Vai ārzonu kompānijas ir valsts apzagšanas instruments? Vērtējums pēc 13 gadiem 4
Tā saucamo Panamas dokumentu noplūde atkal ir aktualizējusi jautājumu par ārzonu kompāniju izmantošanas tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Pēc “Latvijas Avīzē” (2016. gada 13. aprīlī) publicētās informācijas, ārzonu kompāniju izmantošana biznesā Latvijā ir pieaugusi. Kopš šo rindiņu autors uzrakstīja savu iepriekšējo rakstu “Ofšori – valsts apzagšanas instruments” (“Latvijas Avīze”, 2003. gada 10. decembrī), ir pagājuši gandrīz 13 gadi. Bet vai Latvijā, Eiropā un pasaulē kaut kas ir mainījies?
Latvijas bankas ierobežo ofšorizāciju
Pēdējos desmit gados OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – latviešu val.) sadarbībā ar G-20 valstīm ir veikušas pasākumus, lai pasaules mērogā vairotu lielāku caurspīdību attiecībā uz nodokļiem un informācijas apmaiņu, tāpat lai noskaidrotu ārzonu kompāniju patiesos labuma guvējus. OECD izveidots Globālais forums caurspīdības un informācijas apmaiņai nodokļu vajadzībai jau aptver kopumā 133 valstis. No tām 132 jurisdikcijas ir piekritušas standarta informācijas apmaiņas nosacījumiem pēc pieprasījuma no citas jurisdikcijas; 96 jurisdikcijas ieviesīs automātisku informācijas apmaiņu attiecībā uz finanšu informāciju tuvākajos divos gados. Gandrīz 100 jurisdikcijas, tajā skaitā Latvija, ir pievienojušās Daudzpusējai konvencijai par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jautājumos.
Vienlaikus joprojām valda asa konkurence starp jurisdikcijām, kas piedāvā šos pakalpojumus, un tām, kas to apkalpo. Saistībā ar Latvijas vēlmi iestāties OECD notiek Latvijas komercbanku, kuras pamatā apkalpo nerezidentus (tajā skaitā atver kontus ārzonu kompānijām), darbības izvērtēšana. Kā zināms, vienai banka licence jau atsaukta. Vai sekos vēl kāda banka, to parādīs tuvākā nākotne.
Nepatīkams laiks ir “Rietumu bankai” un tās prezidentam Aleksandram Pankovam, pret kuriem ir izvirzītas apsūdzības par palīdzību naudas atmazgāšanā. Galvenais apsūdzētais gan šai lietā ir kādreizējais kompānijas “France Offshore” vadītājs Nadavs Bensusāns, kurš Francijā tiek dēvēts par “ofšoru karali”. Pēc noplūdušajiem Panamas kompānijas “Mossack Fonseca” dokumentiem var secināt: tās klienti bija iecienījuši “Rietumu banku”.
Var prognozēt, ka FKTK, pieņemot lēmumu par Rietumu banku, liela ietekme būs Francijā notiekošā kriminālprocesa iznākumam. Tajā pašā laikā OECD dalībvalstī Šveicē bāzētā ārzonu pakalpojumu sniedzēja “Fidusuisse offshore” ir pārsteigta, kāpēc Latvijas komercbankas slēdz kontus ārzonu kompānijām. Tiek norādīts, ka “Baltikums banka” vairs neatver Seišeļu salu, Belizes, Britu Virdžīnu salu, Panamas, Sent Lūsijas, Angīlijas un citu jurisdikciju kompānijas, bet joprojām atver Eiropas ārzonu jurisdikciju – Maltas, Kipras un Skotijas kompāniju kontus. Banka “Citadele” un “Nordea” jau iepriekš pārtraukusi atvērt kontus ārzonu kompānijām, “Rietumu banka” paaugstina tarifus. Līdzīgas minētās tendences arī “AB LV” bankā. Vienlaikus minēto Latvijas komercbanku klientiem tiek piedāvāta alternatīva kontu atvēršanai citās jurisdikcijās.
