Uz jaunās Rīgas sliekšņa stāvot: nav pazīmju, ka kāds politiskais spēks varētu saņemt vairāk nekā pusi vēlētāju balsu 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nav pazīmju, ka kāds politiskais spēks varētu saņemt vairāk nekā pusi vēlētāju balsu. Tas sociologu Arni Kaktiņu vedinot domāt, ka vara Rīgā varētu mainīties un tās kodolu veidotu tagadējās valdības partijas “ar lielu varbūtību, ka jaunā vara Rīgā būs ļoti plašas koalīcijas izskatā”.
Ne jau tāpēc labēji centriskās valdības partijas veica izmaiņas likumos un panāca Rīgas domes atlaišanu, lai uz gandrīz pieciem gadiem dotu iespēju “Saskaņai” turpināt saimniekot Rīgā, uzskata bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”). Viņš savu politisko spēku redz kā valdības partiju sabiedroto.
Savukārt “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” saraksta līderis Mārtiņš Staķis, kuram aptaujās paredz lielas iespējas veidot jauno koalīciju, “Latvijas Avīzei” sacīja, ka tādā gadījumā viņš pie sarunu galda aicinātu tos politiskos spēkus, kas iepriekšējā sasaukumā bija domes opozīcijā – tātad “Jauno Vienotību”, Nacionālo apvienību un Latvijas Reģionu apvienību un Jauno konservatīvo partiju, ja visas minētās iekļūs domē.
Tas būtu koalīcijas kodols, kas kopā lemtu par pārējiem partneriem. Mērķis esot izveidot vairākumu bez “Gods kalpot Rīgai”, bet kategoriski noraidošs pret šo partiju viņš nebija.
Savukārt “Saskaņas” saraksta pirmais numurs Konstantīns Čekušins “Latvijas Avīzei” teica – ja viņa pārstāvētā partija iegūs lielāko vēlētāju atbalstu, tad runāšot ar visiem domē iekļuvušajiem spēkiem, “jo mums sarkano līniju nav un es labprāt veidotu plašu koalīciju”.
Aptaujās paredz sadrumstalotu domi
Rīgas domes vēlēšanās iesniegti 15 kandidātu saraksti, kuros iekļauti 707 kandidāti, no tiem Rīgā dzīvo 553, bet pārējie deklarēti citā pašvaldībā, taču Rīgā viņi strādā vai politiķiem pieder nekustamais īpašums.
Vēlēšanās 2017. gadā bija 11 saraksti, no kuriem domē iekļuva pieci – vairākumu ieguva “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) kopīgais saraksts, bet “Latvijas Attīstībai”, Nacionālā apvienība (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Vienotība” visu sasaukuma laiku līdz domes atlaišanai šā gada februārī pavadīja opozīcijā.
O. Burovs ir viens no diviem kandidātiem, kurš jau ir bijis Rīgas mēra amatā. Tiesa, tikai pusgadu. “GKR” sarakstā ir vēl viens bijušais mērs – Dainis Turlais, bet viņa valdīšanas laiks bija vēl īsāks – nepilns mēnesis.
Ar pašvaldības darba pieredzi ir vēl vairāki mēra kandidāti – tagadējā Saeimas deputāte Linda Ozola (JKP), Einārs Cilinskis (NA un LRA), Vilnis Ķirsis (“JV”) un Valērijs Petrovs (“Alternative”).
Savukārt M. Staķis (“AP” un “Progresīvie”), Ralfs Nemiro (“KPV LV”) un Viktors Valainis (ZZS) ir Saeimas deputāti. Latvijas Krievu savienības saraksta pirmais numurs Miroslavs Mitrofanovs ir bijis Daugavpils domes deputāts, Saeimas deputāts un arī Eiropas Parlamenta deputāts.
Īsi pirms vēlēšanām pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā par “Saskaņu” gatavību balsot pauž 15,8%, “AP” un “Progresīvajiem” – 15,5%, “JV” – 7,5%, NA un LRA – 7,4%, “Gods kalpot Rīgai” – 5,8%, Latvijas Krievu savienību – 4,6%, Jauno konservatīvo partiju – 4,3%, Zaļo un zemnieku savienību – 3,4%, “Alternative” – 2,2%, “KPV LV” – 1,5%. Pārējie politiskie spēki saņēmuši mazāku atbalstu. Taču daļa aptaujāto vēl nav izdarījusi izvēli vai uz vēlēšanām neies.
