Gadsimtiem sena problēma, kas kļuvusi nekontrolējama. Kā Rīga cīnīsies ar žurkām? 0
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA) TV24 raidījumā “Ziņu TOP” komentēja samilzušo problēmu ar žurkām Latvijas galvaspilsētā. Kādi būs risinājumi jautājumā, kas ļoti satrauc Rīgas iedzīvotājus?
“Rail Baltica” būvniecība ir izpostījusi žurku perēkļus. Tās jo īpaši izplatījušās gar kanālmalu. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā strauji pieaug grauzēju pārnēsātā slimība – leptospiroze.
Komentējot iespējamos risinājumus cīņā ar žurkām, Ratnieks uzsvēra, ka šī problēma pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi.
“Gadsimtiem jau ir bijusi šī problēma. Skaidrs, ka žurkas ir iztramdītas – notikušas kaut kādas lietu kārtības izmaiņas šo kustoņu dzīvē, kā rezultātā, protams, tās meklē kādas citas vietas.”
Bet kā šo problēmu risināt? Vicemērs uzsvēra, ka būtiska loma ir ēku apsaimniekotājiem. Viņu pienākums ir regulāri veikt deratizāciju un citus pasākumus, lai mazinātu grauzēju izplatību.
Tomēr izkaust problēmu pilnībā nav iespējams.
“Skaidrs, ka, ja gadsimtiem tas ir pastāvējis, to apkarot… jo tur, kur šis kustonis atradīs sev pārtiku, tur viņš arī būs. Un diemžēl žurkas gan rok alas, gan viss kaut ko citu dara – īstenībā ļoti interesants dzīvnieks,” noteica Ratnieks.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” vāc parakstus, lai novērstu žurku izplatīšanos Rīgā
27.novembrī tika sākta parakstu vākšana par iniciatīvu novērst žurku izplatīšanos Rīgā. Kā iniciatīvas iesniedzēja norādīta Tatjana Bodnare-Judina.
Viņa skaidro, ka Rīgas iedzīvotāji, īpaši tie, kas dzīvo centrā, jau vismaz divus gadus cieš no žurku un peļu pastiprinātas izplatīšanās.
Rīgā pastiprināti izplatās bīstama infekcijas slimība leptospiroze, kuru pārnēsā nekotrolējami savairojušies grauzēji.
Epidemioloģiski bīstama situācija pasliktinās aukstajā laikā, kad žurkas un peles pārceļas uz telpām, inficējot pārtikas preces, skaidro Bodnare-Judina.
Viņasprāt, apsaimniekotāju veiktā nekoordinētā deratizācija atsevišķās teritorijās var būt neefektīva un var veicināt grauzēju migrāciju pilsētā, ja tā netiek īstenota vienoti visā pilsētā.
Bodnare-Judina norāda, ka žurku invāziju daļēji veicina arī bioloģisko atkritumu konteineru izvietošana Rīgas pilsētā, jo bioloģiskie atkritumi piesaista grauzējus. Konteineri nav grauzēju izturīgi un žurkas var izgrauzt tajos caurumus un baroties no tiem.
Iniciatīvas iesniedzēja lūdz Rīgas pašvaldību organizēt koordinētus centralizētus deratizācijas pasākumus visā pilsētas teritorijā, kompleksā ar teritorijas tīrīšanu un pasākumiem jaunas žurku invāzijas novēršanai. Līdzīgi, kā ūdensvada dezinfekcija cīņā pret legionellas baktērijām, arī cīņai pret leptospirozi un citām grauzēju pārnēsātajām slimībām jābūt pilsētas prioritātei rūpēs par iedzīvotāju veselību.
Tāpat Bodnare-Judina aicina ieviest grauzēju izturīgus konteinerus un nodrošināt regulāru komunikācija ar apsaimniekotājiem par preventīvajiem pasākumiem.
