Šonedēļ notika kontrabandas problemātikas forums, pēc kā visi lielie portāli publicēja tikai vienu, no konteksta izrautu runas fragmentu, kur Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite – Roķe, uzdejojot pie elektronisko cigarešu ražotāju mūzikas, paziņoja, ka aromatizēto šķidrumu aizliegumi veicina kontrabandu.
Tabakas industrija iegulda milzu naudu lai nepārtraukti popularizētu savu naritīvu – atdodiet elektroniskajām cigaretēm garšiņas un smaržiņas, ko likumdevējs ir liedzis. Galvenais arguments – nebūs mūsu iecienīto aromatizēto šķidrumu, būs kontrabanda, un tā ir ļauna.
Patiesībā ļauna ir elektronisko cigarešu smēķēšana, pie kam nāvīgi ļauna. E-cigarešu ražotāji un izplatītāji ir slepkavas, jo saīsina cilvēku mūžu, pie kam ievērojami. Tādēļ šoreiz pastāstīšu par to, ka pēc e-cigarešu lietošanas organismā strauji uzkrājas svins, arsēns un citi smagie metāli.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas sniedz detalizētus pierādījumus par e-cigarešu smēķēšanas jeb veipošanas radītajiem riskiem, e-cigaretes ļoti ātri nogādā toksiskos smagos metālus dziļi plaušās, kur tie bojā audus.
Pat īslaicīga iedarbība rada izmērāmu toksisko metālu uzkrāšanos plaušu audos, potenciāli palielinot hronisku plaušu problēmu, vēža, sirds un asinsvadu slimību un citu slimību risku.
E-cigarešu aerosolos pārvietojas noteikti metālu savienojumi (organometāli), kurus plaušas viegli uzsūc. Toksiskie metāli šajos aerosolos nonāk ne tikai no šķidruma, bet arī no metāliem sildierīcēs. Tie traucē dzelzs homeostāzi un rada risku plaušu un sistēmiskajai veselībai.
Tabakas kompānijas agresīvi popularizē veipingu jeb veipošanu kā “kaitējuma mazināšanu”, lai novērstu uzmanību no fakta, ka lielākā daļa to peļņas joprojām nāk no cigaretēm un tās faktiski nevis pārveido, bet gan paplašina jaunu nikotīna tirgu. Pasaules Veselības organizācijas sniegtie pierādījumi liecina, ka cigarešu ražošana un elektronisko cigarešu ražošana globāli atrodas vienās rokās, un formālo strīdu – kas mazāk kaitīgs – tabakas industrija izmanto lai attālinātu jebkuru ierobežojošu likumdošanas aktu.
Nopietnā pētījumā konstatēts, ka metālu un metaloīdu (piemēram, arsēna) līmenis e-cigarešu lietotāju organismā ir līdzīgs vai augstāks nekā cigarešu lietotājiem un augstāks nekā cigāru lietotājiem. Katru mēnesi varam lasīt publikācijas par jauniem pētījumiem, kas pārliecina, ka e-cigaretēm piemīt ļoti nozīmīgi veselības riski.
Jaunieši un pusaudži lieto e-cigaretes vairāk nekā jebkuru citu tabakas izstrādājumu. Rūpniecības produktu dizains, agresīvs mārketings, plaša pieejamība, kas vērsta uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, un ierobežota regulatīvā uzraudzība visā pasaulē ir novedusi pie tā, ka vairāk nekā 100 miljoni cilvēku, tostarp vismaz 15 miljoni bērnu, lieto e-cigaretes.
Lai gan nozare popularizē veipošanu kā alternatīvu tradicionālajai smēķēšanai, pētījumi liecina, ka bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, kuri veipo, ir trīs reizes lielāka varbūtība sākt smēķēt cigaretes nekā tiem, kuri to nedara. Jaunākie atklājumi liecina, ka plaši popularizētās saldās, piparmētru un augļu garšas ievērojami palielina nikotīna lietošanu un atkarības risku.
