Oficiāla diagnoze – vai tā palīdz migrēnas pacientam Latvijā? 0
Migrēna ir slimība, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Kādam tās ir pāris epizodes gadā, cits ar to cīnās ik nedēļu. Kādā sarunā ar Galvas sāpju pacientu biedrības vadītāju Karīnu Zaņģi, jautājām, kādas nepilnības šobrīd Latvijā izjūt pacienti. Ja varētu ko mainīt, kas tas būtu?
“Mans ieteikums, ja domājam par migrēnas kompensējamajiem medikamentiem, ir jābūt opcijai, ka pie pacienta profila E-veselībā, ja ir diagnozes kods migrēnai, pacientam ir iespējams vismaz 1-2 paciņas iegūt bez receptes akūtos gadījumos, ja ģimenes ārstam neesam laicīgi pajautājuši izrakstīt recepti!” viņa atbildēja. Ideja laba, bet cik viegli vispār iegūt šo diagnozi?
Migrēnas pacienti dalās savos pieredzes stāstos.
Jūlija raksta: “Savulaik gāju meklēt iemeslus, kāpēc pēkšņi kļūstu akla. MR galvai rezultāts atnāca ar ierakstu – migrēna ar auru. Kad tagad zinu un atpazīstu tuvošanos, varu pagūt nokļūt drošībā.”
Laura: “Man ģimenē sievietēm ir migrēnas. Nezinu vai man tā ir oficiāla diagnoze. Tikai zinu, ka vajadzības gadījumā zāles vai slimības lapa ir pieejama bez liekiem komentāriem. Šobrīd veiksmīgs posms, sen neesmu ar šo saskārusies. Citām dāmām ģimene trakāk, dažkārt reizi mēnesī. Esmu bijusi uz onabotulīna toksīna injekcijām pret migrēnu – tam gan jau vajag diagnozi. ”
Kā liecina šā gada 13.maijā publicētā informācija Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā, tad Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļautas zāles Ajovy (Fremanezumabum) šķīdums injekcijām, kas paredzēts ar hronisku migrēnu sirgstošiem pacientiem, kuriem līdzšinējā terapija nav palīdzējusi.
Šķīdums injekcijām no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāts pacientiem, kuriem vismaz 3 mēnešus bijušas 15 un vairāk galvassāpju dienas mēnesī, no kurām vismaz 8 migrēnas dienas, un iepriekšēja terapija ar 3 dažādu zāļu grupu perorāliem profilaktiskiem līdzekļiem 9 mēnešu periodā nav bijusi efektīva, kas fiksēts medicīniskajā dokumentācijā, vai arī profilaktiskā terapija nav piemērojama.
Lai saņemtu valsts apmaksātas zāles, nepieciešams Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neirologu-algologu konsilija lēmums. Par nosūtījumu uz konsiliju lemj pacienta ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, līdzšinējo terapiju un tās efektivitāti.
Runājot tālāk par pieredzi, Ieva atklāj: “Aizgāju pie neirologa, izstāstīju (diezgan klasiskus) simptomus, diagnosticēja migrēnu.”
Ulla: “Oficiāli diagnozi uzstādīja Stradiņos, kad tur nokļuvu ar totālu redzes zudumu, lielām galvas sāpēm, principā visi sākotnēji domāja, ka insults bet nē, smaga migrēnas epizode. Tā kā es tiku samērā “viegli”.”
Šīs ir tikai dažas no atbildēm, ar kurām soctīklotāji dalījās, kas nozīmē, ka, dodoties pie īstā speciālista, diagnozi saņemt nav nemaz tik grūti. Ja jums ir oficiāla diagnoze migrēna (SSK‑10 kodi G43.x) Latvijā, šādas ir galvenās valsts atbalsta iespējas un priekšrocības:
Kopš 2023. gada 2. novembra migrēna ir iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā, ļaujot valsts apmaksāt nepieciešamos medikamentus. Tomēr reāli kompensējams konkrēts preparāts – fremanezumabs, monoklonāla antiviela pret CGRP, paredzēta migrēnas profilaksei. Šo medikamentu var saņemt 100 % apmērā, ja ir apstiprināta hroniska migrēna (vismaz 15 galvassāpju dienas/mēnesī, no kurām vismaz 8 migrēnas dienas), un iepriekš izrādītie trīs dažādu grupu perorālie profilaktiskie medikamenti deviņu mēnešu periodā nav bijuši efektīvi, kā arī lēmumu pieņēmusi konsīlija ārstu komanda PSKUS iesnieguma veidā (piemēram, Paula Stradiņa vai Rīgas Austrumu slimnīcā).
Iepriekšējās situācijas analīze rāda, ka migrēnas pacienti mēnesī tērē vidēji ap 40 eiro zālēm plus papildu izmaksas (ārsti, transports, neierašanās darbā).
Kompensācijas izgudrošana daļēji mīkstina šo slogu, tomēr fakts, ka reāli pieejams tikai viens medikaments un tikai noteiktai pacientu grupai, saglabā ierobežojumus. Izmaiņas kondīcijās un sarunas ar ražotājiem turpinās, solot paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu
Diagnostika un lēmums jāveic pie speciālistiem (neirologa vai algologa) konsīlija formā. Kritēriji:
1. hroniska migrēna ar noteiktu dienu skaitu mēnesī,
2. efektivitātes trūkums no trīs medikamentu grupām,
3. dokumentēts neefektivitātes fakts
Pirms 2023. gada migrēna nebija iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā, un pacientiem medikamenti bija jāapmaksā pašu spēkiem. Šī reforma sniedz reālu atbalstu pacientiem ar visvissmagāko migrēnas formu, taču daudzām citām grupām atbalsts joprojām nav pieejams, kas nozīmē, visdrīzāk lielākā daļa migrēnas pacientu (ar vai bez diagnozēm), kuriem nav šīs slimības smagākās lēkmes, ikdienā nepieciešamos medikamentus pērk paši par pilnu summu.
