Pēteris Apinis: Šogad 1. februārī bija jāatver Stradiņa slimnīcas A2 korpusi
7
Manam draugam Hosamam galvā dzīvo tarakāni. Dažreiz tie kļūst nekrietni, tad Hosams vicina rokas un draudzīgā sarunā ar farmaceitu organizācijām agresīvi draud šo nevalstisko organizāciju vadītājām. Bet parasti tarakāni klusi un neuzkrītoši dara savus nedarbus un Hosams nīdē mazās lauku slimnīcas, rada savā vārdā nosauktu aptiekas nodokli, ko katram tagad vajag piemaksāt zālēm vai neiedomājamus miljonus izsviež digitālajos risinājumos.
Un tomēr pienāca brīdis, kad tarakāni aplaudēja stāvus, jā, tieši tā – veica stāvovācijas. Tas bija brīdis pagājušo nedēļu, kad Hosams Abu Meri paziņoja, ka ir gandarīts par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības procesa virzību.
Atcerēsimies – tieši Hosams Abu Meri 2023. gadā sadomāja lauzt līgumu ar būvuzņēmumu “Velve”, tieši Hosams Abu Meri pieprasīja slimnīcas valdei līgumu lauzt, bet tad, kad valde norādīja, ka līguma laušana būs slikts lēmums, mainīja slimnīcas padomi, tā nomainīja slimnīcas valdi uz paklausīgāku, un pirms 2 gadiem – 2024. gada 6. februārī līgums ar būvnieku tika lauzts.
Atcerēšos to laiku pirms divarpus gadiem – tika izveidota jaunā Evikas Siliņas valdība, Finanšu ministrs Arvils Ašerādens un Veselības ministrs Hosams Abu Meri apmeklēja Stradiņa slimnīcu, parlūkoja celtniecības darbus, smaidīja un taisīja selfijus. Celtnieki solīja ēkas pabeigt, bet prasīja papildus 16 vai 17 miljonus (celtniecības materiālu sadārdzinājums). Pagāja dažas nedēļas un viss mainījās. Ministrs paziņoja, ka celtniecības kompānija ir slikta, pagrabā esot sēnīte, bet slimnīcas valdei (toreiz Rinalda Muciņa vadītai) tūlīt jālauž līgums ar būvfirmu. Slimnīcas valde to nebija gatava darīt, Hosams Abu Meri mainīja slimnīcas padomi, tā mainīja slimnīcas valdi, bet jaunā (tolaik “pagaidu”) valde lauza līgumu ar būvfirmu “Velve”.
Te nu man nākas piebilst, ka nu jau Tiesa lēmusi, ka Rinalda Muciņa vadītās valdes atcelšana bija nelikumīga. Tiesa secināja, ka slimnīcas padome bijušos valdes locekļus atsaukusi, pamatojoties uz subjektīvu kritēriju, tas ir, uzticības zaudēšanu, bez konkrētiem pierādījumiem par bijušo valdes locekļu pilnvaru pārkāpumiem, pienākumu neizpildi vai kaitējumu slimnīcas interesēm.
Tie, kas netic, ka šis lēmums bija politisks, var sameklēt atbilstošu Ministru kabineta sēdes protokolu, šajā sēdē Hosamu visi mēģināja no šādas rīcības atrunāt, bet viņš lepni virzīja līguma laušanu.
