Foto: LETA

Valsts prezidentu vēlēs maija beigās – kādi uzvārdi izskan kuluāros? 62

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
“Notiek cepšanās visaugstākajā temperatūrā.” Slaidiņš par to, ka Kremlis kritis histērijā un draud ar triecieniem
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
Veselam
Kā saprast, ka jūsu partneris ir toksisks cilvēks? Viņus nodod šīs 9 frāzes 16
Lasīt citas ziņas

Valsts prezidenta vēlēšanas šogad notiks 31. maijā, bet kandidātus Saeimas prezidijā deputāti varēs pieteikt no 9. līdz 13. maijam, tā nolēma Saeimas prezidijs un frakciju padome. Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Egils Levits ļāva noprast, ka piekristu kandidēt uz amatu atkārtoti, ja partijas viņu izvirzītu un atbalstītu.

Taču pagaidām neviens politiskais spēks nav paziņojis, ka plāno viņu izvirzīt. Nacionālā apvienība (NA) savu lēmumu pieņems aprīļa beigās domes sēdē, uz kuru būs uzaicināts arī E. Levits. Ja NA viņu nominētu, tad tagadējais Valsts prezidents var rēķināties arī ar “Jaunās Vienotības” balsīm. “Apvienotais saraksts” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura arī iepriekš neatbalstīja E. Levita ievēlēšanu, paziņojuši, ka plāno virzīt savus prezidenta kandidātus, kuri, visticamāk, būs no politisko spēku vidus. “Progresīvie” nav devuši priekšroku nevienam kandidātam, bet ir nosaukuši kritērijus, pēc kuriem meklēs savu pretendentu un vērtēs citu politisko spēku izvirzītos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr neformālās sarunās politiķi un eksperti apspriež ļoti plašu kandidātu loku, kurā ir gan NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže, gan partiju vadošie politiķi – piemēram, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”).

Taču, visticamāk, kāds no kuluāros nosauktajiem var parādīties tikai tad, ja neviens no sākotnēji izvirzītajiem pretendentiem negūs vairākuma atbalstu un būs jārīko jaunas vēlēšanas. Tad ir jāizvirza jauni kandidāti. Valsts prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešama vismaz 51 balss. Valsts prezidentu vēl ar vēlēšanu zīmēm atklāti. E. Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies 8. jūlijā.

Levitam vēl balsu nepietiek

Valsts prezidents E. Levits daļēji ir kliedējis neziņu par viņa gatavību kandidēt atkārtoti uz amatu. Pirms nedēļas intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” E. Levits teica, ka viss ir politiķu rokās: “Es nespekulēšu. Spekulēšana ir politiķu, žurnālistu, dīvāna ekspertu uzdevums, bet ne mans uzdevums. Redzēsim, kādu lēmumu pieņems partijas un frakcijas.” No sacītā izriet, ka viņš būtu gatavs turpināt darbu, ja partijas viņu izvirzītu. Ja E. Levitam nebūs vairākuma atbalsta, tad viņš kā ierindas pilsonis varot nodarboties ar zinātni, komentēt un analizēt politikas procesu, kas esot laba un interesanta iespēja.

Pirms četriem gadiem E. Levitu izvirzīja Nacionālā apvienība, saskatot viņa personībā līdzības arī vērtību ziņā. E. Levita darbība pirmajā pilnvaru termiņā tam ir apstiprinājums, uzsvaru liekot uz nacionālajiem un valsts valodas jautājumiem. Ja NA izvirzītu E. Levitu atkārtoti, tad viņu atbalstīs arī “Jaunā Vienotība”, ir apstiprinājuši “JV” līderi. Tās būtu 39 balsis, kas pagaidām ir viss. Kuluāros gan runā – ja NA nominēs E. Levitu, tad, visticamāk, parūpēsies arī par vairākuma atbalstu savam kandidātam. NA priekšsēdis Raivis Dzintars “Latvijas Avīzi” informēja, ka par kandidātu Valsts prezidenta amatam NA lems domes sēdē aprīlī, uz kuru būs uzaicināts arī E. Levits.

Reklāma
Reklāma

“Progresīvie” nosauc izvēles kritērijus

“Progresīvie” nesen darīja zināmus kritērijus, pēc kuriem plāno identificēt personas, kuras varētu virzīt augstajam amatam, kā arī vērtēt citu politisko spēku nosauktos pretendentus. “Progresīvo” ieskatā nākamajam Valsts prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, kas gan jau ir noteikts likumā. Taču frakcijas vadītājs Kaspars Briškens “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka partija vēlas šajā normā ielikt savu interpretāciju, uzskatot, ka prezidentam ir jābūt ar harismu, viņam ir jāreprezentē valsts starptautiski, ir jārada pārliecība, ka nepārstāvēs šauras intereses.

