Vai rīta kafija palīdz dzīvot ilgāk? Pētījums atklāj patiesību 0
Kafija nesenā pētījumā tikusi saistīta ar veselīgāku novecošanu sievietēm. Pētnieki Amerikas Uztura biedrības konferencē prezentējuši rezultātus, kas rāda, ka sievietes, kuras pusmūžā dzērušas apmēram trīs nelielas tasītes kafijas dienā, biežāk saglabājušas fizisko un garīgo veselību vecumā.
Toronto Universitātes profesore Sāra Mahdavi uzsvēra, ka šie secinājumi, lai gan sākotnēji, apliecina mazu, bet konsekventu paradumu spēku ilgtermiņa veselībā.
Arī citi pētījumi apliecina kafijas pozitīvo ietekmi, tā var mazināt risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu un samazināt saslimstību ar zarnu vēzi.
Kas kafijā tik labs?
Kafija satur vielas ar pretiekaisuma un antioksidantu īpašībām, piemēram, hlorogēnskābi – to pašu, ko atrodam ābolos vai kāpostos. Šīs vielas uzlabo vielmaiņu un palīdz organismam efektīvāk regulēt insulīna līmeni. Arī kofeīns palīdz uzlabot modrību, neitralizējot molekulu adenozīnu, kas rada miegainības sajūtu.
Tomēr ne visi kofeīna dzērieni ir vienādi. Ja kafijai pievieno daudz cukura vai saldinātus krēmus, tās pozitīvā ietekme var samazināties. Piemēram, pētījumā katra papildu saldināta dzēriena glāze samazināja veselīgas novecošanas iespēju par 20–26%.
Kad dzert kafiju?
Kafijas baudīšana no rīta var sniegt vairāk ieguvumu nekā vēlāk dienā. Pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuri kafiju dzer rīta pusē, ir mazāks mirstības risks, arī no sirds un asinsvadu slimībām.
Vēlākas kafijas devas var traucēt cilvēka iekšējo pulksteni – ritmu, kas nosaka vielmaiņu un miega kvalitāti.
Vai kafija ir piemērota visiem?
Nē. Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu vai miega traucējumiem ieteicams uzmanīties ar kofeīnu. Tāpat arī grūtniecēm būtu jāsamazina kofeīna patēriņš, jo pārāk liels tā daudzums var būt saistīts ar komplikācijām grūtniecības laikā.
Kafijas ietekmi var noteikt arī ģenētika – cilvēkiem ar zemāku kofeīna panesību labāk to patērēt mēreni vai izvairīties.
Cik daudz ir par daudz?
Nav konkrētas robežas, bet vairums ekspertu iesaka pieturēties pie divām līdz trim krūzēm dienā. Arī kafijas pagatavošanas veids ir svarīgs – nefiltrētā kafijā (piemēram, espresso vai vārītā kafija) ir vielas, kas var paaugstināt holesterīna līmeni. Filtrētā kafija šādu risku nesniedz.
Kafija var būt daļa no veselīga dzīvesveida, īpaši, ja to bauda mērenībā. Taču nevajadzētu cerēt, ka tā aizvietos sabalansētu uzturu vai fiziskās aktivitātes. Ja kafiju vēl nedzerat, tas nenozīmē, ka būtu jāsāk tikai veselības vārdā.
