Viens ēšanas ieradums var nemanāmi iztukšot jūsu smadzeņu resursus pat tad, ja guļat astoņas stundas 0
Daudzi cilvēki dienu nespēj iedomāties bez kafijas tases. Tā palīdz pamosties, uzlabo koncentrēšanos un dod enerģiju brīžos, kad jūtams nogurums. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka viens šķietami nevainīgs ieradums, kafijas dzeršana dienas otrajā pusē, var nemanāmi ietekmēt smadzeņu atjaunošanās procesus pat tad, ja naktī guļat ieteicamās astoņas stundas.
Daudzi uzskata, ka galvenā problēma ar kafiju ir nespēja aizmigt. Ja vakarā izdodas ātri iemigt un nakts paiet bez pamošanās, šķiet, ka satraukumam nav pamata. Tomēr zinātnieki secinājuši, ka kofeīna ietekme uz miegu ir daudz sarežģītāka.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nutrients”, pētnieki analizēja ne tikai miega ilgumu, bet arī tā kvalitāti. Izmantojot elektroencefalogrāfiju (EEG), viņi pētīja smadzeņu darbību miega laikā un atklāja, ka kofeīns var ietekmēt svarīgus atjaunošanās procesus pat tad, ja cilvēks guļ pietiekami ilgi.
Smadzenes naktī var neatpūsties tik labi, kā šķiet
Pētījuma līdzautore Donata Kurpasa skaidro, ka kofeīns ne vienmēr saīsina miega ilgumu vai apgrūtina aizmigšanu. Daudz biežāk tas ietekmē dziļā miega kvalitāti.
“Kofeīns var saīsināt miegu vai apgrūtināt aizmigšanu. Tomēr pat tad, ja miega ilgums šķiet normāls, tas var samazināt lēno viļņu aktivitāti un mainīt EEG rādītājus tā, ka tie vairāk līdzinās nomoda stāvoklim,” skaidro profesore.
Tieši lēno viļņu miegs tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām miega fāzēm. Šajā laikā organisms atjauno enerģijas rezerves, nostiprina atmiņu un palīdz smadzenēm pilnvērtīgi atgūties pēc dienas slodzes.
Pētnieki norāda, ka cilvēka subjektīvā sajūta ne vienmēr sakrīt ar to, kas patiesībā notiek smadzenēs.
“Subjektīvā sajūta, ka miegs bijis labs, ne vienmēr sakrīt ar to, ko rāda neirofizioloģiskie mērījumi. Cilvēks var aizmigt bez grūtībām un neatcerēties nakts pamošanās brīžus, tomēr viņa smadzenēs dziļā miega pazīmes var būt vājākas,” skaidro Donata Kurpasa.
Tas nozīmē, ka cilvēks var būt pārliecināts, ka ir lieliski izgulējies, taču smadzenes nav saņēmušas tik kvalitatīvu atpūtu, cik nepieciešams. Ilgtermiņā tas var veicināt noguruma uzkrāšanos, samazināt koncentrēšanās spējas un pasliktināt pašsajūtu.
Kāpēc vienam vakara kafija netraucē, bet citam rada problēmas?
Pētījums parādīja, ka cilvēku reakcija uz kofeīnu ir ļoti atšķirīga. To ietekmē vairāki faktori – ģenētika, vecums, organisma spēja pārstrādāt kofeīnu, stresa līmenis un kopējais nogurums.
Tieši tāpēc daži cilvēki var izdzert espresso pat pēc vakariņām un aizmigt bez grūtībām, kamēr citiem miega kvalitāti var ietekmēt pat pēcpusdienā izdzerta kafijas tase.
Profesore uzsver, ka nozīme ir ne tikai vakara kafijai. Dažiem cilvēkiem ietekmi var radīt arī kopējais dienas laikā uzņemtais kofeīna daudzums un tas, cik ātri organisms to spēj pārstrādāt.
Speciālisti brīdina arī par mazāk pamanāmu problēmu. Cilvēks jūtas noguris un tāpēc dzer kafiju, lai uzlabotu pašsajūtu un darba spējas. Kofeīns palīdz pārvarēt nogurumu, taču vienlaikus var pasliktināt nakts atjaunošanās procesus.
“Ja kofeīns palīdz cilvēkam funkcionēt dienā, vienlaikus pasliktinot nakts atjaunošanās kvalitāti, var veidoties apburtais loks – pieaugošs nogurums, arvien lielāka vajadzība pēc stimulatoriem un arvien sliktāka miega kvalitāte,” secina Donata Kurpasa.
Tāpēc, ja regulāri jūtaties noguris pat pēc šķietami pilnvērtīga miega, iespējams, vērts pievērst uzmanību ne tikai gulētajām stundām, bet arī tam, cik daudz un cik vēlu dienas laikā lietojat kafiju. Dažkārt problēma nav tajā, ka guļam par maz, bet gan tajā, ka smadzenes nesaņem pilnvērtīgu atjaunošanos.
