Krājumi un piegāžu ķēdes 0
Pat vislabāk sagatavotās slimnīcas nevar darboties bez medikamentiem, materiāliem un aprīkojuma, un Baltijas valstis veido krājumus, gatavojoties masu upuru situācijām. Piemēram, Igaunija ir piešķīrusi 25 miljonus eiro masu upuru aprīkojumam, tostarp ortopēdiskajām ierīcēm, žņaugiem un traumu komplektiem — “vienīgais lielais ieguldījums, ko esam veikuši,” februārī kādā pasākumā sacīja veselības ministre Rīna Sīkuta.
Šādi krājumi nodrošinātu, ka slimnīcas var turpināt darbību līdz brīdim, kad tās sasniedz piegādes no sabiedrotajiem, sacīja Ragnars Vaiknemets, piebilstot, ka NATO ir izšķiroši svarīgs piegādes ceļu nodrošināšanā.
Latvijā veselības aprūpes iestādēm kopš Covid-19 pandēmijas ir noteikts pienākums uzturēt trīs mēnešu medikamentu krājumus. “Nekad nedomāju, ka teikšu paldies Covidam, bet paldies Covidam… mēs atradām finanšu resursus,” POLITICO sacīja Agnese Vaļuliene, Veselības ministrijas valsts sekretāre. Valsts strādā arī pie nacionālo krājumu izveides.
Tomēr Baltijas valstis atrodas pārāk tuvu frontes līnijai, lai ārkārtas krājumus turētu drošībā, sacīja Joss Joostens, Eiropas Ārējās darbības dienesta medicīnas padomnieks. Tādēļ citām ES valstīm ir jāidentificē tās lietas, kas ir deficītā un ļoti grūti organizējamas, īpaši mazām valstīm, norādīja Joostens. “Un tad mums būtu jāatsakās no daļas suverenitātes, jānodod to Eiropas Savienībai, lai tā var pieņemt lēmumus” par nepieciešamā sadali.
Sarkanā Krusta krājumiem, nacionālajām rezervēm un rescEU — ES ārkārtas situāciju dienestam — visiem jābūt gataviem sasniegt frontes līniju — un civilos pacientus. “Mums jāizstrādā labi krīzes plāni,” sacīja Sīkuta.
