Svarīgi ir neklusēt, bet runāt par mobingu.
Svarīgi ir neklusēt, bet runāt par mobingu.
Foto: Dzelaluddin/SHUTTERSTOCK

Skolas gadi bez ņirgāšanās. Kā izvairīties no vienaudžu pāridarījumiem – pazemošanas, atstumšanas, fiziskas vardarbības? 42

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Septembrī skolās atsāksies mācības klātienē, taču ne visiem tās sagādās prieku un gandarījumu. Daudziem atkal nāksies sajust vienaudžu pāridarījumus – ņirgāšanos, pazemošanu, atstumšanu vai pat fizisku vardarbību.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 85
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 14
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pienācis laiks plūkt laurus! Horoskopi 20.septembrim
10 stundas
Lasīt citas ziņas
Eksperti uzsver, ka šādās situācijās pats svarīgākais ir nesamierināties ar notiekošo, bet meklēt palīdzību.

 

Trauma ne tikai upurim

Ņirgāšanās ir tikai viena no mobinga formām (mobings – ilgtermiņa agresīva uzvedība ar mērķi nodarīt kādam tiešu vai netiešu kaitējumu). Tas var izpausties arī kā vienaudžu fiziska ietekmēšana, manipulēšana, noniecināšana, apkaunošana vai izolēšana no klases kolektīva vai citas grupas, kurā bērni ir savstarpēji saistīti, piemēram, interešu pulciņā, sporta komandā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Mobinga pamatā ir cīņa par varu un statusu kolektīvā, taču, no otras puses, vēlme kļūt par līderi, tiekties pēc apkārtējo atzinības taču nav nekas slikts. Kur velkama robeža?

“Konkurence un līderība, kas tiek īstenota demokrātiskā veidā, vērtējama pozitīvi, taču mobinga gadījumā tā notiek, pazemojot citus. Tā ir traumējoša gan tam, kuru pazemo, gan tam, kurš pazemo. Visbiežāk no mobinga cieš bērni, kuri ir vai nu ārēji atšķirīgi, vai kautrīgāki un klusāki par citiem, fiziski vājāki vai ar pazeminātu pašvērtējumu.

Lai gan viņiem ir potenciāli lielāks risks kļūt par mobinga upuriem, taču tas, vai tā notiks, atkarīgs arī no citiem apstākļiem, piemēram, klases kolektīva, audzinātājas attieksmes, pieaugušo spējas agrīni pamanīt un novērst šādas situācijas,” norāda pusaudžu resursu centra vadītāja, bērnu psihiatre Anete Masaļska.

No parasta konflikta vienaudžu starpā mobings atšķiras ar to, ka pirmajā gadījumā strīds vai pat izkaušanās notiek līdzvērtīgu pretinieku starpā, turpretī otrajā emocionāla, verbāla vai fiziska vardarbība tiek vērsta pret vājāku, iebilst vai kā citādi pretoties nespējīgu vienaudzi, apzināti un atkārtoti sagādājot viņam ciešanas.

Centra projektu vadītāja, mentore Romija Krēziņa stāsta, ka bērniem, kuri kļūst par mobinga upuriem vai pāridarītājiem, nereti jau ir problēmas ģimenē, kur pret viņiem vērsta emocionāla vai fiziska vardarbība.

“Ja bērns nāk no veselīgas, atbalstošas ģimenes un audzis emocionāli labvēlīgā vidē, visticamāk, nonācis mobinga situācijā, viņš meklēs palīdzību vai atradīs veidus, kā ar to cīnīties,” viņa saka.

Nevar vainot bērnu, ka viņš nonācis upura lomā, jo arī pieaugušie ne vienmēr spēj tikt galā ar pazemojošām situācijām, piemēram, darba vietā.

Lielākā vainas daļa gulst uz pāridarītājiem un apkārtējo vidi, kas to pieļauj.

 

Iekļauties grupā par katru cenu

Kā atšķirt mobingu no parasta pusaudžu konflikta? “Bērniem vajag strīdēties. Tā ir normāla stratēģija, kā viņi iemācās risināt konfliktus. Tad visi dalībnieki ir līdzvērtīgās pozīcijās, spēj sevi aizstāvēt, iebilst. Taču, ja strīdu speciāli izprovocē, lai kādu pazemotu, un ja tas atkārtojas ilgā laika periodā, tā ir mobinga situācija.

Piemēram, meitenes ļoti bieži izmanto tā saukto klusējošo mobingu, izliekoties neredzam, ignorējot kādu no klasesbiedrenēm.

Ņirgāšanās, pazemošana notiek arī interneta vidē, tādēļ skolotājiem un vecākiem jābūt ļoti vērīgiem,” uzsver bērnu psihiatre.

