Restorāna “Ferma” šefpavārs  Nils Ģēvele, “Siera kluba” vadītāja Vanda Davidanova, šefpavārs Māris Astičs, konditore Arita Jurcika, “Latvijas Maiznieku biedrības” izpilddirektore Gunta Duka.
Restorāna “Ferma” šefpavārs Nils Ģēvele, “Siera kluba” vadītāja Vanda Davidanova, šefpavārs Māris Astičs, konditore Arita Jurcika, “Latvijas Maiznieku biedrības” izpilddirektore Gunta Duka.
Publicitātes foto

Sklandrausis kopā ar nēģi. Kāpēc gan ne? 0

Sklandrausis, Jāņu siers, salināta rudzu maize, lielie pelēkie zirņi, Carnikavas nēģi – tie ir katram latvietim labi zināmi produkti, kas kā tautas kulinārās meistarības mantojums ierakstīts Eiropas Savienības īpašajā aizsargāto produktu reģistrā. Katrs atsevišķi šie gardumi garšo lieliski, tomēr izrādās, ka tos var arī veiksmīgi savietot – salikt kopā šķietami nesavienojamās garšas, tā radot gardus un sezonālus ēdienus. Kāpēc tas būtu jādara? Atbilde vienkārša – lai vairotu pašmāju pircēju interesi par šiem produktiem, lai tos vairāk pirktu un attiecīgi – lai vietējam zemniekam un uzņēmējam būtu izdevīgāk tos ražot. Citādi var sanākt kā ar Rucavas balto sviestu vai salināto rudzu maizi, vai tiem pašiem pelēkajiem zirņiem, ko ražo burtiski vien dažas saimniecības, līdz ar to radot šo produktu deficītu.

Reklāma
Reklāma

Mācīt, rādīt un popularizēt

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264
Lasīt citas ziņas

Lai parādītu iespējas, ko visu var pagatavot no minētajiem produktiem, biedrība “Siera klubs” sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) sarīkoja trīs meistarklases.
Tās vadīja Restorānu servisa skolas un restorāna “Ferma” īpašnieks šefpavārs Māris Astičs, restorāna šefpavārs Nils Ģēvele un galvenā konditore Airita Jurcika. Auditorija – jauno kulināru skolotāji – tehnikumu pasniedzēji no visas Latvijas. Semināra sākumā pavāri sagatavoja gardu uzkodu – salinātas rudzu maizes šķēle ar medu, uz tās sviestā ar timiānu, sīpoliem un lazdu riekstiem apceptas gailenes, bet virsū – bagātīgi uzbērts rītvēts Jāņu siers.

Šefpavāri Nils Ģēvele un Māris Astičs gatavo gardu uzkodu – uz medotas rudzu maizes šķēlēm liek sviestā apceptas gailenes ar sasmalcinātiem lazdu riekstiem, to visu bagātīgi pārbērs ar sarīvētu Jāņu sieru, tad dažas minūtes pakarsēs krāsnī.
Publicitātes foto
CITI ŠOBRĪD LASA

“Jāņu sieru visi labi zina, pērk un ēd, bet ar citiem produktiem tā sāpe ir lielāka. Cilvēki tos maz pazīst, arī veikalos tos nemaz tik vienkārši nevar nopirkt. Tādēļ šāds seminārs ir viens no veidiem, kā skolotājiem demonstrēt interesantas receptes, kuras tālāk nodot audzēkņiem, tā radot jauniešos interesi par šiem īpašajiem, bet nedaudz piemirstajiem produktiem,” stāsta biedrības vadītāja Vanda Davidanova.

