Māris Antonevičs: Tērbatas ielas ballītes paģiras – vai iela var kļūt par politisku jautājumu? 0
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai pilsētas iela var kļūt par politisku jautājumu? Turklāt tik nozīmīgu, ka galvenais sabiedriskā medija ziņu raidījums tai velta vismaz trešdaļu sava raidlaika… Izrādās, ka var gan.
Runa, protams, ir par Tērbatas ielu, kas kopš pagājušās nedēļas uz laiku skaitās gājēju iela, ar mājieniem, ka pēc 29. augusta vēlēšanām tā par tādu varētu kļūt pastāvīgi. Ja nobalsos par pareizajām partijām! Par “patiesā labuma guvējiiem” no šā pasākuma tiek uzskatīta apvienība “Attīstībai/Par” un tās jaunie sabiedrotie “Progresīvie”. Šīs partijas kā visaktīvākās atbalstītājas transporta kustības slēgšanai centrā pozicionējušās jau iepriekš, lai gan janvārī, kad Tērbatas iela jau vienu dienu bija pataisīta par gājēju ielu, iespēju tur nodarboties ar pirmsvēlēšanu aģitāciju izmantoja arī citi politiskie spēki, tajā skaitā iepriekš pie varas esošā “Gods kalpot Rīgai”.
“Attīstībai/Par” šobrīd ir arī ietekmes sviras, lai lēmumus īstenotu vēl pirms vēlēšanām.
Lai gan Rīgas domes pagaidu administrācija cenšas izskatīties apolitiska, tomēr visi labi zina, ka virs tās stāv Vides un reģionālās attīstības ministrija ar vienu no apvienības līderiem – Juri Pūci – priekšgalā. Tāpat arī Rīgas izpilddirektores pienākumu izpildītāju ar šo politisko spēku vieno senas saites. Tāpēc Tērbatas ielas masu pasākumus pagājušajā piektdienā daudzi bija uztvēruši kā “Attīstībai/Par” “pirmsvēlēšanu tusiņu”, kas šai partijai iesākumā pat būtu bijis izdevīgi, jo atnest zaļumus un sarīkot koncertu (turklāt vēl ne par savu, bet nodokļu maksātāju naudu) ir vieglāk, nekā pārliecināt par visiem pieņemamu galvaspilsētas ilgtermiņa stratēģiju un tamlīdzīgi.
Taču atkal visu sabojājis tas nolādētais Covid-19.
Gājēju ielas neapšaubāmi padara pilsētu pievilcīgāku, taču tas nav vienkāršs lēmums, jo jāņem vērā dažādi apstākļi – gan satiksmes organizācija (var jau revolucionāri paziņot, ka ar auto vispār nevajag braukt pa pilsētu, bet problēmas paliek), gan apkārtnes iedzīvotāju intereses. Liela daļa dzīvokļus Tērbatas ielā nav pirkuši ar domu, ka nākotnē tā būs ballīšu vieta. Pats reiz pieļāvu kļūdu, kādā Eiropas lielpilsētā rezervējot viesnīcu šādā ielā. Gulēt tur nebija iespējams pusi nakts, jo lejā notiekošais atgādināja lielu katlu, kas vāroties izdveš dažādus trokšņus.
Tas norima tikai uz rīta pusi, kad beidzot izdevās aizmigt. Kopš tā laika zinu, ka izklaide un naktsmiers ir jānodala, tāpēc labāk pilsētā apmesties kādā klusākā rajonā. Nebrīnos, ka interneta soctīklos jau parādās neapmierinātas apkārtnes iedzīvotāju balsis, kas protestē pret domes lēmumu.
Piemēram, arhitekte Gunta Grikmane interneta portālam “jauns.lv” norādījusi: “… tādas [gājēju ielas] kā Jomas iela Jūrmalā vai Taimskvērs Ņujorkā. Tās ir intensīvi tūristu galamērķi, iela kā mērķis. Tur visu laiku kaut kas notiek, un šīs ielas nav paredzētas dzīvošanai. Ēkās atrodas veikali, biroji, dzīvokļu nav (ja arī ir, tad īslaicīgi apartamenti, kas nav paredzēti pastāvīgai dzīvei). Tur nav iespējams dzīvot – ir liels troksnis, ir tāds vienkāršs vārds: ļembasts.”
Iespējams, arī šī iezīmējusies pretstāve bija iemesls, kāpēc pirmā Tērbatas ielas ballīšu diena beidzās ar skandālu un lika vismaz daļēji ieslēgt atpakaļgaitu.
Jau ceturtdien un piektdienas rīta pusē interneta soctīklos parādījās bildes ar tukšu Tērbatas ielu – sak, aizvērāt transportam, bet gājēji nenāk. Tas mobilizēja idejas atbalstītājus, kas vakarā publicēja triumfa pilnus attēlus un video ar milzu pūļiem, kuri kopā klausās koncertu.
Milzīgā nekonsekvence, kad dažiem viss atļauts (jo laikam aiz muguras pareizā partija), bet citiem Covid-19 dēļ nākas visu laiku sekot dažādiem ierobežojumiem, radīja plašu neapmierinātību, ko vēl vairāk uzkurināja atbildīgo amatpersonu pirmā reakcija – paši domājiet, kur ejat un ko darāt, un vispār paši esat vainīgi, jo nezvanījāt policijai, redzot, ka notiek drūzmēšanās.
Tiesa, tagad jau liela daļa plānoto Tērbatas ielas pasākumu atcelti un tiek pat meklēti vainīgie Rīgas domes pagaidu administrācijā, kuri šos riskus nav ņēmuši vērā. Tomēr skaidrs, ka uzticību varai un tās stratēģijai cīņā pret Covid-19 šis notikums nav vairojis. Bet lēmumi būs jāpieņem, un jācer, ka sabiedrība tos pildīs.
