Talsu novada domes vadībā tie paši cilvēki, kas iepriekšējā sasaukumā 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gada vasarā līgumu par sadarbību jaunajā Talsu novadā parakstīja visi seši tajā iekļuvušie politiskie spēki, kuri par priekšsēdētāju ievēlēja bijušo agrākā Talsu novada priekšsēdētāju Sandru Pētersoni (NA), bet par vietniekiem – Andi Astrātovu (“Talsu novada attīstībai”/”Latvijas attīstībai”), kurš arī šajā amatā bija jau vecajā Talsu novadā.
Jaunpienācējs vadībā bija otrs vietnieks Aldis Pinkens (“JV”), bet pagājušajā nedēļā Talsu novada dome viņu atbrīvoja no amata, dodot iespēju pie vietnieka amata tikt vēl vienam bijušajam Talsu novada mēra vietniekam Dainim Karolam (LZS). Līdz ar to jauno Talsu novadu, kurā tagad ir arī agrākais Dundagas, Rojas un Mērsraga novads, atkal vada tie paši cilvēki, kuri iepriekšējā sasaukumā bija pie varas Talsos.
“Ir jāapzinās, ka vecā Talsu novada vairs nav. Mēs ienācām ar savu pieredzi un gribējām parādīt, ka tās pašas lietas var darīt labāk, bet saskārāmies ar nevēlēšanos mainīties un dzīvot pa jaunam,” “Latvijas Avīzei” teica A. Pinkens pēc atbrīvošanas no amata, par ko viņš uzzinājis tikai dažas stundas pirms 19. aprīlī sasauktās domes ārkārtas sēdes. Līdz tai A. Astrātovs bija vietnieks izglītības, sociālajos un veselības jautājumos, bet pēc rokādes vadībā ieguva to amatu, kurā līdz tam bija A. Pinkens, – A. Astrātova kompetencē tagad būs tautsaimniecības joma.
D. Karols ir viņa vietā ievēlēts par vietnieku izglītības jautājumos, saglabājot atbildību par jomu, kas pirms tam bija D. Karola kā komitejas vadītāja pārziņā. Pārmaiņas ievadīja Latvijas Zemnieku savienības paziņojums marta sākumā, ka tā “izstājas no parakstītā līguma”, taču, kā tagad redzams, bija veikls manevrs, lai atgrieztos koalīcijā jau ar daudz lielāku ietekmi, un, iespējams, nošautu vairākus zaķus, jo iemesli pārmaiņām bija vairāki. Pēc tam līgumattiecības pārtrauca arī partija “Mēs – Talsiem un novadam”, bet tam uz pārmaiņu procesu nebija tik liela ietekme.
Aicina sadarboties ar darbiniekiem
Priekšsēde S. Pētersone domes sēdē teica, ka tautsaimniecības joma ir ļoti svarīga, kurā “straujiem soļiem jāvirzās uz priekšu”, pieminot arī ES fondu plānošanas perioda uzdevumus. To īstenošanā esot svarīgi sadarboties ar pašvaldības iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), teica S. Pētersone, kura gan uzreiz pati sevi pielaboja, norādot, ka svarīgi ir sadarboties arī ar citām ministrijām.
Runājot par attiecībām ar administrāciju, viņa uzsvēra: “Mums ir jāmāk veidot saikni ar saviem darbiniekiem, radot viņiem drošības un stabilitātes sajūtu.”
Teiktajā bija netiešas norādes uz vismaz diviem pārmaiņu iemesliem. Par vienu tiek uzskatītas A. Pinkena vēl kā mēra vietnieka pretrunas ar izpildvaru, kuru viņš rosinājis nomainīt. S. Pētersone arī pieminēja nepieciešamību sadarboties ar VARAM. Ministrs Artūrs Toms Plešs ir no “Latvijas attīstībai”, kura Talsos startēja kopā ar “Talsu novada attīstībai”, no kuras ievēlēts vietnieks A. Astrātovs. Tas varētu atvieglot sadarbību ar VARAM.
Opozīcijā esošās “Mēs – Talsiem un novadam” (“MTN”) deputāti sēdē minēja, ka galvenais iemesls bijusi nepieciešamība atrast D. Karolam amatu, lai stabilizētu vairākumu. “Tā ir spēle par to, lai Karolam būtu algots amats,” teica Lauris Pīlēģis (“MTN”). Tāpēc sākumā bija rosināts izveidot trešo vietnieka posteni, bet pret to “JV” un “MTN” iebilda.
Stabilizē koalīciju ar amatu LZS
Pēc pašvaldību vēlēšanām vislielāko atbalstu – piecas vietas – bija ieguvusi Nacionālā apvienība. No tās ievēlētā S. Pētersone kļuva par domes priekšsēdētāju ar 18 no 19 balsīm. Viņu neatbalstīja vienīgi Edgars Zelderis no “MTN”, kas vēlēšanās saņēma otru lielāko balsu skaitu un četrus mandātus. “Jaunās Vienotības” (“JV”) un “Talsu novada attīstībai”/”Latvijas attīstībai” saraksts ieguva katrs trīs vietas, bet Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) – katra divas. Tagad opozīcijā ir “JV” un “MTN”.