Nacionālos gardumus – dāvanu grozā

Savukārt LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis teic, ka Latvijas nacionālie produkti var lieliski derēt ne tikai uz ikdienas un svētku galda, bet arī kā īpaša dāvana augstiem viesiem. “Austrijā un Vācijā tiek gatavoti daudzveidīgi dāvanu grozi, ko pasniegt ārvalstu delegācijām. Šajos grozos atrodami šo valstu īpašie produkti – tādi, kādu nav citiem. Tā ir kā tāda lepošanās ar savu vēsturi un pie viena arī lieliska reklāma zemniekiem, kuri ražo attiecīgo produktu. Arī Latvijā ko tādu varētu darīt, bet šeit noteikti būtu vajadzīgs arī valsts atbalsts mūsu nacionālo produktu popularizēšanai, neliekot visu slogu uz ražotāja pleciem. Viens ir tas, kā saglabājam vecās tradīcijas, bet otrs – kā to visu popularizēt. Ja šos produktus vairāk izmantos restorāni un arī veikali tos labprātāk tirgos, tad arī uzņēmēji vairāk tos ražos,” tā M. Cimermanis.

Savienot šķietami nesaderīgo

Līdzīgās domās ir arī Māris Astičs, atstāstot redzēto Lietuvā, kur ārzemju viesiem galdā ceļ tieši nacionālos produktus, kas, pareizi un mūsdienīgi pagatavoti, pārsteidz ar pilnīgi jaunām garšām.
“Latvijai ir īpašie produkti, ar ko lepoties, vien jāiemācās tos visus interesantāk pagatavot. Agrāk cilvēki vairāk fiziski smagi strādāja, vajadzēja sātīgākas maltītes, savukārt mūsdienās ēdienam jābūt vieglākā, maigākā formā. Garšas salikumam jābūt mūsdienīgākam. Tādēļ nevajag baidīties mēģināt un salikt kopā it kā nesaderīgas lietas. Sklandrausi, kas ir salds, liekam kopā ar alus mīklā fritētu nēģi, pelēkos zirņus pārvēršam biezenī, bet rudzu maizi glazējam medū un pasniedzam cepeškrāsnī apceptu, ar rīvētu Jāņu sieru un mārrutku mērcīti klāt. Viena lieta ir vēsturiski produkti, bet otra – to pieejamība cilvēkiem un tautai. Tādēļ, jo vairāk integrēsim ēdienu, stāstīsim par tā sastāvdaļām, jo vairāk tās audzēs un izmantos,” rezumē Māris.

Sklandrausis kombinācijā ar alus mīklā ceptu nēģi, salinātu rudzu rupjmaizes šķēlīti un mārrutku mērcīti.
Publicitātes foto
Lēni gatavota stirnas gaļa ar sviesta mērcē gatavotām z/s “Kotiņi” cūku pupām, grilētu redīsu, gailenēm, kartupeļu virtuli un kaupu piparogu mērci.
Publicitātes foto
Vēl kāds neierasts salikums – kūpināta sama fileja ar zirņu sautējumu, pelnu mērci un jaunajiem sīpoliem.
Publicitātes foto
Saldais gardums “Persiks rudzos” – salināta rudzu maize, persiki, zemenes, rudzu maizes grauzdiņš.
Publicitātes foto

Māra Astiča recepte

Sparģeļu un gaileņu krēmzupa ar dedzinātu Jāņu sieru

– Jāņu siers – 100 g
– Sparģeļi – 200 g
– Gailenes – 50 g
– Kartupeļi – 5 0 g
– Tomātu pasta 1 tējkarote
– Šalotes sīpols
– Ķiploks
– Timiāns
– Dārzeņu buljons – 200 ml
– Saldais krējums – 100 ml
– Sviests – 50 g

Uzkarsētā sviestā izsautē timiānu, ķiploku, šalotes sīpolu, aptuveni 3 minūtes. Pievieno gailenes, apcep, līdz zeltaini brūnas. Pievieno tomātu pastu, kartupeļus, sparģeļus, sautē aptuveni 3 minūtes, pievieno buljonu. Vāra, līdz kartupeļi mīksti. Pievieno saldo krējumu, vēlreiz uzvāra. Gatavo masu blenderē, pievienojot sviestu un sāli. Jāņu sieru sarīvē, pasniedzot ar degli nedaudz apsvilina.