Somijā ar īpašu programmu cīnās pret ņirgāšanos bērnu vidū. Vai Latvijai jāņem piemērs? 15
Rīta Korpivāra, Somijas vēstniece Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mācības skolās sākās pirms pāris nedēļām gan Latvijā, gan Somijā. Pēc ilgāka tālmācību perioda lielākā daļa skolēnu ir bijuši ārkārtīgi priecīgi redzēt savus draugus un skolotājus. Tomēr dažiem skolēniem labāk patika tālmācība, jo mājās viņi izbēga no ņirgāšanās, kas parasti notiek skolā.
Kāda ir šī vardarbība? Iebiedēšana notiek daudzās formās. Tā var būt garīga vardarbība, izslēdzot kādu no grupas, apsaukāšanās vai fiziska agresija. Iebiedēšana nozīmē apzināti un atkārtoti radīt ciešanas cietušajam. Turklāt upuris, iespējams, cīnās, lai aizstāvētu sevi pret terorizētāju vai pat viņu grupu.
Iebiedēšana bieži vien nostrādā tikai tad, ja lielākā daļa ir vai nu aktīvi dalībnieki, vai arī pasīvi noraugās no malas. Skolās galvenā uzmanība ir pievērsta iebiedēšanas novēršanai, jo jaunie prāti ir vairāk pakļauti visu veidu ietekmei, bet tā var notikt arī darba vietās vai, piemēram, vaļasprieku grupās.
Ņirgāšanās ir īpaši pazemojoša, jo skolēnam bieži vien vienam ir grūti aizstāvēties, jo viņam trūkst līdzekļu vai arī viņš sastopas ar pārspēku. Iebiedēt var starpbrīžos, ēdnīcās, skolas gaiteņos vai nodarbību laikā. Upuri var apsaukāt, izstumt no koptelpas, uzbrukt ar spēku vai atņemt viņa mantas. Vardarbība ir arī aprunāšana aiz muguras vai neiekļaušana kādā grupā. Tas ir smagi. Tā ir slikta sajūta – iet uz skolu, zinot, ka tevi vai kādu no taviem vienaudžiem apvaino.
Klasesbiedri skolēnam bieži vien ir vissvarīgākā kopiena. Kā justies, kad laiku pa laikam kāds no klases tiek atstumts, bet klasesbiedri izliekas neredzam vai nezina, kā reaģēt? Varbūt viņi baidās kļūt par nākamo vardarbības mērķi. Bieži vien ir tikai viens, kurš ir pietiekami drosmīgs, lai nostātos pret varmāku un aizstāvētu upuri.
Dažreiz agresija ir noziegums, par to būtu jāziņo policijai. Noziegumu kategorijas, kas saistītas ar vardarbību, ir uzbrukums, apmelošana, informācijas izplatīšana, kas pārkāpj personas privātumu, un draudi.
Nedrīkst pieciest iebiedēšanu. Somijā likums visiem skolēniem garantē tiesības uz drošu mācību vidi, kas nozīmē, ka katram skolēnam ir tiesības pieprasīt iejaukšanos agresijas izpausmēs. Tas arī nozīmē, ka pieaugušajiem skolā ir pienākums pārtraukt varmācību.
Tomēr mūsdienās pat mājas nav no varmācības brīva vide, jo iebiedēšana notiek arī sociālajos medijos un citos digitālajos kanālos. Piemēram, privāti vai neglaimojoši fotoattēli var tikt izplatīti publiski, vai arī cietušais turpina saņemt ziņas no varmākām. Emocionālā vardarbība sociālajos medijos ir īpaši kaitīga bērnam, jo viņš ātri var kļūt par apsmiekla objektu tūkstošiem cilvēku, pat ja tā liekas tikai viņam pašam, bet tas ir vienlīdz graujoši.
