Kara loģika ir mainīta: lūk, kas krievus pamudinājis “skatīties cītīgi debesīs” 0
Karš Ukrainā notiek trijās vidēs – uz sauszemes, jūrā un gaisā. Taču arvien lielāka uzmanība šobrīd pievērsta tieši debesīm, jo Ukrainas triecieni pa mērķiem dziļi Krievijas teritorijā maina kara loģiku. Tā TV24 raidījumā “Aktuālais par kadardarbību Ukrainā” norāda NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš uzsver, ka Krievija ilgu laiku savu milzīgo teritoriju uzskatījusi par stratēģisku priekšrocību. Plašums nozīmēja dziļumu, attālumu un iespēju svarīgus objektus izvietot tālu no frontes. Taču mūsdienu karā, kur arvien lielāku lomu spēlē droni un tālas darbības triecieni, šī priekšrocība sāk pārvērsties par problēmu.
Pēc Slaidiņa teiktā, Krievijai tagad jādomā par ļoti daudzu objektu aizsardzību – naftas pārstrādes rūpnīcām, noliktavām, lidlaukiem, rūpniecības objektiem, elektroapakšstacijām, dzelzceļa mezgliem, ostām un pilsētām, kas atrodas simtiem un pat tūkstošiem kilometru no frontes.
Tas nozīmē, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai vairs nepietiek koncentrēties tikai pie frontes līnijas vai lielākajiem militārajiem objektiem. Aizsargājamo vietu kļūst pārāk daudz, un tās izvietotas milzīgā teritorijā.
“Pretgaisa aizsardzības sistēmu visiem nepietiek. Nekad tā nav bijis,” norāda Slaidiņš.
Viņa vērtējumā tieši šeit slēpjas viena no būtiskākajām Krievijas problēmām. Jo vairāk Ukraina spēj sasniegt mērķus dziļi agresorvalsts teritorijā, jo vairāk Krievijai jāizkliedē savas pretgaisa aizsardzības spējas. Tas savukārt nozīmē, ka kaut kur neizbēgami rodas vājās vietas.
Slaidiņš norāda, ka karā debesis kļuvušas par vienu no svarīgākajiem laukiem. Ja iepriekš Krievija varēja paļauties uz plašumu un attālumu, tad tagad šie attālumi vairs negarantē drošību. Droni un tālas darbības līdzekļi ļauj apdraudēt objektus, kas agrāk šķita salīdzinoši neaizsniedzami.
Tas maina arī Krievijas iekšējo drošības sajūtu. Triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām vai enerģētikas objektiem nav tikai militārs jautājums – tie ietekmē ekonomiku, loģistiku, degvielas pieejamību un sabiedrības uztveri par kara tuvošanos pašai Krievijai.
Pēc Slaidiņa teiktā, Kremlim šī ir neērta realitāte. Jo plašāka valsts, jo vairāk objektu jāaizsargā, bet pretgaisa aizsardzības sistēmu skaits ir ierobežots. Tāpēc Krievijas agrākā priekšrocība – milzīgā teritorija – arvien vairāk kļūst par izaicinājumu.
