Zāles, kas sola mūžīgu jaunību? Pētnieki atklāj veidu, kā apturēt šūnu pašiznīcināšanos 0
Zinātnieki apgalvo, ka ir izstrādājuši jauna veida medikamentus, kas potenciāli spēj apturēt cilvēka novecošanās procesu un novērst tā izraisītās slimības. Pirmie izmēģinājumi ar šīm zālēm paredzēti jau šī gada nogalē.
Cilvēka organismā nepārtraukti norit šūnu nāve – dabisks un nepieciešams bioloģisks process. Tomēr viena no tās agresīvākajām formām, nekroze, var izraisīt priekšlaicīgu šūnu bojāeju. Tā izraisa šūnu pietūkumu un pārsprāgšanu, kas savukārt noved pie hroniska iekaisuma, ģenētiskas nestabilitātes un, dažos gadījumos, audzēju attīstības.
Šī patoloģiskā šūnu bojāeja ir cieši saistīta ar virkni smagu slimību — Alcheimera un Parkinsona slimību, vēža veidiem un nieru darbības traucējumiem.
Biotehnoloģiju uzņēmuma “LinkGevity” izpilddirektore, bijusī Londonas Universitātes koledžas ģenētiķe Dr. Karina Kerna, vada pētniecības komandu, kas izstrādājusi jaunu zāļu klasi, tā dēvētos antinekrotiskos līdzekļus.
Viņa uzskata, ka tie var kļūt par pirmajiem medikamentiem, kas mērķtiecīgi vēršas pret pašas novecošanās procesiem.
“Tobrīd es nespēju aptvert, kā mani var izārstēt no gandrīz jebkuras traumas, bet novecošanu vienkārši pieņem kā neizbēgamu,” atminas Dr. Kerna.
Vēlāk, saskaroties ar savu veselības pasliktināšanos, viņa izstrādāja tā saukto “plāna teoriju” par novecošanos – detalizētu pieeju, kas meklē slimību cēloņus šūnu līmenī, identificējot iespējamos iejaukšanās punktus.
Viens no galvenajiem šīs teorijas balstiem ir nekroze, kas, pēc Kernas domām, sākas ar kalcija jonu gradienta zudumu šūnās. Parasti kalcija koncentrācija šūnas iekšienē ir no 10 000 līdz 100 000 reižu mazāka nekā ārpus tās. Kad šis līdzsvars tiek izjaukts, piemēram, stresa vai slimības ietekmē, tas izraisa šūnas destruktīvu reakciju.
Lai gan nekroze ir zināma jau vairāk nekā gadsimtu, būtiski panākumi tās ietekmes mazināšanā līdz šim nav gūti. Tas varētu mainīties.
Žurnālā Oncogene publicētais maija pētījums uzsver, ka izpratne par nekrozes mehānismiem, it īpaši nieru slimību kontekstā, varētu pavērt ceļu uz jaunu terapiju izstrādi. Dr. Kerna kopā ar nieru speciālistu komandu apgalvo, ka ir nonākuši līdz potenciālam izrāvienam.
“Ilgu laiku tika uzskatīts, ka nekroze ir pārāk sarežģīts process, lai tajā iejauktos,” saka Dr. Kerna. “Taču mums izdevās atklāt vairākus molekulārus mērķus, kuru bloķēšana ļāva nomākt pat līdz 90% no nekrotiskajiem procesiem.”
Pētījuma līdzautors, nieru ārsts Dr. Kīts Sjū, uzsver problēmas nopietnību: “Nieres ir vispieprasītākais transplantācijas orgāns. Cilvēki bieži vien kļūdaini domā, ka dialīze atrisina visu, bet realitātē katru gadu, kad cilvēks ir uz dialīzes, viņa izdzīvošanas rādītāji sarūk par aptuveni 10%.”
Jaunās zāles, kas pašlaik tiek testētas uz dzīvniekiem, jau tuvākajā laikā varētu nonākt līdz pirmajiem izmēģinājumiem ar cilvēkiem. Zinātnieki cer, ka antinekrotiskie līdzekļi spēs ne tikai aizkavēt smagu slimību progresēšanu, bet arī būtiski palēnināt novecošanās procesus cilvēka organismā.
