“Vai nu tu ar Trampu sapārojies, vai arī viņš tevi aprij.” Ko jaunākais solis Grenlandes jautājumā nozīmē ASV? 0
Pagājis bija knapi mēnesis kopš Džo Baidena stāšanās prezidenta amatā, kad viņam bija vēstījums Eiropai. “Amerika ir atgriezusies,” Baidens sacīja Minhenes drošības konferencē 2021. gadā. “Transatlantiskā alianse ir atgriezusies.”
Tas bija solījums, ko Baidens atkārtoja bieži, cenšoties attēlot sava priekšteča Donalda Trampa radītos satricinājumus kā īslaicīgu novirzi. Taču gandrīz piecus gadus vēlāk Baidena pārliecinošie apliecinājumi izrādījušies īslaicīgi, vēsta “Associated Press”.
Sava otrā prezidentūras termiņa laikā Tramps ir nolicis malā vairāk nekā septiņās desmitgadēs veidotās alianses ar Eiropu, kas savulaik palīdzēja panākt Vācijas atkalapvienošanos un Padomju Savienības sabrukumu. Viņš ir asi uzbrucis Eiropas līderiem, izvirzījis prasības un izteicis pārmetumus, kas parasti raksturīgi attiecībām ar pretiniekiem, nevis sabiedrotajiem. Rezultātā viņš ir satricinājis stabilitāti, uz kuras balstījās šīs attiecības, un licis valstīm meklēt savu ceļu bez ASV līderības.
Spilgtākais šīs pavērsiena piemērs bijuši Trampa draudi pārņemt Grenlandi, nosaucot šo teritoriju par lielu “ledus gabalu” un pieprasot, lai Dānija nodotu kontroli ASV — solis, kas būtu varējis izraisīt NATO šķelšanos. Viņš Dāniju, kurai Afganistānas misijā bija viens no augstākajiem bojāgājušo skaita rādītājiem uz vienu iedzīvotāju, nosauca par “nepateicīgu” par ASV aizsardzību Otrā pasaules kara laikā. Tramps publicēja privātas īsziņas, kas atklāja Eiropas līderu centienus izpatikt viņam. Viņš dalījās ar attēliem, kuros redzams, kā Grenlandē tiek iestādīts ASV karogs, un savā neparasti asajā uzrunā Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka Eiropa “nevirzās pareizajā virzienā”. Kādu brīdi viņš pat sacīja, ka “dažkārt ir vajadzīgs diktators”.
Pēc dažām stundām viņš gan paziņoja par “nākotnes darījuma ietvaru” Arktikas drošības jautājumos. Tomēr, sekojot ierastajai praksei, detaļas viņš gandrīz neatklāja.
Neskaidra ASV pozīcija pasaulē
Lai gan Tramps pagaidām ir atkāpies no saviem skaļākajiem draudiem iegūt Grenlandi, šis incidents ir atstājis ASV lomu pasaulē neskaidru.
NATO līderi jau reaģēja uz Trampa draudiem, signalizējot par stratēģijām, kas neietver ASV. Tas var ievērojami apgrūtināt nākamā prezidenta — neatkarīgi no tā, vai tas būs demokrāts vai republikānis — centienus atjaunot reputāciju līdzīgi kā to mēģināja darīt Baidens.
“Līdz zināmai pakāpei situāciju var uzlabot,” sacīja Džons Fainers, kurš Baidena prezidentūras laikā bija nacionālās drošības padomnieka vietnieks un tagad ir vecākais pētnieks domnīcā “Center for American Progress”. “Taču tās vairs nekad nebūs tādas pašas, jo jebkura valsts, kas racionāli veido attiecības ar ASV, sapratīs, ka uz mums var paļauties tikai četru gadu ciklos — ja vispār.”
Kanādas premjerministrs Marks Karnijs, kurš atvairīja Trampa ideju par Kanādas kļūšanu par 51. ASV štatu, jau ir iezīmējis neatkarīgāku kursu. Davosā Karnijs atklāti atzina, ka priekšstats par ilggadējo noteikumos balstīto pasaules kārtību bijis “ilūzija”.
“Būsim tieši: mēs atrodamies plīsuma, nevis pārejas periodā,” sacīja Karnijs, aicinot tā dēvētās vidējās lielvalstis “rīkoties kopā”.
Nespējot panākt vienošanos ar Trampu par tarifu samazināšanu, Karnijs pagājušajā nedēļā devās uz Pekinu, kur tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un noslēdza vienošanos par tarifu samazināšanu Ķīnas elektroautomobiļiem apmaiņā pret zemākiem tarifiem noteiktiem Kanādas lauksaimniecības un pārtikas produktiem, tostarp rapšiem, omāriem un krabjiem. Atrodoties Ķīnā, viņš norādīja, ka Kanādas attiecības ar Vašingtonu ir “daudzslāņainākas” nekā ar Pekinu, tomēr piebilda, ka “pēdējos mēnešos attiecības ar Ķīnu ir kļuvušas paredzamākas”.