E-cigaretes uzkarsē šķidrumu, pārvēršot to aerosolā, ko lietotāji ieelpo. Gan šķidrums, gan aerosols ir ķīmiski sarežģīti maisījumi. Tie satur daudzas vielas, ne tikai nikotīnu, kurš pats par sevi ir kaitīgs un atkarību raisošs. Aerosoli ietver toksiskos metālus, gaisa piesārņotājus, aromatizētājus un citus onkogēnus savienojumus, kas rodas no ierīces detaļām vai e-šķidruma sastāvdaļām. Pētnieki norāda, ka augstās temperatūras sildelementā (ierīces spirālē) kopā ar šķidrumā esošajām ķīmiskajām vielām rada jaunus metālus saturošus savienojumus.
Toksisko metālu un citu piesārņotāju ieelpošana izraisa iekaisumu, traucē plaušu un imūnsistēmas darbību, kā arī izraisa ilgtermiņa elpošanas problēmas un slimības.
Plaušās konstatētie metāli nepaliek tikai elpošanas sistēmā, bet nonāk arī asinsritē un uzkrājas attālos orgānos. Šī pārdale paplašina veipošanas potenciālās sekas uz veselību, pārsniedzot lokālus plaušu bojājumus.
Dažādi metāli plaušās uzkrājās dažādās zonās. Piemēram, svins, niķelis un alva koncentrējās plaušu augšējās daļās, bet cinks biežāk sastopams plaušu apakšējās daļās. Metāli koncentrējās nevienmērīgos, lokalizētos nogulsnējumos, nevis izplatās vienmērīgi. Bažas rada tas, ka izmērāmas izmaiņas metālu koncentrācijā plaušu audos var novērot jau pēc neliela skaita ieelpu, norādot, ka pat īsa iedarbība ir pietiekama, lai mainītu metālu līmeni.
Vienīgās salīdzināmās robežvērtības, kuras varētu būt etalons attiecībā uz iedarbību ieelpojot, ir USP 232 farmaceitiskiem ierobežojumiem inhalējamiem medikamentiem.
Apjoms, par kādu veipošanā metāli pārsniedz šīs ISP 232 augšējās robežvērtības, pastiprina bažas par metālu piesārņojumu testētajā e-cigarešu šķidrumā un par to, ka nav līdzvērtīgu, konkrētiem produktiem paredzētu standartu attiecībā uz e-cigarešu emisijām. Veipošanā arsēna koncentrācija ir 480 reizes augstāka par farmācijā noteikto augstāko robežvērtību, niķeļa koncentrācija – 250 reizes augstāka, dzīvsudraba koncentrācija – 180 reizies augstāka, hroma koncentrācija – 60 reizes augstāka, bet svina koncentrācija – 17 reizes augstāka.
Gan Latvijā, gan citur Eiropā ražotajās e-cigaretēs neviens nav kontrolējis e-cigarešu ierīces un šķidrumus. Šķidrumi ir ļoti dažādi un tiem trūkst kvalitātes kontroles, izmantojot materiālus ar nezināmiem veselības riskiem un ierobežotu uzraudzību. Nav konkrētu ierobežojumu metāliem e-cigarešu šķidrumos vai tvaikos, kas nozīmē, ka lietotāji var tikt pakļauti nedrošiem līmeņiem, to neapzinoties. Pasaules Veselības organizācija koncentrējas uz nikotīnu un marķējumu.
Mūsu mērķis – Eiropā un Latvijā ieviest stingrākus standartus ierīču materiāliem, obligātas metālu emisiju pārbaudes. Ļoti nozīmīgi ir virkne pētījumu, kuru rezultātus gaidām – par to – kā ar veipošanu uzņemtie metāli izplatās ārpus plaušām.
Bet tagad – nedaudz par aromatizētājiem, par kuriem tik ļoti iestājas tie, kas izrāva gabaliņu no Baibas Šmites – Roķes runas, pieslīpēja kontekstu un panāca, ka šo apšaubāmo informāciju publicēja visi lielie portāli, par sabiedriskajiem mēdijiem nerunājot. Veipotāju aizstāvji vēlas smaržas no pļavas ziediem, meža ogām un gardiem augļiem, bet patiesībā visi šie aromatizētāji ir mākslīgi ražoti no akmeņoglēm un naftas, satur ftalātus un bisfenolus, kā arī mikroplastmasu, kas karsējot mainās mums nezināmā veidā, bet nedaudz atdziestot nonāk plaušās uz palikšanu.




