Kā panākt, lai vīrietis runātu, un ko nedrīkst teikt, ja uztraucaties par viņa garīgo veselību 0
Vīriešu garīgā veselība bieži cieš klusumā, taču pastāv veidi, kā to laikus pamanīt un atbalstīt. Kamēr sievietes biežāk dalās emocijās ar draudzenēm, vīrieši par savām grūtībām mēdz runāt daudz retāk. Tas nenozīmē, ka problēmu nav – tās vienkārši tiek slēptas.
Šāda noslēgtība var radīt smagas sekas. Piemēram, Anglijā pašnāvību dēļ ik gadu mirst aptuveni trīs reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu. Reaģējot uz šo tendenci, valdība nākamo trīs gadu laikā plāno ieguldīt 3,6 miljonus mārciņu pašnāvību novēršanas projektos, kas vērsti tieši uz riska grupas vīriešiem.
Šie pasākumi ir daļa no pirmās visaptverošās vīriešu veselības stratēģijas, kas paredz risināt gan fiziskās, gan garīgās veselības izaicinājumus.
Agrīnie gadi nosaka emocionālos paradumus
Daudzi pētījumi liecina, ka attieksme pret emocijām vīriešiem veidojas jau bērnībā. Zēni bieži tiek mudināti būt “stipriem” un apslāpēt jūtas, kas pakāpeniski rada priekšstatu, ka ievainojamība ir vājuma pazīme.
Rezultātā emocionālās grūtības tiek internalizētas, nevis izrunātas, un palīdzība tiek meklēta tikai galējos gadījumos.
Šāda audzināšana var novest pie izolācijas sajūtas, kauna un pārliecības, ka ar problēmām jātiek galā vienatnē. Pieaugot šis modelis saglabājas arī pieaugušā vecumā.
Digitālās vides spiediens uz jaunajiem vīriešiem
Sociālie tīkli ir kļuvuši par nozīmīgu ikdienas daļu, taču tie var pastiprināt emocionālo spriedzi. Pastāvīga sevis salīdzināšana ar citiem, atzinības meklēšana “Patīk” skaitā un komentāros var negatīvi ietekmēt pašvērtējumu un sociālās prasmes, īpaši pusaudžu un jaunu vīriešu vidū.
Eksperti uzsver, ka līdzsvars starp digitālo vidi un reālo dzīvi ir būtisks. Fiziskās aktivitātes, radošas nodarbes un klātienes sociālie kontakti palīdz mazināt trauksmi un stiprina emocionālo noturību.
Pusmūžs – augsta riska periods
Statistika rāda, ka visaugstākais pašnāvību risks ir vīriešiem vecumā no 50 līdz 54 gadiem. Šajā dzīves posmā bieži sakrīt vairāki spiediena faktori – atbildība darbā, ģimenes pienākumi, veselības problēmas un identitātes pārskatīšana.
Daļa vīriešu šajā vecumā izjūt vientulību, nožēlu par nerealizētām iespējām un sajūtu, ka ir “palaists garām” laiks būt laimīgam. Atbalsts no tuviniekiem un apkārtējiem šajā posmā var būt izšķirošs.
Pazīmes, kas var liecināt par grūtībām
Garīgās veselības problēmas ne vienmēr izpaužas tieši. Biežāk tās parādās kā izmaiņas uzvedībā – noslēgtība, aizkaitināmība, agresija, pastiprināta alkohola lietošana, intereses zudums par ierastām aktivitātēm vai pastāvīgs nogurums.
Dusmas nereti kļūst par vienīgo emociju, ko vīrieši atļaujas izrādīt, tāpēc aiz tām var slēpties trauksme, depresija vai izsīkums.
Kā sniegt atbalstu ikdienā
Atbalsts nenozīmē risinājumu uzspiešanu. Daudz efektīvāk ir uzdot atvērtus jautājumus, klausīties bez nosodījuma un atzīt otra cilvēka izjūtas. Frāzes, kas apliecina klātbūtni un sapratni, bieži vien ir spēcīgākas par jebkādiem padomiem.
Svarīgi arī apzināti apstrīdēt toksiskus stereotipus par to, kādam “jābūt vīrietim”, jo tie bieži kavē atklātu sarunu par grūtībām. Ja rodas aizdomas par nopietnām problēmām, profesionālas palīdzības piedāvāšana jāizsaka saudzīgi, iedrošinot, nevis uzspiežot.
Pat vienkāršs jautājums – “Vai ar tevi viss kārtībā?” – var kļūt par pirmo soli ceļā uz atklātību, īpaši, ja tas tiek uzdots mierīgā un drošā vidē.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
