Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai 267
Premjerministre Evika Siliņa: “Latviešu valoda ir nācijas identitātes, mūsu nacionālās kultūras pamats, un ir nepieciešams sistēmisks darbs, lai stiprinātu latviešu valodas lomu publiskajā telpā.”
Latvijā, īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir saasinājusies diskusija par to, ka krievu valodas pašpietiekamība ir apdraudējums valsts drošībai. Uz to ir norādījis Valsts drošības dienests savā ikgadējā ziņojumā, savukārt pieņemtajā Nacionālās drošības koncepcijā rakstīts, ka sabiedrībai Latvijā nepieciešams saliedēties vienā informatīvajā telpā – latviešu valodā, ieskaitot sabiedriskos medijus, kuru veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā vai valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
“Vajadzība pēc mērķtiecīgas valsts valodas stiprināšanas politikas nav zudusi vai zaudējusi savu aktualitāti,” uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.
Jau pirms kāda laika Ministru prezidente Siliņa ir rosinājusi Tieslietu ministriju izvērtēt ar valsts valodas stiprināšanas saistīto problemātiku un radīt nepieciešamos risinājumus. Pavisam drīz Tieslietu ministrija sadarbībā ar Saeimas deputātiem plāno piedāvāt visaptverošu likumprojektu pakotni, kurā būs piedāvātas izmaiņas gan Darba likumā, gan Pacientu tiesību likumā, gan Ārstniecības likumā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, gan Filmu likumā.
Visu piedāvāto izmaiņu galvenais mērķis ir vēl vairāk nostiprināt latviešu valodas lomu publiskajā telpā, kultūrvidē, kā arī mazināt nepamatotas prasības pēc krievu valodas prasmēm darba tirgū.
Likumdošanas pakotnes pamatā – sabiedriskā iniciatīva
Pagājušajā gadā vietnē ManaBalss.lv tika organizēta parakstu vākšana sabiedriskajai iniciatīvai par latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanu. Iniciatīvas idejas autore bija pazīstamā dzejniece un aktīviste Liāna Langa, pašlaik Jaunās Konservatīvās partijas kandidāte EP vēlēšanās. Ātrā laikā tika savākts vairāk kā 10 000 parakstu.
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics skaidro, ka tieši šī pilsoniskā iniciatīva iedvesmoja valdību skatīties uz valsts valodas nostiprināšanu publiskajā telpā plašāk nekā tikai Darba likuma ietvaros. Iedzīvotāju paustā vēlme atbalstīt valsts valodu un iniciatīvā ierakstītie punkti būs pamatā topošajai valsts valodas stiprināšanas likumdošanas pakotnei.
“Gadiem ilgi dzirdam politisku retoriku par nepieciešamību stiprināt latviešu valodu publiskajā telpā. Patiesībā valsts valoda jau ir nostiprināta augstākajā līmenī – Satversmē un 2012.gada Valodas referendumā. Tagad mums nav jākautrējas teikt, ka Latvijā nepieciešama derusifikācija un krievu valodas pašpietiekamības samazināšana publiskajā telpā. Piemēram, līdzīgi kā Ukrainā krievu valodas apjomam sabiedriskajos medijos būtu jābūt ne vairāk kā 10%,“ aicina Liāna Langa.
Lai gan Tieslietu ministrija pašlaik vēl nav gatava sniegt detalizētu informāciju par likumu punktiem, kas tiks skarti šajos likumprojektos, ministrija sola, ka jaunā likumprojektu pakotne valsts valodas nostiprināšanai sabiedriskajā telpā būs gatava un tiks piedāvāta sabiedrībai jau maijā.
Diskriminācijas apturēšanai – drīz Darba likuma grozījumu otrais lasījums
Pie “Nacionālās Apvienības” sen ierosinātajiem Darba likuma grozījumiem, kuriem beidzot un pa īstam būtu jānovērš latviešu lingvistiskā diskriminācija darba tirgū krievu valodas dēļ, Saeima strādā jau kopš novembra. Lai gan darbs uz priekšu virzās lēni, beidzot 14.maijā Saeimas komisijā paredzēts tos skatīt otrajā lasījumā. Ministru prezidente Evika Siliņa pauž, ka ir jārisina jautājums par valsts valodas statusa nostiprināšanu arī kontekstā ar Darba likumu.
Darba likuma grozījumu iniciatīvas autors, Nacionālās Apvienības deputāts Artūrs Butāns uzsver, ka ar topošajiem Darba likuma grozījumiem būtu ļoti svarīgi novērst diskrimināciju visos četros darba ņēmēja un darba devēja attiecību posmos:
“Darba likumam būtu skaidri jānosaka, ka nedrīkst prasīt krievu valodas prasmes darbiniekiem – ne darba sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumos, ne darba veikšanas laikā darbavietā.
Krievu valodas un jebkuras valodas, kas nav Eiropas ekonomiskās zonas valstu valoda, prasmes darba devēji nedrīkstētu prasīt arī slēptā veidā – ar formulējumiem, ka krievu valodas prasmes ir “vēlamas”, “priekšroka kandidātiem ar vairāku svešvalodu zināšanām”, jo rezultātā tādi neskaidri un viltīgi formulējumi turpinās diskrimināciju pret tiem, kuri krievu valodu nepārvalda,” norāda Artūrs Butāns.
“Nevienam darbiniekam klientu apkalpošanas sfērā nedrīkst atņemt iespējas strādāt savā valstī savā valodā. Tās ir katra Latvijas pilsoņa konstitucionālās tiesības, kas ierakstītas Satversmē,” pauž Artūrs Butāns.
