Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Timurs Subhankulovs

Vai Dziesmu svētku nākotne apdraudēta? 7

Šovasar notikušie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pierādīja, no vienas puses, ka Latvijā aug patriotiska, emocionāli bagāta paaudze, kas vēlas būt klātesoša šajā lieliskākajā latviskuma parādē, sniedzot visaugstākās raudzes priekšnesumus, un ir tūkstošiem pedagogu, kas pašaizliedzīgi dod savu ieguldījumu Dziesmu svētku tradīcijas turpinājumā. No otras puses, izrādījās tomēr, ka neesam gatavi ārkārtas situācijām, šādi rosinot virkni jautājumu, kas saistīti gan ar šo svētku nākotni, gan arī visas Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijas pastāvēšanu un attīstību. “Rīgas mežu” pasūtītā monitoringa rezultāti, kas iegūti, novērojot estrādi XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, liecina, ka no drošības viedokļa Meža­parka Lielās estrādes tribīnes drīkst uzņemt no 6000 līdz 8000 pieaugušu cilvēku. Ko šāds secinājums nozīmē svētku nākotnei? Kā izvērtēt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pienesumu kopējās tradīcijas stiprināšanā? Par to “Kultūrzīmju” redakcijā diskutēja svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Raimonds Pauls, Saeimas deputāts, virsdiriģents Arvīds Platpers, Valsts izglītības satura centra (svētku rīkotājs) vadītājs Guntars Catlaks, koncerta “Mana skārienjutīgā kokle” mākslinieciskā vadītāja Kristīne Ojala, svētku koncepcijas autore Inga Krišāne, tautas deju lieluzveduma “Līdz varavīksnei tikt” projekta vadītāja Ilze Mažāne un divu svētku dalībnieku māmiņa, TV3 raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece. Diskusiju vadīja žurnāliste Vita Krauja.

Svētki 
domāti bērniem

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 16
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 41
2 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
3 dienas
Lasīt citas ziņas

– Kā vērtējat skolēnu svētku māksliniecisko sniegumu, kādi ir secinājumi nākamajiem svētkiem, kas notiks 2020. gadā?

Raimonds Pauls: – Atklāti runājot, no mākslinieciskā viedokļa svētki ir izdevušies. Man vislielākais prieks par noslēguma koncertu, kas citkārt izpelnās visvairāk pārmetumu. Šajos skolēnu svētkos programma bija interesanta, ne par garu vai garlaicīgu.

Arvīds Platpers: – Ārkārtīgi aizkustināja koncerts “Lūgšana Latvijai” Pēterbaznīcā. Jaunas izpausmes, jauni autori, lielisks Latvijas kā daudznacionālas valsts atklājums mūzikā. Mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais kārtējo reizi apliecināja savu pieeju izcelt katru niansi un izkopt līdz pilnībai. Pirmo reizi redzējām, cik augsta kvalitāte ir mūzikas skolu tīklam.

Kristīne Ojala: – Klausoties mammu runās un bērnu stāstos, priecājos, ka svētku dalībnieki varēja koncertos izpaust to, ko juta un vēlējās viņi paši.

Inga Krišāne: – Izdevās līdzsvarot tradīciju ar mūsdienīgo. Ja bērni sajūt, ka mākslinieciskais pārdzīvojums un izpildījuma kvalitāte ir vērtība, kā to, piemēram, savām acīm redzēju pūtēju orķestru koncertā, tad svētki ir bijuši visu piecu gadu skrupulozā darba vērti. Varbūt skaļi skanēs, taču ar katru projektu mēģinājām ieskandēt tēvzemes mīlestības stīgu. Latviskuma izpratni esam apguvuši, bet uz valstiskuma apziņu ceļš vēl ejams. Protams, man ir žēl par gājienu, tā oficiālā atcelšana bija kļūda, jo arī gājiens tika veidots kā mākslinieciski augstvērtīgs pasākums ar kopā saplūšanas, visas Latvijas sajušanas ideju. Diemžēl nevarējām izvietot iecerētos goda vārtus, jo tikai piecpadsmit minūtes pirms gājiena tika slēgta satiksme. Man kā gājiena režisorei tās bija diezgan interesantas divdesmit četras stundas diennaktī ar pārdzīvojumu visam mūžam. Starp citu, pašvaldības vēl joprojām gaida atvainošanos, kuru nav saklausījušas.

