Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Pexels

Dīkstāves pabalsts ir izrādījies dāsnāks par bezdarba pabalstu? 5

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Lasīt citas ziņas

Lai gan ekonomisti uzskata, ka kopumā darba tirgu Covid-19 pandēmija un tās ekonomiskās sekas ir skārušas nedaudz, līdz ar ekonomikas atgūšanos no pandēmijas strauji aktualizēsies jautājums par to, ka Latvijā ir arvien mazāk pieejama darbaspēka, kā arī Covid-19 ierobežojumu aktualizētie tehnoloģisko zināšanu izaicinājumi.

Šo tēmu pagājušajā nedēļā apsprieda Latvijas Bankas organizētā diskusijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā situāciju raksturoja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Kras­nopjorovs, darba tirgus no Covid-19 sekām cietis maz, kaut arī dažu nozaru darbība nobremzēta. Valsts veikto atbalsta pasākumu rezultātā bezdarbs nobremzēts pie 9% robežas, tātad kāpis tikai par 3% krīzes gadā.

Pēc viņa teiktā, valsts piešķirto dīkstāves pabalstu vai algu subsīdiju saņem 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. LB vērtē, ka bez dīkstāves pabalstiem, subsīdijām un apgrozāmo līdzekļu “piešprices” bezdarba līmenis būtu bijis gandrīz divas reizes augstāks.

Vidējās algas pērn kāpušas par 6%.

Vienlaikus pastāv nozares, kuras nekādu apgrozījuma samazinājumu vispār nav izjutušas, bet citas burtiski “uzliktas uz pauzes”.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā atlaisti 29% darbinieku, bet vēl otri 29% atrodas dīkstāvē. No visa darba vietu samazinājuma valstī 80% notikuši Jūrmalā un Rīgā – jo te plaši pārstāvēta izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kas pēc pandēmijas atgūsies lēnāk.

80% Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvāto vakanču atrodas Rīgā, bet ilgtermiņa bezdarbs ir vērojams reģionos.

Krasnopjorovs uzsvēra arī to, ka sociālajai aizsardzībai, ja to izsaka kā daļu no iekšzemes kopprodukta, Latvija tērē tikpat, cik Šveice, bet ienākumu un sociālā nevienlīdzība Latvijā daudz lielāka.

Vēl viena tendence, kas novērota saistībā ar Covid-19 krīzē notikušajām darbinieku atlaišanām, saistīta ar darbinieku atalgojumu, proti, darbinieki vairāk atlaisti tajās nozarēs, kurās vēl pirms krīzes alga bija salīdzinoši maza, kamēr darbiniekiem, kuru alga pirms Covid-19 pandēmijas bija mērāma vismaz 3000 eiro apmērā, krīzes laikā tā pat kāpa.

Reklāma
Reklāma

Skatoties uz periodu, kas sekos pēc pandēmijas, eksperti, īpaši no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, uzsver nepieciešamību attīstīt darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju darbavietās, nevis mācību iestādēs. Starp citām valsts politikas korekcijām varētu būt jautājums par bezdarba pabalsta izmēru.

Lieta tā, ka dīkstāves pabalsts ir izrādījies dāsnāks par bezdarba pabalstu. Labklājības ministrijas ieskatā bezdarba gadījumā atbalstam jābūt lielākam. Sarežģītais jautājums – kā līdzsvarot cienīgu atbalstu ķibelē un to, kā saglabāt vēlmi atgriezties darbā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.