18

Remontos jāiegulda prāvas summas

Kopā ar “VNĪ” pārstāvjiem izstaigājot Krišjāņa Barona ielas 14. nama savulaik greznās telpas ar kolonnām, parketa grīdām un logu stikla vitrāžām, kurās līdz 2014. gadam bija izvietota bibliotēka, skaidri redzams, ka remontā, pārbūvēs un labiekārtojumā varētu būt jāiegulda prāvas summas.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Mājas īpašnieki remontdarbu laikā nejauši savā virtuvē atklāj apslēptu mantu
Lasīt citas ziņas

Līdzīgā stāvoklī pašlaik ir nams Brīvības ielā 61, kurā padomju okupācijas gados bija čekas midzenis. Pašlaik arī šī ēka jau ilgāku laiku stāv tukša, vien pirmā stāva un pagrabtelpas ekspozīcijām un ekskursijām izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Pēc dažām aplēsēm, “stūra mājas”, tāpat izsolē piedāvātā Krišjāņa Barona ielas 14. nama remontā un atjaunošanā būtu jāiegulda vismaz septiņi līdz astoņi miljoni eiro.

Lētāk ļaut sagrūt

Neiznomāto un nomai piedāvāto īpašumu saraksts ir krietni garāks nekā pašlaik nomāto.

CITI ŠOBRĪD LASA

“VNĪ” vadītājs spriež, ka iespējamo nomnieku, arī­dzan pircēju interesi nosaka galvenokārt īpašuma atrašanās vieta, telpu stāvoklis, labiekārtojums, iespējas to izmantot komercijai. Esot tādi īpašumi, kuri izsolēs aiziet uz izķeršanu. Bet diemžēl esot gana daudz tādu, kas nomas piedāvājumos stāv gadiem un kuriem, visticamāk, tik drīz nebūs ne nomnieku, ne pircēju. “Piemēram, gadiem ilgi stāv neiznomāts ēku un zemes īpašums Flotes ielā 1A, kur agrāk atradās padomju armijas karabāze un kas pašlaik pārvērties par graustu. Patiesībā šīs ēkas būtu jānojauc. Bet esam aplēsuši, ka to nojaukšanai un teritorijas sakopšanai būtu nepieciešams ap pusmiljons eiro,” piebilst Mārtiņš Tols. “Tādas naudas mums, protams, nav, un ir daudz citu vajadzību nekā ieguldīt naudu graustos. Tāpēc pašlaik lētāk iznāk nedarīt neko un pagaidīt, kamēr īpašumam būs pircējs.”

Namu Kronvalda bulvārī 6, kas tāpat ilgāku laiku stāv tukšs un ir bēdīgā stāvokli, pēc remonta “VNĪ” plānoja piedāvāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Taču no šīs ieceres bijis jāatsakās tāpēc, ka ministrijas vajadzībām ēka ir par mazu. Pašlaik “VNĪ” tiekot rēķināts, kādas summas vajag, lai šo ēku apvienojumā ar līdzās esošo namu Elizabetes ielā 2 varētu pārbūvēt par modernu biroju centru. Bet, kamēr neesot skaidri zināms, kurš varētu būt nomnieks un kādas ir viņa vajadzības, tikmēr nauda šī nama atjaunošanā netikšot ieguldīta un tas arī turpmāk paliks neapdzīvots.

Galus kopā savelk, bet…

Galvenā naudas “ādere” to ēku un telpu remontiem un labiekārtošanai, kurus nolemts paturēt valsts īpašumā, ir no nomniekiem saņemtā nomas maksa. Nomas tiesību iegūšanai “VNĪ” rīko izsoli, kurā iznomātajam īpašumam ir noteikta sākumcena un kurā tiesības nomāt iegūst tas pretendents, kurš piedāvājis visaugstāko cenu.

“Nomas maksas apmēri ir krasi atšķirīgi – no dažiem eiro līdz pat 30 eiro par kvadrātmetru mēnesī,” teic Mārtiņš Tols. “Īpašumu iznomāšanas kārtība, tostarp nomas maksas apmēru noteikšana, gan ir stingri noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem. Tāpēc paši kaut ko izgrozīt vai pa draugam sarunāt zemāku cenu nevaram. Klasisks biroju telpu nomas objekts ir nams Elizabetes ielā 2, kur agrāk atradās kompartijas centrālkomiteja. Pašlaik šajā ēkā telpas nomā gan komercuzņēmumi, gan vairāku valstu vēstniecības. Aptuveni 15% no mūsu nekustamo īpašumu “portfeļa” pašlaik nomā komerc­firmas. Minimālo nomas maksu veido apsaimniekošanas maksa, apdrošināšana, nekustamā īpašuma nodoklis un uzkrājumi kārtējiem remontdarbiem,” viņš paskaidro.

Reklāma
Reklāma

Uz jautājumu, kā “VNĪ” līdz šim izdodas savilkt kopā galus, ņemot vērā neiznomāto vai nepārdoto īpašumu skaitu, Mārtiņš Tols atbild, ka galus kopā varot savilkt. Pēc “Firmas.lv” datiem, gan redzams, ka aizpagājušajā gadā gali kopā vis nesagāja, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 10,5 miljonu eiro apmērā. 2015. gada rādītājus negatīvi esot ietekmējusi “VNĪ” nekustamo īpašumu portfeļa pārvērtēšana un izdevumi uzkrājumiem nepabeigtās būvniecības bilances vērtības samazinājumam par projektiem, kuru tālāka virzība nav paredzēta tuvākajā nākotnē. Bet 2015. gada zaudējumi neesot ietekmējuši “VNĪ” finanšu stabilitāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.