Tā tik’ vēl trūka! Bezdarba līmenis Latvijā palielinās – galvenokārt uz vīriešu rēķina 0
Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā un par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Vīriešiem bezdarba līmenis šogad trešajā ceturksnī bija par diviem procentpunktiem augstāks nekā sievietēm, veidojot attiecīgi 7,9% un 5,9%.
2025. gada trešajā ceturksnī 66 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas salīdzinājumā ar 2024. gada trešo ceturksni ir pieaugums par 3200 jeb 5,1% un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir kāpums par 2500 jeb 4%.
Tostarp šogad trešajā ceturksnī starp bezdarbniekiem 37 500 bija vīrieši, kas ir par 0,4% vairāk nekā pērn trešajā ceturksnī un par 11,1% vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī, un 28 700 bija sievietes, kas ir par 11,9% vairāk nekā 2024. gada trešajā ceturksnī, bet par 4% mazāk nekā šogad otrajā ceturksnī.
Šogad trešajā ceturksnī 28 900 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, kas ir par 7000 mazāk nekā pirms gada, bet par 500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt 10 500 bija bez darba 6-11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ir palielinājies par 800, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – samazinājies par 3400.
2025. gada trešajā ceturksnī bija 26 200 ilgstošo bezdarbnieku, kuri bez darba ir 12 mēnešus un ilgāk, kas ir par 8900 vairāk nekā pirms gada un par 5000 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 39,9%, kas ir par 12,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad trešajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8800 jeb 13,3% bija jaunieši jeb iedzīvotāji 15-24 gadu vecumā. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 200, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – samazinājies par 4100. Jauniešu īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – par septiņiem procentpunktiem.
Jauniešu bezdarba līmenis trešajā ceturksnī bija 12,1%, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 5,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī.
2025. gada trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4700 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7700 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6700 iedzīvotāju.
Lai arī ziņa par to, ka 3. ceturksnī pieaudzis bezdarbs, varētu šķist slikta zīme par ekonomikā notiekošo, tā drīzāk varētu liecināt par nelielu iedzīvotāju nākotnes vērtējuma uzlabošanos par darba iespējām.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis šos datus komentē sekojoši: “Tātad, galvenā ziņa ir, ka 3. ceturksnī darba meklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir pieaudzis par 2,5 tūkstošiem jeb 4 %. Primāri tas ir noticis uz vīriešu rēķina, kuru darba meklētāju skaits palielinājies par 3,7 tūkstošiem, bet sieviešu samazinājies par 1,2 tūkstošiem.
Varētu šķist, ka tas ir noticis uz darba vietu zaudēšanas rēķina. Tomēr nē. Nodarbinātība 3. ceturksnī pieauga. Šajā periodā bija nodarbināts 892,1 tūkstotis, kas ir par 2,7 tūkstošiem vairāk nekā 2. ceturksnī. Tas viss noticis uz neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina, kuru skaits sarucis par 6,6 tūkstošiem.
Tā ir laba pazīme, ka iedzīvotāji sākuši saredzēt iespējas un iesaistīties darba tirgū un kļuvuši ekonomiski aktīvi. Ne visiem uzreiz izdodas atrast darbu, kā dēļ daļa nododas darba meklējumiem. Jācer, ka vilnis turpināsies un iedzīvotāju aktivizēšanās turpināsies. Tikmēr arī ekonomikas izaugsmes paātrināšanās sola iespēju pieaugumu. Lielākās nodarbinātības pieauguma iespējas sola apstrādes rūpniecības un būvniecības izaugsme. Pakāpeniska patēriņa aktivizēšanās sniegs iespējas arī pakalpojumos. Tomēr viens no būtiskākajiem izaicinājumiem – iespēju un vēlmju nesaderība starp darba devēju un darbinieku, saglabāsies, kur jāpiestrādā abām pusēm. Noteiktos aspektos piepalīdzot arī valstij.”