Ilze Mažāne: – Vēl tagad diskutējam, vai vajadzēja piecdesmit sarīkojumus svētku nedēļā? Vai vajag tik daudz? Es tomēr uzskatu, tas bija tā vērts. Sadalījām skatītāju plūsmu, jo, piemēram, biļetes uz koncertu Daugavas stadionā tika ķertin izķertas, bet izvērsta svētku programma deva iespēju skatītājiem aiziet uz Vērmanes dārzu vai koncertzāli un tādējādi gūt svētku sajūtu. Būtu labi, ja Rīgā mēs varētu izplesties ne tikai centrā, bet svētki ienāktu arī mikrorajonos.

Jā, veidojot programmu, bija arī diskutējamas tēmas. Ne viens vien bažījās: ko, valsts himna deju uzveduma programmas vidū, pēc “uzvaras futbola mačā”? Un tādā spēles brīdī būs jāceļas kājās? Skatījos uz dejotājiem blakus laukumos – ar kādu atdevi bērni dziedāja himnu! Man prātā kadrs no kāda videomateriāla. Mazs puisītis, noņēmis cepuri un piespiedis to pie sirds, dzied – tik ārkārtīgi sirsnīgi! It kā nejauši ieviešot himnu uzveduma vidū, bērniem saprotamā veidā panākam vairāk nekā ar skaļām frāzēm – tev jāmīl Latvija, tev jāmīl valsts himna. Arī, domājot par nākamajiem svētkiem, mums, pieaugušajiem, jāprot nolaisties līdz bērnu domāšanai un sapratnei, jo tie svētki domāti viņiem.

Mēģinām no jauna izgudrot riteni

– Runājot par Daugavas stadionu, var droši teikt, ka arī nākamajos svētkos tā laukums pēc solītās pārbūves lielāks nekļūs. Ir diezgan traģiska tradīcija, ka uz Deju svētku lieluzvedumu tiek puse no dejotājiem, kas piedalās skatēs un mājās paliek pat pirmo pakāpi ieguvušie. Kāds tam īsti ir izskaidrojums?

I. Mažāne: – Viss sākas ar budžetu. Tas un Rīgas infrastruktūra, nevis laukums, neļauj uzņemt vairāk dejotāju. Mums bija limits sešpa­dsmit ar pusi tūkstoši dejotāju. Līdz ar to mājās palika 170 kolektīvi visās vecuma grupās ar pirmajām pakāpēm. Sapratām, ka pāri nedrīkst darīt vidusskolēniem un 7. līdz 9. klašu audzēkņiem, jo viņiem šie ir pēdējie svētki. Bija jāupurē mazākās klases, kuriem vēl būs otrie un trešie svētki. Vienmēr ir diskusijas par pirmsskolas vecuma bērnu piedalīšanos. Mums ir tāds desmit gadu cikls. Vienos svētkos mazie piedalās, nākamajos ne. Un tad ir nenormāls spiediens no sabiedrības, vecākiem un skolotājiem – mazie aizies skolās un vairs nedejos! Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajos svētkos pirmsskolas dancotāji nepiedalīsies un vairāk vietu būs skolēniem.