Gandrīz visi mēs esam saskārušies ar iebiedēšanu skolā vai piedzīvojuši to kādā citā mūsu dzīves brīdī. Tas var atstāt dziļas rētas upura prātā, kas ietekmē dzīvi pat pēc gadu desmitiem. Iebiedēšana skolā ietekmē ne tikai upurus, bet arī visu klasi. Šos pārdzīvojumus nevar aizmirst, aizverot aiz sevis skolas durvis. Pētījumi pierāda, ka cietušie biežāk cieš no depresijas, var rasties problēmas ar savas agresijas kontrolēšanu vai arī viņiem ir citas garīgas problēmas. Tie ir tikai daži upuru simptomi. Pētījumi liecina, ka viņi dažādos veidos nokļūst atstumto vidū.
Skolas gadi ir svarīgs periods mūsu personības attīstībā. Mums ir jāiemācās, kā dzīvot, kā tikt galā un strādāt kopā. Ja cilvēka visspēcīgākā pieredze un atmiņas ir atkarīgas no uzmācīga varmākas, uzticība līdzcilvēkiem un normālai sabiedriskajai dzīvei var būt sarežģīta arī pieaugušā vecumā. Turklāt arī agresora nākotne neizskatīsies spoža, jo šāda veida rīcība varētu liecināt par nopietniem personības traucējumiem, bet diemžēl dažiem no viņiem dzīvē veicas, tā arī nesaņemot izšķirošu pretreakciju, kas vēlāk noved pie viņa uzvedības izmaiņām. Varmāka skolā, visticamāk, vēlāk būs varmāka darba dzīvē un arī sabiedrībā.
Ko darīt, ja jūsu bērns tiek iebiedēts? Pēc manām domām, vissvarīgāk ir būt drosmīgiem abiem ar bērnu. Bieži jautājiet par skolas dzīvi un pievērsiet uzmanību, vai bērna uzvedībā kaut kas mainās. Iejaucieties agresijā, cik agri vien iespējams. Sadarbība starp mājām, skolu un bērniem varētu būt galvenais veids, kā atrisināt iebiedēšanas gadījumus. Turklāt tajā aktīvi jāiesaista pašvaldības iestādes. Ja agrīnāki un vieglāki pasākumi nepalīdz vai agresija turpinās, ziņojiet par pārkāpumu policijai, cik drīz vien iespējams.
Ir arī ļoti svarīgi, lai šīs dažādās procedūras tiktu kodificētas varmācības novēršanas programmā, lai visi zinātu, ko darīt šādā situācijā. Somijā ir valsts programma “KiVa”, kuras pamatā ir pētījumi un pierādījumi un kura ir izstrādāta Turku universitātē ar Somijas Izglītības un kultūras ministrijas finansējumu. “KiVa” efektivitāte ir zinātniski pierādīta ar valsts mēroga pētījumiem.
Dati no vairāk nekā 200 Somijas skolām liecina, ka pēc pirmā programmas “KiVa” īstenošanas gada ievērojami samazinājās visi iebiedēšanas veidi. Turklāt tā pozitīvi ietekmēja arī skolēnu apmierinātību ar skolu, akadēmisko motivāciju un sasniegumus. “KiVa” mazina arī bažas un pozitīvi ietekmē skolēnu uztveri par viņu vienaudžiem. 98% no cietušajiem skolēniem, kuru lietu risināja skolas “KiVa” komanda, uzskatīja, ka viņu stāvoklis uzlabojies.
Daudzi pētījumi liecina, ka “KiVa” ir efektīva arī ārpus Somijas, jo to izmanto vairāk nekā divdesmit valstis. Nīderlande, Igaunija, Itālija un Velsa papildina pozitīvos secinājumus par programmu. “KiVa” ir arī pasaulē visvairāk pētītā pret vardarbību vērstā programma.
“KiVa” pamatā ir trīs galvenie elementi: vispirms profilakse, lai nepieļautu iebiedēšanu, pēc tam iejaukšanās ar instrumentiem, lai novērstu vardarbību, un visbeidzot ikgadēja situācijas uzraudzība skolās. Mums, pieaugušajiem – vecākiem, skolotājiem, tantēm un onkuļiem –, svarīgākais ir nekavējoties iejaukties un neļaut agresijai turpināties. Katram bērnam ir tiesības uz drošu mācību vidi.
