Vai valdība rīkojas pareizi, dodot atkāpes iespējas Krievijas pilsoņiem valodas eksāmena likšanā? 136

“Šīs atkāpes, iespējams, ir daļa no tā kompromisa, kas sākotnēji bija nepieciešams, lai vispār būtu iespējama šādas likuma izmaiņas,” jautāts, vai valdība rīkojas pareizi, dodot atkāpes iespējas Krievijas pilsoņiem valsts valodas eksāmena kārtošanā, TV24 raidījumā “Ziņu top” sacīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Lasīt citas ziņas

Viņš atgādina, ka sākotnēji visi bijuši par to, ka tāda iniciatīva nepieciešama, taču tad arī atsevišķi koalīcijas partneri sākuši svārstīties. Tāpēc bijis nepieciešams šis kompromiss.

“Likums tika pieņemts un stājās spēkā. Man šķiet, ka tas ir samērīgi,” politiķis uzsvēra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dzintars atgādina, ka ir pagarināts termiņš, bet galvenās prasības paliek spēkā.

Termiņa pagarināšana bijusi nepieciešama arī, lai no valsts puses varētu sekmīgāk administrēt šo procesu un kvalitatīvāk pārbaudīt valsts valodas zināšanas.

10 000 Krievijas pilsoņu tomēr nav reģistrējušies šai pārbaudei. Saskaņā ar attiecīgiem Imigrācijas likuma grozījumiem viņiem ir zināms risks tikt izraidītiem no Latvijas, pazaudēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Vai tā ir ignorance attiecībā uz Latvijas varas iestādēm vai ko citu?

“Tās ir sekas šai krievu pasaules apziņai, kas viņos ir daudzu gadu garumā tajā informatīvajā telpā, kurā vairums no viņiem ir ir dzīvojuši,” uzskata politiķis.

Viņaprāt, tas ir labs barometrs situācijas novērtēšanai, kurā mēs atrodamies.

Deputāts uzsver, ka tie Krievijas pilsoņi, kuri ir atnākuši kārtot valsts valodas eksāmenu, ir respektējuši Latvijas valsts prasības. Taču tie, kas nav pieteikušies eksāmenam, parāda, kāda ir šo cilvēku patiesā attieksme pret Latvijas valsti.

“Tas ir brīdinājuma signāls mūsu drošības iestādēm, politiskajai varai, sabiedrībai,” viņš atzīst.

Jautāts, vai šie cilvēki ir drauds Latvijas drošībai, Dzintars saka, ka neapgalvo, ka katrs Krievijas pilsonis atsevišķi ir drauds Latvijas drošībai, bet kā kategorija tas ir riska faktors, kam valstij ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Reklāma
Reklāma

“Tie, kas nepilda valsts likumīgās prasības, nepilda likumu,” uzmanību vērš deputāts, piebilstot, ka drošības iestādēm tam būtu jāpievērš vēl lielāka vērība.

Viņaprāt, ja likums ir pieņemts, tad mums ir jāspēj parūpēties, lai tas tiktu ievērots.

Jau vēstīts, ka Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, līdz 1.septembrim jāiesniedz pārvaldē dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi.

Paredzams, ka dokumentu izskatīšanas laiks būs līdz vienam gadam. Kamēr dokumenti tiks izskatīti, personai iepriekš izsniegtā uzturēšanās atļauja būs derīga līdz jaunas atļaujas saņemšanai.

Ja pieteikums netiks saņemts līdz 1.septembrim, no 2.septembra pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku un līdz 2023.gada 2.decembrim būs jāatstāj Latvijas teritorija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.