit.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.