Tāpat “Progresīvajiem” svarīgi, lai Valsts prezidentam būtu dziļa izpratne par tiesiskumu, līderība attīstības veicināšanā, lai viņš atbalstītu sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidojot sabiedrībā dziļāku izpratni par solidaritātes kultūru un valsts atbildību labklājības nodrošināšanā. “Progresīvie” darba grupā vērtēs šiem kritērijiem atbilstošas personas, pieļaujot, ka varētu izvirzīt savu kandidātu.

Uz vaicāto, vai E. Levits atbilst šiem kritērijiem, K. Briškens atbildēja – ja kādā no balsošanas kārtām viena vai otra kandidāta ievēlēšanai būs nepieciešamas “Progresīvo” desmit balsis, tad frakcija meklēs iespēju kandidātam uzdot sev svarīgos jautājumus. “Levita kungs pret mums ir bijis korekts, ko mēs novērtējam. Taču mums ir svarīgi cilvēktiesību jautājumi, tāpēc vēlēsimies pavaicāt, vai viņš, piemēram, būtu gatavs aktīvi iestāties par visu ģimeņu vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību,” skaidroja K. Briškens. Ja “Progresīvie” atdos savas balsis kādam kandidātam, tas nenotikšot pēc neskaidriem motīviem, bet gan būs pamatots un visiem saprotams. Jāteic pat ja “Progresīvie” atbalstītu E. Levitu, arī ar to viņa ievēlēšanai nepietiek balsu. Tātad izšķirošā loma prezidenta vēlēšanās būs “Apvienotajam sarakstam” un tam, vai koalīcija spēs vienoties par kopīgu nākamo Valsts prezidentu.

Nav neatraidāmības statusa

Zaļo un zemnieku savienība, kura 1. aprīlī Latvijas Zemnieku savienības kongresā plāno vērtēt prezidenta kandidātus no sava vidus, nesen Saeimā iesniedza arī grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kuru nodošanu komisijām parlaments pagājušajā nedēļā noraidīja. Aizstāvot projektu, frakcijas vadītājs Viktors Valainis teica, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas procesam ir jābūt sabiedrībai daudz saprotamākam un atklātākam – visiem kandidātiem ir jādod iespēja publiski iepazīstināt ar savu redzējumu par valstij svarīgiem jautājumiem, nosakot, ka sabiedriskajos medijos ir jārīko kandidātu publiskās debates. Tagad Latvijas Televīzija un Latvijas Radio to var darīt vai nedarīt pēc savas izvēles.

Ja Valsts prezidenta vēlēšanās ir izvirzīti vairāki kandidāti, bet neviens no viņiem pirmajā balsošanas kārtā negūst nepieciešamo vairākumu, tad vēlēšanas turpinās vairākās kārtās, kuru laikā “atbirst” tie, kas ieguvuši mazāko balsu skaitu. Tas nozīmē, ka pēc tam politiskie spēki, kuru pretendents no vēlēšanām izstājies, var atdot savas balsis citas partijas virzītajam vai nebalsot vispār.

Lūgts pamodelēt Valsts prezidenta vēlēšanu iespējamo norisi, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens “Latvijas Avīzei” atzina: “Egils Levits caur publiskās aktivitātes uzplaiksnījumiem mēģina nosvērt sev par labu daļu sabiedrības. Taču, ja viņš gribēja radīt tādu neatraidāmības statusu, kāds bija Vairai Vīķei-Freibergai, tad tas ir novēloti. Toreiz partijas nevarēja neatbalstīt Vīķes-Freibergas atkārtotu ievēlēšanu. Taču Egilam Levitam publiski nav tik augsti reitingi.”

Ja E. Levits piekrīt kandidēt un pēdējā vēlēšanu kārtā paliek viņš un, piemēram, ZZS vai “Apvienotā saraksta” kandidāts, kurš tiek iebalsots ar “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” (abu partiju vadītāji iepriekš teica, ka savu kandidātu nevirzīs) balsīm, tad parādīsies interesants jautājums, kas notiek ar šo koalīciju, norādīja politologs. “Savukārt, ja neviens no kandidātiem – ar vai bez Levita – vēlēšanās negūst vairākumu, tad būs otrais riņķis, kurā var parādīties īstie kandidāti. Ja Egils Levits nekandidē, tad uzreiz var ķerties klāt īstajiem kandidātiem,” pieļāva J. Ikstens. Arī viņš uzskata – tādā gadījumā ir liela iespēja, ka par Valsts prezidentu kļūst kāds no Nacionālās apvienības, jo “Jaunā Vienotība” jau vada valdību, bet “Apvienotajam sarakstam” ir Saeimas priekšsēdētāja amats.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.