Prigožins grib gāzt Krievijas militāro vadību

FOTO. VIDEO. Militārais fiasko: Vai Prigožins patiešām dodas uz Baltkrieviju, kas notiks ar Vāgnera grupu, un kā militārais dumpis ietekmēs karu Ukrainā? 143

Ārkārtas drošības pasākumi joprojām ir spēkā Maskavā pēc Vāgnera algotņu sacelšanās, kas satricināja Krievijas prezidenta pozīcijas, taču daudzi jautājumi joprojām ir neatrisināti, vēsta ziņu portāls “BBC“.

Reklāma
Reklāma

Ko Putins darīs tālāk?

“Putinam steidzami nepieciešama ārstu palīdzība – šoreiz viss ir nopietni.” Eksperts par situāciju Kremļa bunkurā
Kokteilis
11 interesanti padomi, kas palīdzēs jums izskatīties jaunākiem, nekā patiesībā esat
TESTS. Vai tu spētu “izdzīvot” laukos? Tikai īsti laucinieki spēs atbildēt 100% pareizi
Lasīt citas ziņas

24 stundu laikā Vladimirs Putins saskārās ar lielāko izaicinājumu savai autoritātei kopš nākšanas pie varas pirms vairāk nekā divām desmitgadēm. Lai gan šķiet, ka tiešais risks ir ierobežots,

Krievijas eksperti saka, ka Putins neizskatās stiprs, bet gan ļoti satriekts.
CITI ŠOBRĪD LASA

Plaši pamanītais Putina riebums pret nodevību izpaudās sestdienas rītā viņa bargajā televīzijas uzrunā, kurā viņš apsūdzēja Vāgnera līderi Jevgēņiju Prigožinu “duršanā mugurā” un nodevībā.

Kopš tā laika Krievijas prezidents nav redzēts sabiedrībā, un tuvākajā laikā jauna prezidenta uzruna nav plānota. Iepriekš ierakstītā intervijā valsts televīzijai svētdien, kas, šķiet, tika ierakstīta vēl pirms sacelšanās, Putins sacīja, ka ir pārliecināts par kara gaitu Ukrainā.

Maskavā joprojām tiek veikti pretterorisma drošības pasākumi, taču nav skaidrs, vai prezidents Putins šobrīd atrodas Krievijas galvaspilsētā.

Polijas Eiropas Parlamenta deputāts Radeks Sikorskis “BBC” sacīja, ka Krievijas līderis, iespējams, attīrīs tos, kurus viņš uzskatīja par “svārstīgiem”, kas nozīmē, ka viņa režīms kļūs “autoritārāks un vienlaikus brutālāks”.

Ko Prigožins darīs Baltkrievijā?

Cilvēks, kas stāv aiz sacelšanās, Jevgeņijs Prigožins ir brīvs cilvēks. Neraugoties uz mēģinājumiem gāzt Krievijas militāro vadību, apsūdzība par bruņotu dumpi pret viņu ir atcelta.

Bet mēs nezinām visas detaļas par vienošanos, kas tika panākta starp Kremli un Vāgneru.

Krievijas analītiķi negaida, ka Prigožins mierīgi pazudīs. Algotņu līderis, kurš ir bijis ļoti skaļš tēls desmitiem tūkstošu kaujinieku Ukrainā, ir bijis arī svarīga persona prezidentam Putinam. Viņš ilgu laiku darbojies “ēnā”.

Viņš ir pavadījis vairākus gadus, veicot melno darbu Kremļa labā, sākot no kaujām Sīrijā un beidzot ar kaujām Ukrainā 2014.gadā, anektējot Krimu.

Taču pēc Putina autoritātes apstrīdēšanas — un daži apgalvo, ka tas pazemo Krievijas vadītāju — joprojām ir jāatbild uz jautājumiem, kādas garantijas viņam tika dotas par viņa drošību un viņa lomu turpmākajā dzīvē.

Novērotāji apšauba, kontroli, ko pār Prigožinu spēs īstenot Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko – ja viņš patiešām dosies uz Minsku – un, ja Vāgnera spēki viņam sekos, kādus draudus tie radīs Krievijai, Baltkrievijai un Ukrainai.

Foto: Scanpix/LETA

Kas tagad notiek ar Vāgnera grupu?

Pirms šīs bruņotās sacelšanās desmitiem tūkstošu Vāgnera algotņu spēlēja galveno lomu Putina karā pret Ukrainu. Bet Vāgnera kā neatkarīgas armijas laiki jau tuvojās beigām.

Prigožins un viņa spēki ir pretojušies spiedienam, lai viņus uzņemtu Krievijas aizsardzības ministrijā, un riebums pret šo soli tiek uzskatīts par galveno faktoru, kas ieilgušo ķildu pārvērš dumpī.

Taču, kad īslaicīgā sacelšanās ir beigusies – un Prigožins tagad acīmredzot dodas uz trimdu – daudzi jautā, ko darīs viņa cīnītāji.

Šķietami apsūdzības ir atceltas pret dumpī iesaistītajiem. Sociālajos medijos publicētajos videoklipos redzams, kā Vāgnera karaspēks atstāj Rostovas pie Donas pilsētu, kur viņi bija pārņēmuši kontroli pār militārajām bāzēm. Voroņežas gubernators, kas atrodas pusceļā starp Rostovu un Maskavu, arī paziņojis, ka Vāgnera spēki pamet viņa reģionu.