Tikmēr Eiropas Savienība un Dienvidamerikas Mercosur valstu bloks nedēļas nogalē oficiāli parakstīja ilgi gaidīto brīvās tirdzniecības līgumu, ko Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena raksturoja kā aizsargbarjeru pret Trampa administrāciju. Trešdien gan ES likumdevēji ar nelielu balsu pārsvaru nolēma līguma virzību uz laiku apturēt.
Eiropas līderu asā kritika
Pirms Trampa uzstāšanās Davosā Eiropas līderi izteicās neierasti skarbi — ar vārdiem, kas vēl nesen būtu šķituši neiedomājami attiecībā uz strīdu ar ASV. Francijas prezidents Emanuels Makrons brīdināja no koloniālām avantūrām, norādot uz “virzību uz pasauli bez noteikumiem”.
Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers sacīja, ka “ir pārkāptas tik daudzas sarkanās līnijas”, piebilstot: “Būt laimīgam vasalim ir viena lieta. Būt nožēlojamam vergam — pavisam kas cits. Ja tagad atkāpsieties, jūs zaudēsiet savu cieņu.”
Šis brīdis bija ievērības cienīgs arī tāpēc, ka Tramps saņēma kritiku no ilggadējiem sabiedrotajiem labējā spārna nometnē. Apvienotajā Karalistē Naidžels Farāžs intervijā ASV Pārstāvju palātas spīkeram Maikam Džonsonam atzina, ka saprot Trampa izceltos drošības jautājumus Arktikā. Taču viņš piebilda, ka Trampa pieeja ir “lielākā plaisa” transatlantiskajās attiecībās pēdējo desmitgažu laikā.
“Ja ASV prezidents draud ar tarifiem, ja vien mēs nepiekrītam, ka viņš kaut kādā veidā pārņem Grenlandi — pat neprasot pašas Grenlandes iedzīvotāju piekrišanu — tas ir ļoti naidīgs solis,” Farāžs sacīja Džonsonam.
Francijas galēji labējās partijas Nacionālā apvienība līderis un Eiropas Parlamenta deputāts Žordans Bardella savukārt paziņoja, ka ES būtu jāaptur pērn noslēgtais tarifu līgums ar ASV, raksturojot Trampa draudus kā “komerciālu šantāžu”.
Trampu pārsvarā atbalsta republikāņi Kongresā
Lielākā daļa Kongresa republikāņu līdz šim Trampu ir atbalstījuši vai izvēlējušies klusēt.
Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Braiens Masts salīdzināja strīdu ar “smagu sarunu” un apšaubīja tā ilgtermiņa sekas. Tramps savā 2025. gada uzrunā par stāvokli valstī pauda vēlmi atgūt Panamas kanālu.
“Ja paskatītos tieši pirms gada, varētu teikt — spriedze ar Panamu bija sasniegusi zemāko punktu,” sacīja Masts, Floridas republikānis. “Bet pagājušajā nedēļā Panama nāca pretī, un attiecības kļuva labākas nekā jebkad, jo mums bija dažas ļoti skarbas, bet nepieciešamas sarunas.”
Asākās bažas republikāņu vidū galvenokārt pauduši tie, kuri šogad nepiedalās pārvēlēšanās, tostarp Nebraskas pārstāvis Dons Beikons, kurš trešdien sacīja, ka “tas viss ir bijis pilnīgi nevajadzīgi”.
“Draudēt Grenlandei ar spēku bija absurdi,” viņš uzsvēra.
Savukārt demokrāti mudinājuši uz stingrāku reakciju — gan no Eiropas, gan ASV puses.
Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms, potenciāls Demokrātu partijas prezidenta kandidāts 2028. gadā, šonedēļ atradās Davosā un asi kritizēja eiropiešus par centieniem izmantot diplomātiju pirms Trampa uzstāšanās.
“Diplomātija ar Donaldu Trampu?” viņš sacīja. “Viņš ir T-rekss. Vai nu tu ar viņu sapārojies, vai arī viņš tevi aprij.”
Intervijā Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas vadošais demokrāts Gregorijs Mīkss sacīja, ka nākamajam prezidentam varētu būt vajadzīgs laiks, lai atjaunotu uzticību sabiedroto vidū. Tomēr viņš uzsvēra, ka pilnīgai attiecību atjaunošanai var būt nepieciešamas noturīgākas pārmaiņas ASV politikā.
Sabiedrotie “turpinās aizturēt elpu, līdz būs notikušas divas secīgas vēlēšanas, kurās būs skaidrs, ka prezidentam var uzticēties un ka viņš iestāsies par mūsu institūcijām,” sacīja Mīkss.
“Šobrīd visi vienkārši vēro mūs kā valsti un mēģina saprast, kurp mēs virzāmies.”