Vēlētāju aktivitātei liela nozīme
Vēlētāju aktivitāte ir viens no lielajiem nezināmajiem, ko var ietekmēt vairāki faktori – gan Covid-19 krīzes radītās pastiprinātās prasības vēlēšanu iecirkņos, gan tas, ka krievvalodīgo vēlētāju daļa ir apjukusi, “Latvijas Avīzei” atzina SKDS direktors A. Kaktiņš.
Iepriekš “Saskaņas” un “GKR” vēlētājiem bija piedāvāts viens saraksts, bet tagad ir izvēle starp vismaz pieciem. Vēl ir jautājums, cik motivēts katras partijas atbalstītājs ir aiziet un nobalsot.
“Vēlētāju aktivitātei ir liela nozīme – jo tā ir zemāka, jo mazāk balsu vajag, lai iegūtu vienu deputāta vietu. Tad varam piedzīvot arī pārsteigumus,” teica A. Kaktiņš.
Viņam, piemēram, būšot interesanti paskatīties, kādu rezultātu iegūs “Alternatīva”. Šo sarakstu izveidoja no “Saskaņas” izslēgtie deputāti, kuru līderis ir Valērijs Petrovs.
Viņš “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka kampaņā uzsvars ir likts uz aktivitātēm sociālajos tīklos un krievu medijos. Taču, ja partija iekļūs domē, tad viņš jau ir noskaņojies darbam opozīcijā, jo labi apzinoties, ka “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība kopā neiegūšot vairākumu.
No sarunas ar O. Burovu “Latvijas Avīze” secināja, ka viņa prioritāte ir sadarbība ar centriski labējām partijām – lai gan esot solījis sarkanās līnijas nevilkt, taču esot savi iemesli, kāpēc agrākie sabiedrotie “GKR” un “Saskaņa” nestartējot kopā.
Daļai Rīgas mēra kandidātu “Latvijas Avīze” vaicāja, kuru no citu sarakstu līderiem viņi uzskata par spēcīgāko konkurentu, kā arī ar kuru politisko spēku kopā vēlētos veidot nākamās koalīcijas kodolu.
O. Burovs kā nopietnāko sāncensi nosauca M. Staķi, kā arī Eināru Cilinski (NA), ņemot vērā viņa spēju prezentēt piedāvājumu.
Kā tuvākos sabiedrotos O. Burovs minēja “AP” un “Progresīvos”, ZZS, bet saimnieciskos jautājumos varot sadarboties arī ar NA un LRA, kā arī ar “JV”, kaut te esot ideoloģiskas atšķirības. M. Staķi minēja arī Vilnis Ķirsis (“JV”), savukārt pašu V. Ķirsi nosauca Linda Ozola (JKP), bet ar nosacījumu, ka viņš patstāvīgi pieņems lēmumus, jo šīs partijas finanšu ministra Jāņa Reira viedoklis par azartspēļu ierobežošanu atšķiroties no V.
Ķirša skatījuma un esot liberālāks. “KPV LV” saraksta līderis Ralfs Nemiro kā spēcīgus konkurentus minēja M. Staķi un V. Valaini, ar kuriem ir bijusi iespēja strādāt kopā kā ekonomikas ministram.
Vienlaikus viņš izteica nožēlu, ka L. Ozola ir novilkusi sarkanās līnijas ne tikai pret agrākajiem Rīgas saimniekiem un ZZS, bet arī pret “KPV LV”.
L. Ozola savukārt skaidroja – viņa tikai atzinusi, ka ar “KPV LV” valdībā viedokļi atšķiroties. V. Valainim visi konkurenti šķita cienījami un ar centriski labējo partiju līderiem visiem viņš būtu gatavs strādāt kopā.
Taču varas partiju pārstāvji ir noskaņoti koalīcijas kodolu veidot no tagadējās valdības partijām, kuru vidū ZZS nav.
E. Cilinskim nebija iebildumu arī pret ZZS, savukārt uz vaicāto par stiprāko sāncensi viņš atbildēja: “Lai katrs konkurents pats sev asti ceļ.” Uz šo jautājumu atbildot, konkrētu uzvārdu nenosauca arī M. Staķis.