Guntars Catlaks: – Pēc ārpus Latvijas aizvadītiem gadiem man šie svētki bija unikāla pieredze. Pirmais kultūršoks bija svētdienas vakarā koncertā Pētera baznīcā. Nebiju iedomājies skolēnu svētkos redzēt tādu profesionālo līmeni, kādu varētu sagaidīt jebkurā augstas raudzes profesionāļu koncertā ar ārzemju viesmāksliniekiem. Es gribētu izcelt vēl vienu pasākumu. Simfoniskās mūzikas orķestra koncertā man bija liels pārsteigums, cik daudz Latvijas mūzikas skolās ir lieliski spēlējošu orķestru. Apmeklējot lielu daļu pasākumu nedēļas garumā, mans subjektīvais iespaids – viens no aplamiem pieņēmumiem ir, ka skaists ir tikai kaut kas liels. Man tas liekas aplam. Mani personiski dziļāk uzrunāja mazākie un intīmākie pasākumi, kur katrs varēja atrast savu un kur kopumā bija iespēja izpausties lielākam dalībnieku skaitam. Protams, nesaku, ka nevajag lielā tautas deju vai no­slēguma koncerta. Bet mani uzrunāja daudzveidība. Kā iestādes vadītājs esmu dzirdējis tikai pozitīvas atsauksmes par svētku māksliniecisko kvalitāti.

– Izglītības un zinātnes ministrijas svētku izvērtēšanas komisijas ziņojumā lasāmi viedokļi, ka šī māk­slinieciskā snieguma dēļ bērni tikuši pārslogoti svētku nedēļas laikā. Tādēļ viens no ierosinājumiem – mēģinājumus Mežaparka estrādē īsākus, bet vairākas dienas.

A. Platpers: – Tas ir naudas jautājums. Vienas dienas uzturēšanās Rīgā desmitiem tūkstošu dalībnieku izmaksā ārkārtīgi daudz. Ja valsts un pašvaldība varētu atrast divreiz vairāk naudas, lūdzu, no mēģinājumu viedokļa nekādu problēmu.

I. Krišāne: – Bet tādā gadījumā vajag motivētu skolotāju, kurš pavadītu bērnus uz svētku koncertiem.

A. Platpers: – Kādēļ 12 tūkstošiem dziedātāju vai 15 tūkstošiem dejotāju norises vietās jāsarodas piecpadsmit minūtēs? Tās ir infrastruktūras nepilnības, kas paņem laiku. Mežaparkā mēģinājumi nebija ilgi, divarpus stundas, pēc tam sekoja pusdienas un otras divarpus ­mēģinājuma stundas. Varu apgalvot, ka bērni nemaz nebija nogurdināti. Problēma ir ēdināšana, kas Igaunijā sen jau atrisināta ar lauku virtuves siltām pusdienām estrādē, bet mēs nez kāpēc stūrgalvīgi mēģinām no jauna izgudrot riteni. Braukāšana šurpu turpu, tas, lūk, aizņem milzu daudz laika un arī nogurdina.

Nākotne un 
noklusēti fakti

– Bērnu estrādē bijis pārāk daudz, un arī tas ietekmējis viņu pašsajūtu, bijis viens no ģībšanas iemesliem 11. jūlija ģenerālmēģinājumā.

– Arī šāds pārmetums ir nepamatots. Kā novitāte bija režisores Mirdzas Zīveres izdoma, ka dziesmas jāveido ar kustībām. Ja estrāde būtu pārblīvēta, vai bērni septiņās dziesmās varētu pagriezties par 180 grādiem? Vai viņi varētu koncerta sākumā atbrīvot divas ejas? Un kāpēc tiek noklusēts fakts, ka noslēguma koncertā, uz kuru bērni ieradās atpūtušies un siltām pusdienām paēdināti, noģība vēl vairāk bērnu? Bērni ģība arī skolās 1. septembrī… Izglītības likumā ir lasāms melns uz balta, ka mācību procesā vienam bērnam nepieciešamā platība ir 0,32 kvadrātmetri, tātad, stāvot estrādē, kur priekšā ir soli, vietas ir vēl vairāk… Un cik dziedātāju piedalījās Ziemeļvalstu dziesmu svētkos? Un vai tiesībsarga vēršanās pie ģenerālprokurora nav bērnu pazemošana? Vai netiek aizskartas viņu iegūtās pozitīvās emocijas? Balstoties uz vienas ārstes vēstuli, tiesībsargs uzreiz vēršas prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai nav noticis noziegums pret bērniem?! Cik tālu Latvijā var aiziet! Ziniet, esmu ierāmējis un mājās pie sienas pielicis ģenerālprokurora atbildi: “nav nozieguma sastāva”!