Deputāts Edmunds Jurēvics uzskata, ka nepietiek tikai ar Darba likuma grozījumiem – ir jāstiprina valsts valoda plašākā mērogā. Latvijā būtiski ir aizsargāt pret lingvistisko diskrimināciju ne tikai darba ņēmējus, bet arī patērētājus un pacientus: “Tieši par viesmīlības nozari mums ir bijis vislielākais sūdzību skaits. Es neredzu nekādu attaisnojumu, kāpēc tiek prasītas krievu valodas prasmes darbiniekiem, lai apkalpotu Latvijā dzīvojošos cilvēkus!
Latvijā – izņemot ļoti šauru, specifisku, kaut kādu īpašu, es uzsveru – ļoti šauru jomu – nedrīkst būt prasība, ka darbiniekam jāprot krievu valoda! Punkts!”
Jurēvics norāda, ka arī tūrisms neattaisno krievu valodas prasmju prasības darbiniekiem, jo pašlaik vīzas Krievijas pilsoņiem netiek izsniegtas, izņemot ārkārtas gadījumus, piemēram, bēres. Latvijā arī neeksistē tūrisms ar Krieviju vai Baltkrieviju.
“Pat Ukraiņu bēgļi nav iemesls prasīt uzņēmuma darbiniekiem pārvaldīt krievu valodu. Ir pagājuši vairāk kā 2 gadi kopš Krievijas iebrukuma. Es personīgi zinu ukraiņus Latvijā, kas tagad runā gan latviešu, gan angļu valodās. Daudzi no viņiem strādā, arī pašvaldības iestādēs. Ja gribam atbalstīt ukraiņus, tad nevajag klientus apkalpot krieviski, bet gan ukraiņu valodā,” piebilst Edmunds Jurēvics.
Deputāti un sociālie partneri vienoti – diskriminācija ir jāaptur!
Tam, ka turpināt kā līdz šim nedrīkst, un ka ir nepieciešami grozījumi un precizējumi Darba likumā, lai novērstu latviešu jauniešu un ne tikai jauniešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ, piekrīt visas mūsu aptaujātās politiskās partijas Saeimā – gan pozīcijā, gan opozīcijā.
“Apvienotā saraksta” pārstāvis Lauris Lizbovskis pauž viedokli, ka tas ir absurds, savā ziņā – Latvijas paradokss, ka vēl 33 gadus pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas, apkalpojošā sfērā un daudz citās profesijās, darba devēji saviem darbiniekiem, kā obligātu vai ļoti vēlamu noteikumu var pieprasīt sazināšanos un apkalpošanu krievu valodā:
“Pēdējos gados esam daudz darījuši, lai atbrīvotos no padomju mantojuma, gan simboliski, gan praktiski. Šis arī ir solis mūsu pašcieņas un valstiskas pašapziņas stiprināšanai. Esam pārliecināti, ka Darba likuma grozījumi krietni nostiprinās valsts valodas pozīcijas darba tirgū.”
Arī frakcijas “Progresīvie” deputāti uzskata, ka ir svarīgi sakārtot šo jautājumu tieši juridiski un definēt, kā tiks nodrošināta aizstāvība darba tirgū tiem cilvēkiem, t.sk. jauniešiem, kuri nemāk vai nevēlas izmantot krievu valodu.
Mūsu uzrunātie Saeimas deputāti ir vienisprātis, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda, ka apkalpošana svešvalodās ir izņēmums, nevis norma, un ka Darba likumā nepieciešamas konkrētas, skaidras izmaiņas, kurām nebūtu plašas interpretācijas iespējas, lai latviešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ izbeigtu uz visiem laikiem. Līdzīgu viedokli pauž intervētie sociālie partneri – LDDK un LTRK, kā arī Darba inspekcijas pārstāvis.
Par to, kā precīzi izskatīsies grozījumi Darba likumā, gaidāmas diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē maijā. Tomēr kopīgais mērķis iezīmējas viens – šoreiz lingvistiskā diskriminācija darbavietās krievu valodas dēļ ir jāaptur pa īstam! Vai politiķi atbalstīs valsts valodas nostiprināšanu sabiedriskajā telpā ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem un balsojumiem? To vēlētāji vēros un vērtēs.
Viesstrādniekiem likumdošana pagaidām neuzliek par pienākumu lietot valsts valodu
Valodas eksperti brīdina, ka pašlaik Latvijas lingvistiskajā vidē ir liels spiediens uz valsts valodu. Katru gadu Latvijā tiek izsniegts ap 20 000 darba atļauju viesstrādniekiem, no kuriem lielākā daļa ir no bijušās PSRS un lieto krievu valodu komunikācijā. Viņiem likumdošana pašlaik nespiež apgūt valsts valodu. Latvija uzņēmusi vairāk kā 40 000 ukraiņu bēģļu, ieceļo arī studenti no Āzijas un Krievijas pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas citās ES valstīs.
Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece sociolingviste Vineta Skujiņa (Poriņa) norāda, ka proporcionāli apjomīgais krieviski runājošo īpatsvars joprojām rada lielus riskus Latvijas lingvistiskajai videi: “Lingvistiskā vide Latvijā bieži ir ne tikai divvalodīga, bet daudzviet joprojām tā ir arī vienvalodīga – krievu valodā. Cilvēki saprot, ka valstī ir iespējams dzīvot un strādāt, protot tikai vienu valodu – krievu valodu.
Jāuzsver, ka valsts valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī Latvijas Republikas suverenitātes simbols. Ja latviešu valoda ikdienā lietota netiek, valstiskās suverenitātes jēdziens tiek apšaubīts.”
