Veļas žāvētāji ļauj atteikties no gludināšanas 0
Veļas žāvēšana laukos uz striķa, tīrajām un smaržīgajām drēbēm savelkot sevī visu dabas aromātu, velk uz nostalģiju. Jo Latvijas klimats un modernais dzīvesveids arvien retāk dod tādu iespēju.
Jā, ziemā var žāvēt veļu arī ārā, taču žūšanas process aizņems ilgu laiku. Diemžēl arī lietus Latvijā līst arvien biežāk. Savukārt dzīvokļu iemītniekiem, ja nav balkona, dzīvojamā platība bieži vien ir tik maza, ka nevar atļauties izkārt slapjo veļu uz veļas režģiem. Ko darīt, lai tik pašsaprotama lieta kā veļas žāvēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos nekļūtu par nastu? Veļas žāvētāji ir ļoti efektīva atbilde, kam, līdzīgi kā trauku mašīnām, jācīnās ar dažādiem stereotipiem par to darbības problēmām.
Ietaupa vietu un elektrību
Pirmkārt, jāuzsver, ka ir dažādu veidu veļas žāvētāji. Arī tie, kas apvienoti ar pašu veļas mašīnu. Otrais variants īpaši kārdinošs varētu likties cilvēkiem, kuriem dzīvoklī ir maz vietas un atrast ievērojamu platību veļas žāvētājam var būt ļoti grūti. Tomēr, piemēram, “Euronics” sadzīves tehnikas eksperti norāda, ka efektīvākā žāvēšana notiks ar īpaši šai nodarbei domātu ierīci, jo tā spēj vienā reizē izžāvēt vairāk un krietni ātrāk nekā veļas mašīna, kurā parasti drīkst žāvēt mazāk, nekā izmazgāts, kā arī tehnoloģijas attīstījušās tiktāl, ka pēc žāvētāju darba arī gludināt drēbes vairs nevajadzēs.
Arī elektrības ietaupījums būs lielāks, izmantojot žāvētāju. Turklāt ir nopērkami arī īpaši rāmji, ar kuru palīdzību žāvētāju var “izbūvēt” virs veļas mašīnas (risinājums gan nederēs, ja tā ir ar vertikālo ielādi), šādā veidā cīnoties ar platības problēmu. Kā redzams arī tabulā, apstiprinās rakstītais, ka ikdienā paļauties uz veļas mašīnā iebūvēto žāvētāju būtu neprātīgi. Tādējādi gadā patērēsiet vismaz četras reizes vairāk elektrības.
Veļas žāvētāji iedalās trīs veidos – kondensācijas tipa, kondensācijas tipa ar siltumsūkni un mājokļos noteikti vēl darbojošos ventilācijas tipa žāvētājos, kurus neapskatīsim, jo tirgū to vairs praktiski nav – to tehnoloģiju uzskata par novecojušu. Neskaitot ventilācijas žāvētājus, mājokļos šobrīd visbiežāk atrodamie žāvētāji noteikti ir kondensācijas tipa, kuros karsto gaisu no sildelementa novada uz apģērbu un uzņem no tā mitrumu. Pēc tam tas nonāk speciālā kamerā, kur to atdzesē un jau kondensāta veidā izvada atsevišķā tvertnē, kas ik pa laikam jāiztukšo, vai novada uz kanalizāciju. Tieši tāpēc ir svarīgi pirms pirkuma saprast, kur tad izžāvētais ūdens nonāks.
Sadzīves tehnikas veikalos biežāk atrodami siltumsūkņa tipa žāvētāji. Eksperti uzsver, ka salīdzinājumā ar kondensācijas tipa veļas žāvētājiem siltumsūkņa tehnoloģija spēj samazināt elektroenerģijas patēriņu pat par 40%, padarot to par krietni gardāku kumosu, domājot ilgtermiņā. Īsumā – siltumsūkņa veļas žāvētāji gaisa sildīšanai neizmanto apsildes stieņus un lielu daudzumu elektroenerģijas. Tā vietā izmanto siltumsūkni, kas uzglabā un atkārtoti izmanto lieko karsto gaisu, kas nepieciešams nākamajā žāvēšanas procesā.
Dārgāki par veļas mašīnām
Neskaitot problēmas ar vietas atrašanu žāvētājam, cita rūpe noteikti ir cena – veļas žāvētāji joprojām ir dārgi, vidēji tie noteikti ir krietni dārgāki par veļas mašīnu. Jāuzsver, ka ievērojami dārgāki pat par citiem žāvētājiem ir ar siltumsūkņa tehnoloģiju. Dārgākie žāvētāji ar šo tehnoloģiju var pārsniegt arī 1000 eiro, taču vai tik dārgs aparāts ir nepieciešams? Nē. Ja vien nav vēlmes pēc īpaši modernām tehnoloģijām ar dažādām sarežģītām un ne īsti nepieciešamām programmām.
Elektrības ietaupījums dārgajām ierīcēm ir lielāks, taču ne tik, lai neskatītos uz citiem siltumsūkņa žāvētājiem, kuru cena variē arī ap 400 eiro, kas būtu samērīgs slieksnis, par kuru var iegādāties labu ierīci. Pēc cenas un enerģijas patēriņa noteikti jāpievērš uzmanība, vai žāvētājam ir iespējams saudzīgais režīms, pretburzīšanās sistēma, arī vieglās gludināšanas programma, kas rūpēsies par to, lai pēc žāvēšanas drēbes izskatītos kā iepriekš. Tāpat šie režīmi arī atvieglos vai pat pilnībā izslēgs gludināšanas nepieciešamību.