Būvnieki toreiz prasīja papildus 16 vai 17 miljonus un solīja slimnīcas būvi pabeigt līdz 2026. gada 1. februārim. Ja līgums nebūtu lauzts, ja toreiz būtu atrasts kompromiss, šodien slimnīcas A2 korpusi būtu gatavi atvēršanai (nu labi, domāju, ka atvēršana būtu kavējusies vismaz mēnešus trīs), slimnīcas vadītājs meklētu krāšņu sarkanbaltsarkanu lenti un zelta šķēres, ar kurām tas pats Hosams Abu Meri būtu slimnīcu vaļā vēris fanfarām skanot, bet visas NMPD mašīnas ar smagiem pacientiem novirzītos uz jaunu uzņemšanas – neatliekamās palīdzības nodaļu, dažādu jomu ķirurgi ieietu jaunās telpās, bet mēs ar asarām acīs atvadītos no 2. operāciju zāles, kura būvēta 1914. gadā, kurā diži operējis Pauls Stradiņš, kurā Ēvalds Ezerietis kopā ar Maskavas kolēģiem veicis pirmo sirds operāciju Latvijā, kurā Latvijā ienāca anestezioloģija, plaušu ķirurģija un mainījās onkoloģija. Šai operāciju zālei augšā bija telpa, no kuras studenti varēja vērot operācijas, taču šī unikālā operāciju zāle ir vairāk nekā 100 gadus veca, un ļoti labi būtu tajā ievietot daļu no ķirurģijas muzeja. Tas tā nenotiks – paldies Hosama Abu Meri tarakāniem – mūsu izcilie ķirurgi Jāņa Gardovska viedā vadībā turpinās operēt simtgadīgā operāciju zālē.
Tātad – pateicoties Hosamam Abu Meri slimnīcas 2A korpusa celtniecība 2024. gada februārī apstājās. Toties sākās tiesvedība. Ne celtnieki, ne apakšuzņēmēji nav saņēmuši par padarīto darbu pilnībā. Daudz no būvmateriāliem, mēbelēm, saules baterijām, medicīnas aparatūras, instalācijas, kas bija iepirkts tolaik, lāga nav saglabāts un nonāks Getliņu izgāztuvē. Šobrīd – nu jau vairāk nekā divus gadus celtniecība apstājusies, sēnītes pagrabos izplatās jo plaši, ēkās ieplūst ūdens, eksperti domā, ka slimnīcu vairs šajās ēkās ievietot nevarēs nekad. Hosama Abu Meri radīties zaudējumi Latvijas valstij tikai attiecībā uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas celtniecību, manuprāt ir robežās starp 100 un 200 miljoniem, vienkāršoti 500 vai 1000 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja – sirmmāmiņu un zīdaini ieskaitot.
Un tomēr, man saka – kaut kas jau notiek. Veselības ministrija Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas celtniecību uzticējusi Nekustamo īpašumu aģentūrai. Nekustamo īpašumu aģentūra izsludināja atklātu konkursā par PSKUS jaunā A2 korpusa pabeigšanu, un konkursā pieteikušies trīs būvuzņēmēji. Piedāvājumu cenas ir no 101,55 miljoniem eiro līdz 133,65 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Iepirkuma uzvarētāju aģentūra pavēstīšot pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 36 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.
Iesniegtajos piedāvājumos norādītās summas aptver plašu izmaksu kategoriju loku, tostarp būvdarbus, būvmateriālus, demontāžas darbus, projektēšanas darbus papildu apjomam, kā arī autoruzraudzību. Atsevišķo darbu nepieciešamība un apjoms tiks vērtēti projekta īstenošanas gaitā. Iepirkuma mērķis ir nodrošināt Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu, īstenojot būvprojekta aktualizāciju, nepieciešamos demontāžas, vispārceltnieciskos un inženiertehniskos darbus, kā arī sagatavojot objektu nodošanai ekspluatācijā. Projekts paredz mūsdienīgas, drošas un funkcionālas veselības aprūpes infrastruktūras izveidi. Projekta īstenošana notiks “projektē un būvē” iepirkuma procedūrā. Pilnībā pabeigtu A2 korpusu plānots nodot ekspluatācijā 2029. gada pirmajā pusē.
Izlasīju portālā Puaro.lv būvfirmas “SIA Citrus Solutions” atteikumu piedalīties konkursā, un tas pamatots ar ļoti augstiem riskiem.
Neesmu īsti pārliecināts, vai vispār ir iespējams uzcelt slimnīcu, pabeidzot iekonservētos korpusus. Ēku pagrabos tek Mārupīte pa senseno gultni, visi slimnīcas patogēnie vīrusi, mikrobi, vienšūņi un sēnes ieviesušies neapkurinātajās telpās. Bez bažām uz šiem korpusiem varētu pārcelt Āgenskalna tirgu vai atvērt jaunu lielveikalu Plaza Hospital, bet par slimnīcu – neesmu lāga pārliecināts. Protams, priekšvēlēšanu gaisotnē nepieciešama milzīga rīcības imitācija, enerģiska rosība.