Patiesā labuma guvēja rentgens
Arī ASV un Eiropas Savienība pastiprina prasības saistībā ar patiesā labuma guvēja atklāšanu, šīs informācijas glabāšanu un sniegšanu tiesību aizsardzības iestādēm. Te īpaši jāatzīmē ES 2015. gada direktīva 2015/849 par finanšu sistēmas izmantošanas novēršanu naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas mērķiem, kas pilnveido jau eksistējošo regulējumu ES dalībvalstīm. Latvijā mēs šo to esam pagrozījuši normatīvajos aktos, bet ne pilnībā līdz galam.
Globalizācijas un informācijas tehnoloģiju attīstības rezultātā ārzonu kompāniju dibināšana ir ļoti vienkārša. Nav nekur jābrauc – izpēti vai palūdz konsultantiem tepat Rīgā, kuras valsts jurisdikcija tev ir visatbilstošākā investīcijām, aktīvu aizsardzībai vai starptautiskajiem tirdzniecības darījumiem, un darīts: kompānija jebkurā pasaules jurisdikcijā būs kabatā. Pati par sevi šādu kompāniju dibināšana nav nekas nelikumīgs, taču svarīgs ir mērķis, ar kādu šīs kompānijas dibina.
Daži piemēri. Kad Maskavas mērs V. Lužkovs Maskavas kompānijām aizliedza tirgoties ar Latvijas kompānijām, tad Latvijas eksportētāji varēja izmantot ārzonu kompānijas – starpniekus tirdzniecības turpināšanai ar Maskavas uzņēmumiem. Var būt situācija, ka demokrātiski noskaņots Krievijas uzņēmējs grib uzcelt rūpnīcu Latvijā, bet nevēlas, lai Putina valsts iestādes uzzinātu par viņa ieguldījumu Latvijā. Šajā gadījumā viņš nodibina ārzonas kompāniju Maltā, lai paslēptu savu identitāti un Krievijas Federācijai būtu daudz grūtāk atklāt viņa identitāti. Ieguldījumus rūpnīcas celtniecībā veic ārzonas kompānija, kam tieši nav nekādas saistības ar Krievijas uzņēmēju. Protams, savu identitāti viņš atklāj Latvijas komercbankai brīdī, kad Latvijas teritorijā viņš vēlas atklāt kontu, un šī informācija glabājas Latvijas komercbankā. Cits piemērs: turīgs precējies vīrietis satiek savu jaunības dienu draudzeni, un abi kopā šad tad grib palasīt viens otram dzeju divvientulībā. Lai nebūtu jāslapstās pa viesnīcām, tiek pieņemts lēmums nopirkt atsevišķu dzīvokli. Vīrieša identitātes paslēpšanai no plašākas sabiedrības tiek nodibināta ārzonas kompānija, kas dzīvokli arī nopērk savā vārdā.
Izvairās no nodokļiem
Taču vienlaikus jāatzīst, ka ārzonu kompānijas var izmantot arī nelegāliem mērķiem: nodokļu nemaksāšanai, priekš netaisnīgas iedzīvošanās uz citu rēķina un naudas atmazgāšanai. “The Guardian” žurnālista Luka Hārdinga rakstā “Panamas trieciens”, kas tika publicēts žurnālā “Ir” (2016. gada 7. – 13. aprīlis) tiek aprakstīts, kā Putina tuvāko loks iedzīvojas uz starpniecību kredītu piešķiršanā, naudas nobēdzināšanā un atmazgāšanā. Rakstā tiek arī norādīts, ka Sīrijas valdībai izdevās apiet noteiktās sankcijas, izmantojot Seišeļu salās reģistrētas ārzonu kompānijas. Pēc dokumentu noplūdes cietēja lomā ir arī argentīnietis Lionels Mesi, kurš izmantojis ārzonu kompānijas, lai paslēptu saņemtos ienākumus par reklāmas līgumiem. Tagad futbola kluba “Barcelona” spēlētājam draud krimināllieta par krāpšanos ar nodokļiem.