Vecāki nereti brīnās – kā tā, mājās pusaudzis ir pieklājīgs, izpalīdzīgs, kā gan viņš skolā varētu par kādu ņirgāties vai pazemot?

Anete Masaļska teic, ka pusaudžu vecumā ļoti svarīga ir piederība grupai, tādēļ, lai iederētos klases līderim pietuvināto skolēnu pulkam, viņiem arī pašiem jāiesaistās mobinga situācijā vai nu kā pāridarītājiem, vai pasīviem notiekošā vērotājiem.

Apzinoties to, ka šāda rīcība ir slikta, viņi tomēr neiejaucas un to nepārtrauc aiz bailēm, ka paši var nonākt upura lomā.

“Daudzi vecāki joprojām uzskata, ka tas ir periods, kuram vienkārši jāiziet cauri, lai pusaudzis kaut ko iemācītos, saprastu. Taču tā nav, no psihoemocionālā viedokļa raugoties, pazemošanas pieredze ir ļoti neveselīga,” atzīst Romija Krēziņa.

Par to, ka dēls vai meita skolā varētu būt pakļauts mobingam, liecina sekmju pazemināšanās, tas, ka bērns kļuvis izteikti nomākts vai trauksmains, noslēdzas sevī, kļuvis raudulīgs, bieži sūdzas par neizskaidrojamām galvas vai vēdera sāpēm, mokās ar nogurumu, nevēlas doties uz skolu.

Pirms dažiem gadiem Slimību profilakses un kontroles centra veiktais starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums liecina, ka no ņirgāšanās skolā kopumā cieš 21,3% Latvijas pusaudžu vecumā no 11 līdz 15 gadiem (pēc citiem datiem, vairāk nekā puse) un tas ir augstākais rādītājs gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), gan Eiropas Savienības valstu vidū.

Tādēļ, lai novērstu un mazinātu ņirgāšanās izplatību skolās un interneta vidē, Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju nolēmusi ieviest vienotu nacionāla līmeņa pieeju, nododot sabiedrības apspriešanai konceptuālo ziņojumu par ņirgāšanās izplatības mazināšanu un izstrādājot vadlīnijas un rekomendācijas, kuru īstenošana būs obligāta visām Latvijas skolām.

“Ja vēlamies, lai antimobinga plāns nepaliktu tikai uz papīra, vajadzētu adaptēt Latvijas apstākļiem un ieviest kādu jau esošu programmu, piemēram, Somijas skolu programmu “KiVa”, kas ir zinātniski pamatota un efektīva.

Varam mācīties arī no Norvēģijas pieredzes, kurā pēc divu meiteņu pašnāvības mobinga dēļ valsts līmenī tika noteikts, ka katrā skolā obligāti jābūt ieviestai antimobinga programmai, kuras efektivitāte tiek kontrolēta.

Mobings ir sociāls fenomens, tādēļ cīņai jānotiek visos līmeņos, sākot no valsts pārvaldes un beidzot ar skolotājiem un vecākiem,” uzver Anete Masaļska.

 

Situācija Latvijā

Sociālā projekta “#Neklusē!” laikā 2019./2020. mācību gadā tika veikts pētījums par mobingu, kurā piedalījās 5003 skolēni no 55 Latvijas skolām.

49% aptaujāto pēdējā gada laikā saskārušies ar mobinga situāciju, no tiem 39% redzējuši, kā dara pāri citam, bet 19% paši bijuši upura lomā.

No visām skolēnu redzētajām vai piedzīvotajām mobinga formām 75% bija emocionāls, 40% fizisks pāridarījums, 36% ignorēšana un izstumšana, bet 31% risinājās digitālajā vidē.

SAISTĪTIE RAKSTI

49% skolēnu, redzot mobinga situāciju, nedarīja neko, 42% palīdzēja cietušajam, 24% pateica pieaugušajiem, bet 3% pievienojās pāridarītājam.

No skolēniem, kuriem darīja pāri, palīdzību meklēja tikai 46%, visbiežāk pie vecākiem, draugiem vai skolotāja.

