E. Grigorjevs, atzīstot nepieciešamību ierobežot pārāk mazu klašu veidošanu vidējās izglītības posmā, uzsvēra, ka šādi lēmumi nevar tikt pieņemti steigā un tie arī pienācīgi jāizskaidro sabiedrībai. “Valstij jādomā, kā nezaudēt izglītības nozares profesionāļus, kuri šādu lēmumu dēļ var zaudēt darbu. Jāpalīdz viņiem pārkvalficēties, lai bijušie vidusskolu skolotāji varētu strādāt, piemēram, pirmsskolā. Jācer, ka vidusskolas klašu slēgšana nebūs kārtējais pamudinājums nopirkt vienvirziena biļeti uz ārvalstīm. Tāpat pirms šādu lēmumu pieņemšanas jāizrēķina, cik maksās skolēnu vadāšana uz tālākām skolām.” 21
I. Bulaša nepiekrita ministres teiktajam par sliktāku izglītības kvalitāti lauku vidusskolās. Teju visi Daugavpils novada vidusskolu absolventi iestājoties augstskolās, turklāt izturot konkursu, lai studētu par valsts budžeta līdzekļiem. Jāpiebilst, ka tieši Daugavpils novadā atrodas pagājušā gada labākā lauku vidusskola pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem – Špoģu vidusskola.
“Izglītības kvalitātes plaisa starp lauku skolām un pilsētu skolām nenozīmē, ka katra lauku skola ir slikta un katra pilsētas skola ir laba,” atbildēja ministre. “Ir skolas laukos, kur ir ļoti labi eksāmenu rezultāti, un skolas pilsētās, kur ir ļoti slikti eksāmenu rezultāti. Taču kopumā plaisa, gan pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, gan pēc starptautiskā skolēnu sasniegumu salīdzināšanas pētījuma, pieaug.”
Bet kāpēc tad IZM izstrādātie noteikumi kā vienīgo kritēriju 10. klases atvēršanai noteikusi tikai skolēnu skaitu? Kāpēc neņem vērā ne izglītības kvalitāti katrā konkrētajā skolā, ne attālumu līdz nākamajai skolai u. c? E. Grigorjevs aizrādīja: IZM skatījums uz problēmas risināšanu ir pārāk šaurs.
“Ir svarīga ne tikai skolas kvalitāte un pieejamība, bet arī izmaksas. Igaunijā jau uzskata, ka viņi vidusskolā nevar atļauties klases, kas mazākas par 28 bērniem. Es neredzu, kā mūsu valsts var nodrošināt moderni aprīkotu skolu, pilnu slodzi skolotājiem, kuri nopietni specializējušies savā mācību priekšmetā, ja klasē ir daži bērni. Ja laukos vidēja izglītība ir kvalitatīva, tad kāpēc uz Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas 25 vietām bija pieteikušies 160 devītās klases absolventu, to skaitā daudzi no laukiem? Kāpēc viņiem nav iespējas aizbraukt uz tuvējo pilsētu, kur būtu specializējusies, stipra vidusskola?”
Mazo vidusskolas klašu slēgšana var skart ap 80 vidusskolām. Kad E. Grigorjevs jautāja, cik naudas valsts ietaupīs, ja šīs skolas pārveidos par pamatskolām, ministre atzina, ka aprēķinu nav, bet “te ir runa ne tikai par skaitļiem, bet arī par veselo saprātu”.