Atšķirībā no citām pasaules valstīm, kur atkāpjas premjeri un ministri, Panamas noplūdinātie dokumenti Latviju šoreiz skar ļoti minimāli. Tā, piemēram, uzzinām, ka “Dzintara” lielākais līdzīpašnieks Iļja Gerčikovs arī savulaik iegādājies Britu Virdžīnu salās reģistrētu kompāniju eksporta darījumiem ar Krieviju. Man nav pamatojuma neticēt viņa paskaidrojumam, ka tas vairāk bija vajadzīgs viņa biznesa partneriem Krievijā (varu minēt, piemēram, cenu manipulācijām), nevis kaut kādā veidā samazināt “Dzintara” vai viņa paša nomaksājamos nodokļus.
“Melnā saraksta” vietā vajag balto
Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas ieviesa īpašas caurspīdības prasības ārzonu kompānijām, ja tās iegulda kapitālu Latvijas komercsabiedrībās. Jau kopš 2011. gada 13. jūlija mums spēkā ir norma Komerclikumā, ka dalībniekam, kurš nav fiziskā persona un kura līdzdalība kapitālsabiedrībā ir vismaz 25 procenti, un kurš nav dibināts saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem, ir pienākums 14 dienu laikā iesniegt kapitālsabiedrībai paziņojumu par personām, kuras uzskatāmas par šā dalībnieka dibinātājiem, dalībniekiem vai šiem statusiem pielīdzināmām personām, kuras paziņojuma iesniegšanas brīdī gūst labumu no šā dalībnieka pastāvēšanas. Savukārt gan kapitālsabiedrībai, gan arī personālsabiedrības biedriem 14 dienu laikā šī informācija jāiesniedz Uzņēmumu reģistram.
Ar ziņām par personālsabiedrības un kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem ir tiesīgas iepazīties tiesībaizsardzības iestādes un kontroles iestādes nodokļu administrēšanas, publiskā iepirkuma vai arī publiskās un privātās partnerības jomā. Droši vien bija gadījumi, kad Latvijai gāja garām investīcijas, ja uzņēmēji negribēja atklāt savu identitāti valstij, jo kaimiņvalstīs šādu prasību nebija.
Kas Latvijā joprojām nav izdarīts? Mums joprojām spēkā ir tā saucamais ārzonu jurisdikciju melnais saraksts (Oficiālais nosaukums: Ministru kabineta 2001. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 276 “Noteikumi par zemu nodokļu un beznodokļu valstīm un teritorijām”), kas nepamatoti sadala pasauli divās daļās: ir sliktās ārzonas, kas ir sarakstā, un labās, kas nav. Jau 2003. gadā norādīju, ka ir jāievieš tā saucamais baltais saraksts. Tajā iekļautos visas valstis un jurisdikcijas, ar kurām ir iespējama informācijas apmaiņa – ES dalībvalstis, valstis, ar kurām ir noslēgtas divpusējās nodokļu konvencijas, kā arī tagad vēl varētu attiecināt valstis, kuras ir pievienojušās Globālajam forumam caurspīdības un informācijas apmaiņai nodokļu vajadzībai.
Vai ārzonu kompānijas ir valsts apzagšanas instruments? Jā un nē. Arī galda nazi mēs varam izmantot gan maizes griešanai, gan cilvēka nogalināšanai. Tāpēc Krimināllikums nosaka sodu par galda naža prettiesisku izmantošanu. Līdzīgi ir ar ārzonu kompānijām: neviens pasaulē netaisās aizliegt ārzonu kompānijas; taču valstīm ir jāmēģina ierobežot to izmantošanu nelikumīgiem mērķiem.