 

Skolas mobinga sekas:

negatīvs, zems pašvērtējums, vainas izjūta;

bailes no pazemojuma, samazinātas koncentrēšanās spējas, vājas sekmes mācībās, stundu kavēšana;

somatiskie simptomi, piemēram, galvassāpes, nogurums;

saskarsmes grūtības, neuzticība cilvēkiem, problēmas veidot attiecības;

ilgākā laika posmā var rasties depresija;

negatīvās emocijas var raisīt domas par pašnāvību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Liene Cipule: “Arī tiem, kas var nomirt, ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Uz kā rēķina mēs viņus ārstēsim?” 39
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
“Šis ir līdz šim labākais finansiālā atbalsta plāns, kāds jebkad ticis izveidots”: jaunais onkoloģijas plāns vieš cerības pacientos un mediķos 7
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 29
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Bezdūmu produkti kā cigarešu alternatīvas. Nepieciešams saprātīgs regulējums 7
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 85
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 14
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pienācis laiks plūkt laurus! Horoskopi 20.septembrim
10 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 149
18 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā aug otrs miljardu vērtais uzņēmums 9
15 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
KK
Kamita Kalniņa
Veselam
Sāpju vietā jaunas locītavas 1
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Šogad gripas sezona varētu būt smaga, tai jāsagatavojas 8
4 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Lieldraugs “Mēness aptieka” sveic Aigaru Apini ar panākumiem Tokijā 5
1. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” maratonā īpaši atbalsta aktīvos seniorus 3
30. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Paralimpieši saņem iedvesmojošus sveicienus pirms startiem Tokijā 1
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ja skrienot atgadās trauma
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bērns un viedierīces: kā pasargāt acu veselību? 3
25. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Puse Latvijas iedzīvotāju izjūt locītavu un muskuļu sāpes, bet palīdzību meklē vien retais 21
24. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
diabēts spēj izraisīt sāpes cīpslās? 2
17. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ceļavārdi pirms paralimpiskajiem startiem Tokijā 1
10. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja pārslogots vai sasists sāp plecs 1
10. augusts, 2021
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Kustību amplitūdas nozīme un citi padomi locītavu veselībai 2
6. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
un kāpēc veidojumi uz ādas ir jāpieskata 3
4. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kamēr lokans, tikmēr jauns – atgādinājums rūpēm par locītavām un muskuļiem 1
3. augusts, 2021
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 6
23. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
22. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
19. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
16. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 soļi, lai mazinātu pārāk augstu sliktā holesterīna līmeni 4
28. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 9
22. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 4
18. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Lai nāktu pie sava farmaceita…
15. jūnijs, 2021
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 86
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Fitopreparātu ābece ārīgai lietošanai 1
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
“Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri.” Kāpēc nepagarināt ledusaukstajā ūdenī pavadīto laiku?
3 dienas
LE
LETA
Veselam
Pētījumos noskaidrots, kuras vakcīnas pret Covid-19 ir drošas grūtniecēm 54
3 dienas
ML
Māra Libeka
Veselam
Pārguris un viegli aizkaitināms. Kā pandēmija līdz nepazīšanai izmainījusi mūsu ārstus 32
4 dienas
LE
LETA
Veselam
Vēža pacientu pārstāvji norāda uz onkoloģisko pacientu skaita pieaugumu un finansējuma trūkumu ārstēšanai 12
4 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pavļuts dubultspriedzē. Kurš vilks slēpjas ūdeļādā? Nedēļas notikumu apskats
11 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Liene Cipule: “Arī tiem, kas var nomirt, ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Uz kā rēķina mēs viņus ārstēsim?” 39
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Finansiste Jurkāne par Latvijas nodokļu sistēmu: “Prasti runājot, vienkārši čakarē cilvēkus!” 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Aukstākā pirmdiena būs Latgalē. Kur būs saulaināks un siltāks?
43 minūtes
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 20. līdz 26.septembrim: pārstāda peonijas, apgriež ziemcietes, novāc kartupeļus
5 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Profesors Ģirts Briģis: viens no iespējamajiem risinājumiem cīņā ar Covid-19 – ieviest papildus ierobežojumus nevakcinētajiem 261
17 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 149
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijas pētniekiem aizdomas par plaģiātismu Daugavpils tiesneša un pasniedzēja Arvīda Ozerska doktora disertācijas darbā 2
10 stundas
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
Baltijas mājokļa dizains Londonā. Kā tiks prezentēta mūsu gaume?
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare brīdina: lūk, kas notiek ar tiem, kas vēlas suni! 33
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Verners un Muntis
20 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Ar kreiso roku tikai tualetē kaut ko dara”: krišnaīts Uģis Kuģis paskaidro, kāpēc ēdiens jāpasniedz tikai ar labo roku 28
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 22
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
3 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 191
3 dienas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 20. līdz 26.septembrim: pārstāda peonijas, apgriež ziemcietes, novāc kartupeļus
08:00
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pavļuts dubultspriedzē. Kurš vilks slēpjas ūdeļādā? Nedēļas notikumu apskats
07:54
LE
LETA
Ziņas
Vāc parakstus, lai “neattaisnoti nevakcinētie” Covid-19 pacienti ārstēšanās izdevumus segtu paši 7
07:37