Pieņemsim, ka pēc dažiem gadiem slimnīca tiks uzbūvēta, bet slimnīcas standartu radīšanai būs nepieciešami vēl papildus miljoni, desmiti miljoni. Bet tad – var jau būt, ka neviens neatcerēsies – pateicoties kam slimnīcas A2 korpuss netiks atvērts 2026. gada 1. gebruārī. Neatcerēsies – kāpēc celtniekiem bez ekspertīzes tiek dota zaļā gaisma, kaut ārvalstu konsultanti šobrīd saka – iespējams, šie korpusi būtu nojaucami, tas būtu vērtīgāk ilgtermiņā. Iespējams – vienkārši sarkanbaltsarkanās lentes griešanas vietā vajadzētu aiznest melnu lenti ar lielu pušķi un pielikt pie pamesto A2 korpusu durvīm.
Vismaz šobrīd neuzbūvētie korpusi ir piemineklis Hosamam Abu Meri, bet pie Stradiņa slimnīcas stāv NMPD automašīnu rinda, vecajā 15. korpusā vējš caur šķirbām nes iekšā sniegu, bet operācijas notiek simtgadīgā operāciju muzejā. Mani draugi un kolēģi slimnīcā izsīkst un klusi viens otram stāsta, ka slimnīcas būvdarbi esot bijuši nolādēti visos laikos. Te nu der paraudzīties vēsturē. Slimnīca bija slēgta no 1919. līdz 1926. gadam pilnībā. 1938. gadā slimnīcas direktors Pauls Stradiņš bija ieplānojis slimnīcā celt četrus piecstāvu korpusus, ko bija noskatījis Meijo klīnikā ASV.
Pirmo sāka celt, bet celtniecību 1939. gadā apturēja, jo priekškara drudzī Latvijas valstij pietrūka naudas. Ēku iekonservēja, bet 1958. gadā pabeidza celt jau ar vienu papildus – sesto stāvu. Šī ēka šobrīd ir 15. korpuss, un vairāk tajā ir Padomju celtniecības problēmu, nekā Meijo klīnikas vīzijas. Kardioloģijas korpusu būvēja ilgi (ļoti ilgi) par komunistiskajā sestdienas talkā nopelnītajiem līdzekļiem, bet cēla cietumnieki un padomju armijas celtniecības bataljona (“stroibata”) karavīri. Celtniecības kvalitātei bija dažas problēmas. Jaunos korpusus izsapņoja profesors Andrejs Ērglis kopā ar Gundaru Bērziņu (atcerēsimies – bija mums tāds talantīgs un tālredzīgs finanšu un veselības ministrs) 2004. gadā. Pagājuši 22 gadi, un tikai viens korpuss ir uzcelts.
Ja nu es vainoju Hosama tarakānus slimnīcas neesamībā un daudzu simtu miljonu eiro radītos zaudējumos Latvijas valstij, vai tas nozīmē, ka es uzskatu par dumju ministru? Nē, un vēlreiz nē. Kopš veselības ministra krēslā ir sēdējis Daniels Pavļuts, kurš vakcināciju neļāva veikt ģimenes ārstiem, bet aiznesa uz krāmu tirgiem un kapu svētkiem, kurš aizliedza bērniem sportot, bet pieaugušajiem – iegādāties pannas un sērkociņus, kurš pasūtīja Covid–19 vakcīnas par daudziem miljoniem daudziem gadiem uz priekšu (tos ne tikai iepērkam, bet arī utilizējam par miljoniem eiro) – ar pilnu atbildību varu teikt, ka Hosams Abu Meri salīdzinājumā ir gara un prāta milzis.
Bet pirmajā februārī, kad slimnīcu vajadzētu atvērt, aizdedzināšu sveci Gundara Bērziņa piemiņai.
