Vēlēšanās Norvēģijā uzvar centriski kreisās partijas: jaunā valdība varētu sākt “pakāpenisku aiziešanu” no naftas ekonomikas 8
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Norvēģijā pirmdien notikušajās parlamenta vēlēšanās ir uzvarējušas opozīcijas partijas centriski kreisās Darba partijas (DNA) līdera Jūnasa Stēres vadībā pēc vēlēšanu kampaņas, kurā dominēja jautājumi par klimata izmaiņām un naftas rūpniecības nākotni.
Pēc centriski kreiso partiju uzvaras Norvēģijā tagad visās piecās ziemeļvalstīs pie varas būs sociāldemokrātiskas ievirzes valdības.
Leiboristi nomaina konservatīvos
Trīs lielākās opozīcijas partijas ir ieguvušas 89 no 169 parlamenta deputātu mandātiem. Tas ir pietiekami, lai nomainītu konservatīvo premjerministres Ernas Sūlbergas vadīto centriski labējo koalīciju, kas bija pie varas astoņus gadus. Konservatīvo partija un tās sabiedrotie ieguva tikai 68 vietas.
Līdzšinējā premjerministre Erna Sūlberga atzinusi sakāvi, piebilstot, ka Darba partijai ar sabiedrotajiem ir vairākums valdības izveidošanai.
Sūlbergas valdīšanas laikā Norvēģija salīdzinoši veiksmīgi tika galā ar koronavīrusa pandēmijas krīzi, taču ekonomikā padziļinājās nevienlīdzība.
Darba partijas, kura ieguvusi 48 vietas parlamentā, līderim Stērem ir labas izredzes kļūt par nākamās koalīcijas valdības vadītāju. “Mēs esam smagi strādājuši, un vēlētāji mūs ir atkal padarījuši par Norvēģijas lielāko partiju,” viņš pauda gandarījumu par vēlēšanu rezultātiem. 61 gadu vecais Stēre, kurš vēlēšanu kampaņā solīja cīnīties pret sociālo nevienlīdzību, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un celt nodokļus bagātajiem, uzaudzis turīgu vecāku ģimenē. Viņš kļuva miljonārs, kad ģimene pārdeva apkures krāšņu uzņēmumu. Darba partijas programmā plānots palielināt izdevumus veselības aprūpei un izglītībai.
Kopā ar sabiedrotajiem Centra partiju un Sociālistisko kreiso partiju koalīcija varētu pat iegūt absolūtu vairākumu parlamentā. Šāds pārsvars ļautu atteikties no vajadzības paļauties uz divu citu opozīcijas partiju – Zaļo un kreisi radikālās partijas “Sarkanie” – atbalstu, kā arī atvieglotu koalīcijas veidošanas sarunas.
“Trīs partiju koalīcijas iespējamība ir tieši tāds iznākums, uz kādu mēs cerējām, un tas nozīmē, ka mēs varam sākt sarunas tuvākajās dienās,” teica DNA enerģētikas jautājumu eksperts Espens Barts. Zaļie ir paziņojuši, ka atbalstītu centriski kreisu valdību tikai tad, ja tā solītu nekavējoties izbeigt naftas iegulu izpēti Norvēģijā, kas ir Rietumeiropas lielākā naftas ieguvējvalsts.
Stēre ir noraidījis šo ultimātu. Ir gaidāms, ka Stēre sāks sarunas par valdības veidošanu ar Centra partiju un Sociālistisko kreiso partiju. Centra partija gan ir paziņojusi, ka neveidos koalīciju ar Sociālistisko kreiso partiju.
Jāmazina ekonomikas atkarība no naftas ieguves
Priekšvēlēšanu kampaņā galvenā uzmanība tika pievērsta klimata pārmaiņu ierobežošanai un vides aizsardzībai, kā arī ar to saistītajai naftas ieguves politikai. Naftas rūpniecība ir palīdzējusi Norvēģijai kļūt par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē, taču, pieaugot satraukumam par klimata pārmaiņām, daļa norvēģu pieprasa pāreju uz ekonomiku, kas būtu mazāk atkarīga no naftas ieguves.
Drūmās prognozes, ko saturēja pirms mēneša publicētais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojums, vairojis DNA un vairāku mazāku partiju popularitāti, jo to programmas satur ambiciozus klimata pārmaiņu apkarošanas plānus.
Vēlēšanu kampaņā Zaļo partija aicināja līdz 2035. gadam slēgt naftas rūpniecības uzņēmumus, taču partijas neveiksme vēlēšanās liecina, ka lielākā daļa vēlētāju ir citās domās.
Stēres vadītās Darba partijas plāns ir atļaut naftas nozares darbību vēl pēc 2050. gada, gan izsakot vēlmi par “pakāpenisku aiziešanu no naftas ekonomikas”. Jūtot sabiedrības noskaņojumu, arī Konservatīvo partijas līdere Sūlberga priekšvēlēšanu kampaņā izteicās par pakāpenisku aiziešanu no fosilās degvielas ieguves, kas līdz šim bijusi valsts ekonomikas balsts.
Nostāja naftas ieguves jomā dod mazajām partijām daudz lielāku ietekmi koalīcijas valdības veidošanā, prasot salīdzinoši īsā laikā atteikties no naftas rūpniecības. “Mēs prasām atteikties no jaunu naftas un gāzes atradņu izpētes un neizsniegt jaunas atļaujas enerģētikas firmām,” paziņojis Sociālistiskās kreisās partijas, nākamās koalīcijas valdības potenciālās partneres, runasvīrs enerģētikas jautājumos Larss Haltbrekens.
Analītiķi atzīmē, ka Norvēģijas sabiedrībā izveidojusies paradoksāla situācija, iedzīvotājiem aizrautīgi atbalstot zaļo enerģiju, jo valstī ir daudz ūdens un vēja spēkstaciju, taču naftas un gāzes eksports gadu desmitiem ir nodrošinājis daudzu miljardu labklājības spilvenu.
Norvēģijas enerģētikas ministre Tina Bru atgādina, ka naftas nozare dod 40% eksporta ieņēmumu un tajā nodarbināti vairāk nekā pieci procenti strādājošo. V
iņasprāt, naftas nozares slēgšana ietekmēs valsts budžetu klimata jomā, taču nemainīs globālo situāciju.
Norvēģijai pārtraucot naftas ieguvi, tās vietu ieņems citas valstis ar zemākiem vides standartiem, tāpēc klimata krīze padziļināsies.