G. Catlaks: – Informācija par estrādes ietilpību ir pretrunīga. Arī šoreiz nav viena skaidra skaitļa. Atšķiras arī vērtējumi atkarībā no tā, vai runājam par galvenās tribīnes celtspēju vai nestspēju, kas ir svara un tehniskā kapacitāte, vai arī runājam par laukumu, kas nepieciešams katram dalībniekam. Arī IZM izvērtēšanas komisijā viennozīmīga secinājuma nebija. Mūsu rīcībā ir šī “Rīgas mežu” vēstule par pieļaujamiem sešiem tūkstošiem dalībnieku bez paskaidrojumiem, vai runa par bērniem vai pieaugušajiem. Nekur normatīvos aktos nav pateikts, cik vietu būtu jāgarantē vienam dalībniekam brīvdabas pasākumos. Tāda regulācija ir par iekštelpu pasākumiem – viens kvadrātmetrs. Jā, taisnība Platpera kungam, ka ejas tiešām ir liela teritorija un tās tika atbrīvotas. Tāpat neapšaubāmi ģenerālmēģinājumā, kad sākās ģībšana, bija problēma ar evakuāciju. Mediķiem nebija viegli bērniem piekļūt.

I. Krišāne: – Es ļoti rūpīgi izlasīju izvērtēšanas komisijas ziņojumu. Tajā atbildīgais par svētku drošību K. Rubīns informē, ka pārsvarā ģībšanu izraisīja masveida panika, kuras iemesls bija apstāklis, ka Latvijas Sarkanā Krusta darbinieki sajauca skatuves kreiso pusi ar labo. Tā vietā, lai vienu no pirmajiem noģībušajiem aiznestu pa kreiso pusi, jo bērns atradās estrādes kreisajā pusē, aiznesa pa priekšu starp kori un virsdiriģentu. Situācija izskatījās dramatiska, kas arī provocēja masveida reakciju.

G. Catlaks: – Protams, ir ļoti svarīgi, lai Rīgas pašvaldība atrastu līdzekļus kapitāliem infrastruktūras uzlabojumiem Mežaparka estrādē, ko gan neņemos prognozēt. Visideālākais variants, bez šaubām, būtu jauna estrāde, taču, ja nekas nemainīsies, nākamajos svētkos nevarēsim atļauties uz estrādes vienlaikus to dalībnieku skaitu, kas bija šoreiz. Būs jāmeklē citi risinājumi, jo drošība, negribu kritizēt, ka tās nebija šoreiz, taču nākamajos svētkos būs daudz augstāka prioritāte nekā šajos.

I. Mažāne: – Drošība? Mums Daugavas stadionā gandrīz visi stūri appolsterēti, kur vien bērni varētu ieskriet… Manā divdesmit gadu svētku pieredzē biju absolūtā šokā – no kurienes šāds skaitlis par sešiem tūkstošiem dalībnieku estrādē? Mūsu valstī vispār ir nenormāli daudz regulu, kas organizatoriem gluži kā vergu laikos pie kājām liek lielus akmeņus. Pērn vispārējie svētki notika Lietuvā un Igaunijā. “Kaleva” stadions ir vēl sliktākā stāvoklī nekā mums “Daugavas”, izņemot to, ka tur ir vairāk skatītāju vietu. Mēs sēdējām uz celtniecības stalažās saliktiem krēsliem. Pie mums nekas tāds nebūtu iedomājams. “Žalgira” stadionā Viļņā evakuācijas eju nebija ne skatītājiem, ne dejotājiem. Neapskaužu, ja tur kas notiktu…

