“Šrēdingera Mieriņa” Saeimā izspēlē “netīru” triku! Nellija Ločmele Saeimas sēdē pamana ko dīvainu 45
Koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ar kuras balsīm Saeimas vērtēšanā nonāca likumprojekts par izstāšanos no Stambulas konvencijas, uzskata, ka pēc būtības ir jāanalizē Stambulas konvencijas ietekme uz latviskajām un ģimenes vērtībām, teikts politiskā spēka paziņojumā medijiem. Lai vai kā, žurnāliste, “IR” galvenā redaktore vakardienas Saeimas sēdē pamanīja ko dīvainu un par to uzrakstīja arī publiski.
“Šrēdingera Mieriņa! Nepaslinkoju un paskatījos, kā Saeimas priekšsēdētāja (arī VP vietas izpildītāja!) iebāž atkal reğistrācijas sistēmā deputāta karti uzreiz pēc tam, kad ir izvairījusies balsot par Stambulas konvenciju.
Mieriņa vada sēdi, bet balsojumā viņas vienkārši nav!
Un Valsts prezidenta vietas izpildītāja šos trikus izstrādā, kamēr Valsts prezidents ir ANO ğenerālajā asamblejā. Kur savā uzrunā deklarē Latvijas valsts prioritātes darbam Drošības padomē – tajā skaitā arī sieviešu tiesību aizstāvību. Žonglējošā Zemnieku savienība!”
Un Valsts prezidenta vietas izpildītāja šos trikus izstrādā, kamēr Valsts prezidents ir ANO ğenerālajā asamblejā. Kur savā uzrunā deklarē Latvijas valsts prioritātes darbam Drošības padomē – tajā skaitā arī sieviešu tiesību aizstāvību. Žonglējošā Zemnieku savienība 🤹
— Nellija Ločmele (@NellijaL) September 25, 2025
Ja par kādu sievieti saka, ka viņa ir “Šrēdingere”, tas ir joks vai metafora, kas atsaucas uz slaveno fizikas domu eksperimentu “Šrēdingera kaķis”. Oriģinālajā eksperimentā kaķis vienlaikus tiek uzskatīts par dzīvu un mirušu, līdz brīdim, kad kāds atver kasti un pārliecinās, kāda ir patiesā situācija.
Tāpēc, ja sievieti nosauc par “Šrēdingeri” vai “Šrēdingera kaķi”, parasti ar to domā, ka:
1. viņa ir neprognozējama vai pretrunīga, piemēram, reizē šķiet pieejama un nepieejama;
2. viņas nodomi nav skaidri – kamēr nav “atvērta kaste”, tu nezini, vai viņa tevi ielūdz tuvāk vai nē;
3. attiecībās viņa var būt divējāda, vienlaikus gan “jā”, gan “nē”.
Tas nav oficiāls termins, bet drīzāk ironisks salīdzinājums: cilvēks, kura patiesās jūtas, nolūki vai statuss paliek neskaidrs, līdz brīdim, kad viņa pati tos atklāj.
Jau ziņots, ka ZZS paziņojumā norāda, ka atbalstīja likumprojekta nodošanu izvērtēšanai atbildīgajā Saeimas komisijā, lai tā pēc būtības analizētu minētā dokumenta ietekmi uz vardarbības ģimenē izskaušanu un latvisko vērtību saglabāšanu.
Politiskais spēks atgādina, ka pirms diviem gadiem ZZS atbalstīja pievienošanos Stambulas konvencijai, pievienojot deklarāciju, ka Latvija piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu. Tās mērķis bija panākt, lai konvencijas ieviešana neapdraudētu ģimeniskās vērtības Latvijā un tradicionālo ģimeni.
ZZS skaidro, ka vienlaikus šo divu gadu laikā ir bijusi virkne iniciatīvu, piemēram, izglītības programmā iekļaut Latvijas ģimeņu vērtībām neatbilstošu saturu, dažādi valsts apmaksāti pētījumi, kas esot tiešā pretrunā latviskajām vērtībām.
Tāpat politiskais spēks uzskata, ka vienošanās nodot Saeimas Ārlietu komisijai Stambulas konvencijas izvērtēšanu ļaus nevis ar politiskajiem uzstādījumiem, bet pēc būtības analizēt, kas divos gados ir darīts vardarbības ģimenē mazināšanai un sieviešu aizsardzībai, un kas, piesedzoties ar konvenciju, tiek iniciēts.
“Mums tas nav pieņemams un mēs nevaram atbalstīt kreisi noskaņotas ideoloģijas popularizēšanu, aizsedzoties ar politisku dokumentu. Divi gadi ir pietiekams laiks, lai veiktu izvērtējumu par to, vai šī dokumenta pieņemšana notikusi saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar pievienoto deklarāciju,” uzsver ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis.
ZZS akcentē, ka Stambulas konvencijai pievienotā deklarācija nebija tikai politisks solis, bet nopietna un izsvērta rīcība. Tāpat apvienība uzskata – lai aizsargātu cilvēkus no vardarbības, nekad nav bijusi nepieciešama ne Stambulas, ne cita konvencija, jo tas ir pašsaprotami.
Kritiku ZZS balsojumam jau paudušas pārējās koalīcijas partijas – “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”, norādot, ka šāds balsojums ir koalīcijas līguma pārkāpums. Tāpat pārējās koalīcijas partijas no ZZS sagaida skaidrojumu par savu balsojumu.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņojusi, ka ZZS rīcība tiks pārrunāta valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē.
“Jaunajai vienotībai” Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā – 16 deputāti, bet “Progresīvo” rindās – astoņi Saeimas deputāti. “Apvienotā saraksta” frakcijā ir 13 deputāti, Nacionālās apvienības – 12 deputāti, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” – katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Jau vēstīts, ka, pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS atbalstam, Saeima ceturtdien vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.
Par likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 55 deputāti, pret balsoja 33 parlamentārieši. Koalīcijas deputāti no “Jaunās vienotības” un “Progresīvajiem” balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” izstrādāto likumprojektu parakstījusi Linda Liepiņa (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Aiva Vīksna (AS), Linda Matisone (AS), Jānis Vitenbergs (NA), Edvīns Šnore (NA), Jurģis Klotiņš (NA), Nauris Puntulis (NA), Ričards Šlesers (LPV), Ilze Stobova (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Maija Armaņeva (LPV), Mārcis Jencītis (LPV) un Kristaps Krištopans (LPV).
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
