Starptautiskā krimināltiesa izdos pirmos aresta orderus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 66
Starptautiskās krimināltiesas (SKT) prokurors oficiāli atklās divas kara noziegumu lietas un izsniegs aizturēšanas orderus vairākiem Krievijas pilsoņiem, kuri tiek uzskatīti par atbildīgiem par Ukrainas bērnu masveida nolaupīšanu un Ukrainas civilās infrastruktūras iznīcināšanu, liecina pirmdienas ziņojumi, vēsta “The Guardian“.
Ziņu aģentūras New York Times un Reuters ziņo, ka prokurors Karims Hans lūgs pirmstiesas tiesnešus apstiprināt aresta orderus, pamatojoties uz līdz šim savāktajiem pierādījumiem. Ja tas izdosies, tā būtu pirmā reize, kad SKT izdotu orderi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Medijs ziņo, ka pagaidām gan nav skaidrs, vai orderi novedīs pie prāvas. Aresta orderi izdoti nedaudz vairāk kā gadu pēc tam, kad Hans uzsāka izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu Ukrainā. Pēdējo 12 mēnešu laikā viņš ir devies trīs braucienos uz Ukrainu un apmeklējis iespējamo kara noziegumu vietas.
Krievija nav slēpusi ukraiņu bērnu un pusaudžu nogādāšanu Krievijā un nodošanu krievu ģimenēm, taču to darījusi humānās palīdzības aizsegā. Citēta viena no Putina palīdzēm, prezidenta bērnu tiesību komisāre Marija Ļvova-Belova, kura sacījusi, ka krievu ģimenes adoptējušas 350 bērnus un vairāk nekā 1000 vēl gaida adopciju.
Februārī Jēlas Humanitārās pētniecības laboratorija publicēja ziņojumu, kurā apgalvots, ka pēdējā gada laikā vismaz 6000 bērnu no Ukrainas tika nosūtīti uz Krievijas “pāraudzināšanas” nometnēm, un vairāki simti tur tika turēti nedēļas vai mēnešus pēc paredzētā atgriešanās datuma. Ziņojumā arī teikts, ka Krievija ir nevajadzīgi paātrinājusi ukraiņu bērnu adopciju un audzināšanu.
“Starptautiskās Krimināltiesas prokurors varētu rosināt, lai bērnu nolaupīšana tiktu uzskatīta par genocīdu. Tas būtu pirmais šāds gadījums,” sacīja Iva Vukušičs, kara noziegumu eksperts un starptautiskās vēstures docents no Utrehtas universitātes. “Ja SKT traktēs nolaupīšanu kā genocīdu, nav skaidrs, kāds būs iznākums un spriedums jebkurā turpmākajā lietā.”
Maskava noliedz, ka būtu apzināti kaitējusi civiliedzīvotājiem, taču tās Aizsardzības ministrija atzinusi, ka uzbrukusi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Human Rights Watch paziņoja, ka Krievijas spēki ir veikuši arī “nesamērīgu” pilsētu rajonu, slimnīcu un skolu bombardēšanu un apšaudīšanu.
Starptautiskā krimināltiesa pirmdien neatbildēja uz mediju lūgumiem sniegt plašākus komentārus, piesauca vienīgi Hanas lēmumu sākt izmeklēšanu 2022. gada 2. martā.