Baiba Sipeniece: – Kā divu svētku dalībnieku mamma un arī svētku vērotāja varu teikt, ka tādu gandarījumu kā šo svētku koncertos nebiju saņēmusi sen. Manas draudzenes vīrs strādā Manhetenā, viņa darbs saistīts ar ļoti lielām naudas summām. Viņš sacīja – jums jābūt ļoti iedomīgiem par tādu uzvedumu kā Daugavas stadionā, kur var sēdēt piectūkstoš vietās un skatīties, kā organizēti veido rakstus un dejo piecpadsmit tūkstoši! Tas ir ārkārtīgi ekskluzīvi! Viņam, pēc tautības indietim, bija ārkārtīgs pārsteigums par tik precīzu organizētību kā mūsu svētkos. Man ir grūti lasīt sociālajos tīklos mammu dusmas un redzēt viņu nofotografētās desu maizes, kas ir, ai, ai, cik šausmīgs pazemojums bērnam! Jāmāk taču pacelties pāri sīkumiem un ieraudzīt, ka svētki ir milzīga vērtība, novērtēt skolotāju, diriģentu ieguldīto darbu… Paldies svētku rīkotājiem, ka beidzot mūzikas skolu audzēkņi arī tika ievēroti un viņiem bija iespēja piedalīties svētkos. Mans bērns deviņus gadus spēlē mūzikas skolas simfoniskajā orķestrī, bet lielāko balvu – dalību svētkos – viņš līdz šim nebija dabūjis. Un ziniet, mājās es ne ar pušplēstu vārdu ne no viena nedzirdēju ne par kādu pārgurumu.

Galvenais ir saglabāt tradīciju. Varbūt nav jāaizraujas ar pārāk sarežģītiem uzvedumiem, jo bērnus sajūsmina jau sajūta, ka dzied vai dejo tūkstoši un tu esi viens no viņiem. Protams, drošība arī no svara, taču tracis pēc ģībšanas un pārmetumi svētku rīkotājiem ir kā darvas karote medus mucā.

Pārejam uz 
festivāla principu?

– Lai kādus risinājumus arī meklētu, noslēguma koncerts Mežaparkā vienmēr būs tikai viens. Ja šajā svētku vainagojumā estrādē tik tiešām varēs nokļūt tikai katrs otrais dalībnieks, vai lielāka konkurence nebūs pretrunā ar svētku tradīciju, vai tā svētkus neaizlauzīs?

I. Mažāne: – Ņemot vērā Rīgas infrastruktūru, esam sasnieguši optimālo dalībnieku skaitu. Tie ir šie trīsdesmit septiņi līdz četrdesmit tūkstoši. Dziesmu un deju svētki ir mūsu olimpiskās spēles, uz kuriem arī tiek labākie. Ja pazaudēsim atlasi, pazaudēsim kvalitāti.

G. Catlaks: – Kā jau teicu, skaitļi ir pretrunīgi. Arī “Rīgas mežu” mājaslapā, izīrējot estrādi, tā tiek reklamēta sešiem līdz deviņiem tūkstošiem dalībnieku. Trūkst konsekvences, taču ignorēt “Rīgas mežu” vēstuli nevaram.

A. Platpers: – Ja noslēguma koncertā estrādē būs vietas tikai sešiem tūkstošiem dalībnieku, tas būs liels trieciens svētku tradīcijai, tad mēs pārejam uz festivālu principu. Tāpēc uzskatu, ka tieši valsts pienākums ir būvēt jaunu estrādi. Un jāliek punkts strīdiņiem par valsts un pašvaldības īpašumu.

R. Pauls: – Te tika pieminēts viens no nozīmīgākajiem koncertiem “Lūgšana Latvijai”. Bet kāda Pēterbaznīca, šī koncerta norises vieta, izskatās? Cik gadus tā gaida remontu! Pašā Rīgas centrā! Un cik gadus mēs jau runājam par Daugavas stadionu? Kad Rīga beidzot sagaidīs akustisko koncertzāli, kur varētu notikt Eiropas mēroga cienīgi pasākumi, lielu simfonisko orķestru koncerti?