Gaidis Bērziņš, kurš pārstāv valdošo Nacionālo apvienību, “Latvijas Avīzei” gan teica, ka viņš cer ar “JV” atjaunot konstruktīvu sadarbību. G. Bērziņš uzskata, ka no “JV” ievēlētajam Mārim Rozenbergam ir arī turpmāk jāpārstāv pašvaldība Mērsraga ostas valdē.
Par notikušā iemesliem G. Bērziņš sacīja: “Redzējums atšķīrās par pārmaiņām izpildvarā. Mēs esam gatavi par tām runāt, bet esam pret straujām izmaiņām, jo negribam palikt vispār bez izpildvaras. Atsevišķu deputātu nepatika pret to ir atstājusi iespaidu, jo cilvēki ir arī aizgājuši no darba, kas nav labs rādītājs.”
Jāatgādina, ka arī iepriekšējā sasaukumā domniekiem nebija viegli atrast tādu izpilddirektoru, par kuru vairākums varētu vienoties. Uz vaicāto, kāpēc bija ieteikts izveidot trešo vietnieka amatu, G. Bērziņš, kurš domē ievēlēts pirmo reizi, atsaucās uz iepriekšējo sasaukumu, kad bija trīs priekšsēža vietnieki. Par to esot runāts jau pēc vēlēšanām.
Nevar izārdīt, ja nekā nav vietā
Pirmo reizi domē ievēlēti arī visi trīs “JV” deputāti – M. Rozenbergs, Andra Grīvāne un A. Pinkens, kurš teica: “Mani neinteresē, kā bija agrākajā Talsu novadā, jo tā vairs nav.” Lūgts konkretizēt, A. Pinkens vispirms minēja to, ka vecajam Talsu novadam nav bijusi piekrastes teritorija, bet visas tam pievienotās pašvaldības atrodas pie jūras. Tagad vadībā vairs nav neviena, kas izprastu šīs teritorijas īpatnības un intereses. Tikai martā dome iecēlusi amatā Dundagas, Rojas un Ģibuļu pagasta pārvaldniekus, kas ir izpildvaras atbildība.
Talsu pilsētas un Mērsraga pārvaldes joprojām vadot pienākumu izpildītāji. A. Pinkenu pārsteigusi arī tā birokrātija, kas valda Talsu novada administrācijā, kur par katru sīkumu tiekot izdots rīkojums tā vietā, lai mutiski vienotos par darāmo un uzticētos iestāžu vadītājiem, dodot viņiem lielāku patstāvību – tajā skaitā arī rīcībā ar budžetu.
“Ir iespaids, ka agrākā Talsu novada deputāti vietējās kopienas ne par ko neuzskata, ja šīm teritorijām nav vērā ņemamas pārstāvniecības, kas varētu aizstāvēt to intereses,” uzskata A. Pinkens. G. Bērziņš, kurš ir no piekrastes teritorijas, daļēji varot piekrist, ka lielākie projekti ir saistīti ar Talsiem, bet deputātiem no piejūras – viņam pašam, A. Pinkenam, bijušajai Rojas novada priekšsēdei Evai Kārkliņai (NA) – esot iespējas pārstāvēt šo teritoriju domē. Taču no “JV” tādas iniciatīvas neesot bijušas.
D. Karols savukārt informēja, ka dome plāno pagastos veidot vietējās valdes, negaidot, kad Saeima pieņems Pašvaldību likumu, kurā tās būs paredzētas. D. Karols nepiekrīt, ka viņam bijis vajadzīgs algots amats, jo viņš esot saņēmis samaksu arī par darbu komitejas vadītāja postenī, kādu nesaņemot tie komiteju vadītāji, kuri ir arī vietnieki.
D. Karols atzīst, ka ar pagastu pārvalžu vadītāju izraudzīšanos bijušas grūtības, jo tika rīkoti konkursi, bija arī izvēlētie kandidāti, kas pēc tam atteicās. Lūgts vērtēt izpildvaras darbu, D. Karols teica: “Mēs nevaram visu izārdīt, neko nepiedāvājot vietā. Tā varam nonākt smagā situācijā.”
D. Karols domē strādā vairākus sasaukumus un atceras, ka kopš 2013. gada “Vienotība” vienmēr esot bijusi domes vadībā, kurā iepriekšējā sasaukumā bija mēra vietnieks Normunds Tropiņš no “Vienotības”, kurš tagad domē nav ievēlēts. Tāpēc partija nevarētu norobežoties no tā, kā saimniekots agrāk, uzskata D. Karols.
