Stājas spēkā 2026. gada budžets ar 3,3% deficītu 0
Šodien stājas spēkā 2026. gada valsts budžets, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,96 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valdība 2026. gada valsts budžetu atbalstīja pērn 14. oktobrī, Saeima to pieņēma 4. decembrī, bet Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludināja 18. decembrī.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, šogad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 959,8 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 819,4 miljoniem eiro lielāki.
Budžeta deficīts plānots 3,3% apmērā no IKP, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9% apmērā galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.
Šogad par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valsts drošības stiprināšanai papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā.
Latvijas aizsardzības finansējums saskaņā ar NATO definīciju jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā – 5% no IKP, 2028. gadā – 4,9% no IKP.
Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
Līdz 600 eiro no līdzšinējā 421,17 eiro šogad paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, bet bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējā 171 eiro mēnesī pieaugs līdz 298 eiro. Plānots palielināt arī atbalstu aizbildņiem un adoptētājiem, tostarp atlīdzību aizbildņiem – no līdzšinējiem 54,07 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī, un vienreizējo atlīdzību par bērna adopciju – no līdzšinējiem 1422,87 eiro līdz 2433 eiro. No valsts budžeta sociāli apdrošināt paredzēts tos bērnu aizbildņus, kuri nestrādā.
Savukārt, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā paredzēts, lai varētu īstenot jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.
Papildus vēl 105,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt citiem pasākumiem, tostarp veselības aprūpē.
Veselības jomā papildu līdzekļi paredzēti, lai paplašinātu valsts apmaksātos ambulatoros un stacionāros pakalpojumus un uzlabotu zāļu pieejamību. Papildus piešķirot nepilnus 10 miljonus eiro, tiks paplašinātas kompensējamo medikamentu iespējas, ieviesta farmaceita pakalpojuma maksas kompensācija recepšu zālēm līdz 10 eiro, kā arī 1. grupas invalīdi tiks atbrīvoti no šīs maksas.
Tāpat finansējums 20,9 miljonu eiro apmērā paredzēts mātes un bērna veselības aprūpei un ģimenes plānošanas pakalpojumiem, agrīnai diagnostikai un ārstēšanai, kā arī paliatīvās aprūpes pieejamības paplašināšanai, tostarp, nodrošinot aprūpi pacienta dzīvesvietā, ir piešķirti papildu četri miljoni eiro. Papildus paredzēts stiprināt arī lauku ģimenes ārstu darbu, tam paredzot vēl 4,8 miljonus eiro.
Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, šogad par 40 eiro palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums, sasniedzot 550 eiro mēnesī. Savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.
Pašvaldībām prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026. gadā kopā ar kompensāciju to pieaugums veidos 151,4 miljonus eiro jeb 6,1%. Garantēta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze pilnā apmērā, savukārt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto līmeni, tiks novirzīti aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju un atbalstot sabalansētu reģionālo attīstību.
Pārskatot valsts budžeta izdevumus vidējam termiņam no 2026. līdz 2028. gadam, tie pakāpeniski samazināti par 844,1 miljonu eiro, novirzot ietaupītos līdzekļus valdības noteikto prioritāšu finansēšanai. 2026. gada valsts budžeta prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai – paredzēti papildu aptuveni 700 miljoni eiro.
Izdevumu samazinājums nākamajos gados veidosies pakāpeniski – 2026. gadā par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā par 296,1 miljonu eiro. Pārskatot 2026. gada budžetu, valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu.
Salīdzinot ar 2025. gada plānu, 2026. gadā valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumi ir samazināti tostarp Finanšu ministrijā (par 16%), Tieslietu ministrijā (par 10%), Klimata un enerģētikas ministrijā (par 9%), Ekonomikas ministrijā (par 9%), Ārlietu ministrijā (par 5%) un citās.
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, valdība 2025. gadā īstenoja darbaspēka nodokļu reformu, samazinot nodokļu slogu darba devējiem un ņēmējiem. Reformas rezultātā budžeta ieņēmumi 2025. – 2028. gadā samazinās par aptuveni vienu miljardu eiro.
Finanšu ministrija informē, ka 2026. gada valsts budžets veidots, balstoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm, kas izstrādātas 2025. gada jūnijā. Tās paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos vidējā termiņā. Šā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.
Inflācijas prognoze paredz pakāpenisku inflācijas samazināšanās – līdz 2,3% 2026. gadā un 2,2% turpmākajos gados, kas atbilst konverģējošas ekonomikas cenu pieauguma līmenim.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2026. gadā tas pieaugs līdz 3,3% no IKP un vidējā termiņā saglabāsies ap 3,6%. Deficīta pieaugumu nosaka finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Šie izdevumi tiek veikti Eiropas Savienības (ES) fiskālo noteikumu elastības mehānisma – valsts izņēmuma klauzulas aizsardzībai – ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm īslaicīgi pārsniegt deficīta un izdevumu pieauguma robežas, ja papildu līdzekļi tiek novirzīti tieši aizsardzībai.