I. Krišāne: – Dziesmu svētku tradīcija ir interešu vai valstisks jautājums? Varbūt jāveido valstiska programma ar attiecīgu finansējumu?

R. Pauls: – Nedomāju, ka mākslinieciskais sniegums mainīsies atkarībā no tā, vai estrādē būs pāris tūkstošu vairāk vai mazāk. Vai galvenais nav saglabāt kustību, domāt par vadītāju atlīdzību? Novados tradīcija drūp. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir repertuārs. Pa kuru ceļu iesim nākotnē? Var redzēt, kā mūzikā spiežas iekšā un arvien vairāk dominē ritms. Koris atdzīvojas roka vai instrumentālās grupas pavadījumā. Klasiskās vērtības arvien vairāk zaudē savas pozīcijas.

I. Krišāne: – Šajā aspektā ir divi citi riski, par ko nerunā. Svētki būs tad, ja būs jauni pedagogi. Piecpadsmit gadus esot iesaistītai pūtēju orķestra koncerta veidošanā, esmu redzējusi divus trīs klātnākušus gados jaunus diriģentus, pārējie tie paši kungi gados. Kāda jaunajiem ir motivācija? Otrs lielākais risks ir akustiskā kultūra. Ja jau bērnudārzā dzejolīti runā mikrofonā, dzied ar fonogrammu, tad zūd sajūta par klusumu, skaņu, dabiskumu.

A. Platpers: – Valstij jau piecus gadus pirms Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem budžetā tiem jāparedz nauda. Jo svētki ir piecu gadu cikls, to sagatavošanas sistēmu nedrīkst izjaukt.


VIEDOKLIS

Kultūras ministre Dace Melbārde: “XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki 2018. gadā būs viens no galvenajiem Latvijas valsts simtgades svinību notikumiem. Arī citos gados Dziesmu svētku koncerti to tradicionālajā norises vietā – Mežaparka estrādē – pulcē desmitiem tūkstošu dziedātāju un skatītāju un vēl vairāk interesentu pie televizoru ekrāniem, padarot Dziesmu svētku kustību par patiesi visaptverošu tautas kustību. Lai arī zināmi kvalitātes kritēriji tiek prasīti no visiem svētku dalībniekiem, šādiem nacionāla mēroga svētkiem netiek piemēroti konkursa nosacījumi. Lai arī turpmāk Dziesmu svētki būtu pieejami pēc iespējas plašākam dalībnieku lokam, līdz 2018. gadam ir jāsakārto Mežaparka estrāde, atrisinot jautājumu par pieļaujamo dalībnieku skaitu, kas vienlaikus atrodas uz estrādes skatuves. Kultūras ministrija ir vērsusies pie Rīgas domes un estrādes apsaimniekotāja SIA “Rīgas meži” un vienojusies par sadarbību jautājuma risināšanā. Rudenī plānots kopā iepazīties ar būvinženiera atzinumu, apmeklēt estrādi un vienoties par turpmāko rīcību. Viens no risinājumiem ir papildu sānu podestu izbūve līdzīgi, kā tas tika darīts, gatavojoties XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 2013. gadā.”

 

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas ziņojuma priekšlikumi

Svētku pasākumu norises vietās nodrošināt operatīvās vadības grupu lēmuma pieņemšanai ārkārtas situācijā.

Precizēt visu atbildīgo personu pienākumus un atbildību.

Svētku sagatavošanas procesā iekšējai un ārējai komunikācijai izstrādāt krīzes koordinācijas plānu.

Rīcības komitejā iekļaut galveno ārstu.

Iespēju robežās organizēt ēdināšanas pasākumu norises vietās, nodrošināt dalībniekiem visās ēdienreizēs siltu ēdienu un sausās pārtikas pakas izmantot tikai ārkārtas gadījumos.