Tomēr nav skaidrs, vai viņi tagad vienkārši sadarbosies un tiks integrēti Krievijas regulārajā armijā – vai pat Krievijas regulārie karavīri tagad labprāt dienēs viņiem līdzās.

Un vai viņi vienkārši atgriezīsies pie cīņas esošajās konfliktu zonās Ukrainā, kā to iesaka Krievijas valsts mediji? Daži analītiķi pauduši bažas, ka kaujinieki varētu sekot Prigožinam uz rietumiem, ja viņš dosies uz Baltkrieviju – tuvāko punktu, no kurienes Krievija varētu uzbrukt Ukrainas galvaspilsētai Kijevai.

Kā tas ietekmēs karu Ukrainā?

Vāgnera grupējums ir nodrošinājis dažus no veiksmīgākajiem triecienvienības karaspēkiem, kas cīnās Ukrainā, lai gan daudzi tās kaujinieki ir izvilkti no cietumiem, vilināti ar solījumu atbrīvot frontes dienestu. Viņi bija iesaistīti, piemēram, Bahmutas pilsētas ieņemšanā Krievijai.

Reklāma
Reklāma

Tomēr Krievijas spēki, bez šaubām, būs dzirdējuši, kas notiek, un ziņas var būt demoralizējošas. Daži norāda, ka turpmākajās dienās starp konkurējošām vienībām varētu būt savstarpējas cīņas atkarībā no tā, kādi pēcgrūdieni pēc sestdienas notikumiem atkal būs Krievijā.

Kijevas spēki sākuši pretuzbrukumu, lai atgūtu okupantu sagrābtās teritorijas, un uzskata, ka nemieri Krievijā ir viņu iespēja.

Bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Bils Teilors “BBC” sacīja, ka Ukrainas spēki atrodas “labā situācijā”, lai izmantotu vājās taktikas, kuras atklājusi Vāgnera kaujinieku pēkšņā kustība.

Ko ASV un citi zināja iepriekš?

Kamēr Prigožina dumpis, šķiet, aizrāva Kremli, ASV spiegu aģentūras jau bija saņēmušas ziņas, ka viņš plāno rīkoties, un šīs nedēļas sākumā bija informējušas prezidentu Džo Baidenu, ziņo ASV mediji.

ASV izlūkdienesti pamanīja, ka algotņu grupas līderis netālu no robežas ar Krieviju gatavo ieročus, munīciju un citu aprīkojumu, vēsta CNN.

Saskaņā ar New York Times teikto, prezidents Baidens runāja ar Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes līderiem, jo ​​bija bažas, ka Putina kontrole pār Krievijas plašo kodolieroču arsenālu haosa laikā varētu “paslīdēt”.

Tikmēr Washington Post saka, ka ASV, iespējams, uztvēra, ka Prigožins kaut ko plānoja jau jūnija vidū.

Galvenais iemesls bija Krievijas Aizsardzības ministrijas 10. jūnija dekrēts, kas liek visām brīvprātīgo vienībām, piemēram, Vāgnera grupai, parakstīt līgumus ar valdību, kas faktiski nozīmētu Prigožina algotņu karaspēka pārņemšanu.

Amatpersonas laikrakstam sacīja, ka “bija pietiekami daudz signālu, lai varētu pateikt vadībai… ka kaut kas ir kārtībā”, taču Prigožina plānu precīzs raksturs bija skaidrs tikai neilgi pirms dumpja sākuma.

Arī prezidentam Putinam viņa paša izlūkdienesti stāstīja, ka Prigožins kaut ko plāno, raksta laikraksts. Precīzi nav skaidrs, kad viņam tas tika teikts, taču tas bija “noteikti vairāk nekā pirms 24 stundām”, laikraksts citē ASV amatpersonas sestdien teikto.

Ko domā krievu tauta?

Putina uzruna tautai krīzes laikā tiek uzskatīta par zīmi tam, cik nopietni viņš uztvēra draudus un nepieciešamību apliecināt sevi Krievijas sabiedrībai.

“Daudzi elites pārstāvji personīgi vainos Putinu par to, ka viss aizgāja tik tālu un ka no prezidenta puses nebija laikus reaģēts,” “Telegram” raksta vadošā Krievijas analītiķe Tatjana Stanovaja. “Tāpēc viss šis stāsts ir arī trieciens Putina pozīcijām.”

Lai gan ir grūti spriest par kopējo Krievijas sabiedrisko domu, valsts līderus satrauca civilie iedzīvotāji, kas aplaudēja Vāgnera vienībām Rostovas pilsētā.

Kad Vāgnera karaspēks atstāja pilsētu, kuru viņi bija faktiski pārņēmuši savā sacelšanās laikā, viņus sagaidīja acīmredzami atbalstošs pūlis, kas uzmundrināja, aplaudēja un fotografēja.

Tomēr ir vērts atzīmēt, ka daži iedzīvotāji sestdien pēc Vāgnera ierašanās šķietami steidzās pamest pilsētu ar vilcienu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.