Vai “Krastu mača” gars iespējams 365 dienas gadā? 0
AUTORS: Edgars Jaunups
Svētdienas rītā vienkārši iziet paskriet. Ne jau treniņam. Vairāk tā — lai izkustētos. Lai sapurinātu sevi pēc pārāk ilgas sēdēšanas un domāšanas. Šis ir ideāls modelis manā galvā, ko metodiski praktizēju – darba nedēļā minimums 3x treniņš, brīvdienās vismaz viena diena aktīva pastaiga vai skriešana.
Ja par domāšanu, tad par politiku lielākoties, protams, bet arī par sportu – Vefiņš gatavojas 19. sezonai, bet Saeimā un valdībā par sportu atbildīgie atzinuši pilnīgu izgāšanos sporta finansēšanā, nekam nederīgs ekspertu vērtējumā arī jaunais Sporta likuma projekts; līdz ar augustu klāt arī diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”.
Cik ļoti sportu joprojām uztveram kā kaut ko īpašu, nevis pašsaprotamu? Dati liecina, ka Latvijā liekais svars vai aptaukošanās ir 59,2% iedzīvotāju un pēdējo gadu laikā tas ir būtiski pieaudzis. Tas diemžēl nepārsteidz, jo tikai 9% Latvijas iedzīvotāju regulāri sporto (Eirobarometrs, 2022). Pārsteidz kas cits – veselības ministra attieksme. “Valdībai steidzami jāatbalsta liekā svara mazināšanas plāns”, viņš ierakstīja platformā X. Un viss. It kā problēmas risinātos tā, pēc līdakas pavēles. “Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam” iestrēdzis birokrātijas gaiteņos. Naudu tikai aizsardzībai un demogrāfijai? Bez veseliem cilvēkiem nebūs ne viena, ne otra.
Prognozes šajā plānā, starp citu, ir biedējošas – līdz 2050. gadam liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību ietekmē paredzamais dzīves ilgums OECD dalībvalstīs samazināsies vidēji par trīs gadiem, bet Latvijā pat vairāk. Šo problēmu finansiālās sekas mums radīs lielāko IKP samazinājumu – virs 4%, bet saistīto slimību ārstēšanas izdevumi sasniegs aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma.
Kur ņemt naudu? Latvija katru gadu zaudē ap miljonu darba dienu fiziski nepietiekami aktīvu darba ņēmēju dēļ, bet šo cilvēku ārstēšanai valsts ik gadu iztērē 16,44 miljonus eiro (Delloite Research, 2023). Katra neaktīva darbinieka izmaksām ekvivalents ieguldījums jeb 814,21eiro gadā, lai palīdzētu pievērsties sportam, atmaksātos viena gada laikā, apgalvo pētījuma autori, balstoties uz līdzīgiem gadījumiem pasaulē, bet OECD aplēses liecina, ka dolārs, kas ieguldīts aptaukošanās profilaksē, rada ekonomisko ieguvumu aptuveni 5,6 ASV dolāru apmērā (info no Rīcības plāna projekta). Turklāt sportošana par 30% samazina arī demences risku (PVO, 2023), bet atmiņas traucējumi ir dārgi kā tiešā, tā pārnestā nozīmē.
Ar “VEF Rīga” rīkoto diennakts basketbola turnīru “Krastu mačs” Rīgas svētkos ik gadu cenšamies uzsvērt, ka sports, aktīva brīvā laika pavadīšana ir vajadzīga un piemērota ikvienam. Dažādu vecumu, meistarības līmeņu, profesiju un pārliecību rīdzinieki uz diennakti vienojas kopīgā spēlē jau 16 gadus. Ja šāds entuziasms iespējams vienā nedēļas nogalē, kāpēc ne pārējās? Kamēr mazkustībai tērējam miljonus, sports joprojām balstās pamatā uz entuziasmu. Nevaru nepieminēt “Ghetto Games” kustību – fenomenāls viena cilvēka sasniegums.
Es nesapņoju par sporta lielvalsti. Es gribu, lai veselīgs dzīvesveids mums kļūst par normu. Pilsēta, kas neaicina kustēties, aicina .. atmirt. Ko darīt? Nav nepieciešama kārtējā darba grupa, bet visaptveroša valsts veseļošanas politika. Svarīgi saredzēt tālāk par populismu un atzīt vajadzību sportot ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī vidējai paaudzei un senioriem. Profesionāļiem un amatieriem. Mums visiem. Nevis tikai pasākumos, bet ik dienu.
Ir vajadzīgs kā nacionālais futbola stadions un jaunas manēžas, tā āra trenažieri, apgaismoti skrejceļi, šķēršļu sienas, nūjošanas maršruti un peldētapmācības. Līdzfinansēti treneri. Veselīgas ēdienkartes. Ir vajadzīga ilgtermiņa kampaņa, kas pāraug dzīvesveidā. Skaidri noteikumi un adekvāts finansējums. 365 dienas gadā. Bērni jo īpaši mācās no piemēra. Un vecāki ir vienīgais piemērs, kas paliek pēc tam, kad svētku plakāti ir novākti.