Veikt pasākumus transporta loģistikas uzlabošanai.

Nodrošināt atbilstošu un kvalitatīvu pasākumu norises vietu infrastruktūru. Tajā skaitā gādāt par tās atbilstību iecerētā pasākuma režijā plānotajam dalībnieku skaitam.

ATSLĒGAS VĀRDI

Aizvadīto Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Mežaparka estrādē veiktā monitoringa atzinums par estrādes ietilpību – 6000 līdz 8000 pieaugušo – nozīmē uz pusi lielāku konkurenci dziedātāju vidū par dalību Noslēguma koncertā, kopumā radot apdraudējumu svētku tradīcijai.

 

2018. gada svētku laikā Mežaparka estrādē iecerētās sānu piebūves rada bažas par akustiku.

Līdzsvaram starp tradīciju un laikmetīgo svētku programmā vismaz trešdaļai jābūt a capella dziesmām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 16
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 41
2 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Neparasts gadījums – dakteris Jakovins. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā? Nedēļas notikumu apskats 4
9 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 19
20 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Pētījums atklāj, cik ilgi un kādas veselības problēmas pēc Covid-19 pārslimošanas saglabājas bērniem
41 minūtes
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Cilvēkam vajag nevis urbi, bet caurumu sienā.” Kā Latvijā ieviest “Zero Waste” jeb bezatkritumu ideju? 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Maskavas tiesa apcietina Navaļniju līdz 15.februārim
10 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pagājušais gads bijis siltākais novērojumu vēsturē
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Atklāj, cik sociālās aprūpes iestādēs janvārī konstatēts Covid-19
16:16
LE
LETA
Ziņas
Maskavas tiesa apcietina Navaļniju līdz 15.februārim
16:10
LA
LA.LV
Laukos
Andis Kārkliņš: Viens ierēdņu lēmums draud ar bankrotu desmitiem lopkopības uzņēmumu
16:08
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs Jansons atbild, vai darba devējs drīkst pieprasīt darbiniekam veikt Covid-19 testu 13
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu fotogrāfe iemūžina ziemas skaistumu neatkārtojamās bildēs: brīnišķīgā Latvijas daba 2
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princeses Diānas divi rokas pulksteņi, ko viņa nēsāja: beidzot noslēpums atklāts
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Hermanis: Mums ir darīšana ar divu veidu vakcināciju: medicīnas un finanšu vakcināciju 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī dažviet bagātīgi snigs
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 16
5 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti vēl vairāki jaunā Lielbritānijas Covid-19 paveida gadījumi 7
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pēcbreksita iepirkšanās Lielbritānijas internetveikalos: PTAC skaidro, ar kādām izmaiņām jārēķinās
6 stundas
LE
LETA
Veselam
“Pfizer” un “Biontech” paziņo par vakcīnu piegādes kavēšanos. Pavļuts skaidro, ko tas nozīmē Latvijai 9
3 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Ejam sēņot ziemā! Nē, tas nav joks!
3 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Vai biezs un smags sniegs neapdraud siltumnīcu?
4 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
Atkritumus izvedīs dārgāk? Pastāv bažas par izmaiņu ietekmi uz tarifiem un pašvaldību saistībām 5
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pastaigas laikā Ikšķiles novadā kāda ģimene ar zīdaini rokās ielūzusi Daugavas ledū 2
5 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
Latvijas uzņēmums ar dēlīšiem no finiera putekļiem un plastmasas iekaro Eiropu
8 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Neparasts gadījums – dakteris Jakovins. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā? Nedēļas notikumu apskats 4
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 64
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina 1
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Saldummīļi sarosās! Mājās gatavota saldā rulete ar aprikožu džemu un zemesriekstiem
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Antons, Antis un Antonijs
6 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 9
1 diena
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 7
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 29
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 41
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 18. līdz 24.janvārim
6 stundas