Māris Riekstiņš
Māris Riekstiņš
Foto: Edijs Pālens/LETA

Vēstnieks: Krievija dzīvo ar cerību, lai sabruktu Rietumu solidaritāte 39

Turpinoties Krievijas sāktajam karam pret Ukrainu, Maskavā varas gaiteņos tiek dzīvots ar cerību, lai sabruktu Rietumu solidaritāte, intervijā laikrakstam “Diena” paudis Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Eksperti atklāj, ka ir kaut kas, no kā Putins baidās vairāk nekā no NATO
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Lasīt citas ziņas

“Manuprāt, šobrīd jau ir skaidri šī kara cēloņi, kāpēc esam nonākuši Eiropā, pasaulē pie šīs Krievijas agresijas, – (…) 2007.gada Putina runa Minhenē ļoti skaidri iezīmēja Krievijas neapmierinātību ar pastāvošo pasaules kārtību pēc aukstā kara beigām. Viņi acīmredzot apzinājās, ka ekonomikā viņiem būs grūti konkurēt ar Rietumiem.

Tālākās darbības – karš Gruzijā, 2014.gadā iebrukums Krimā – tā jau ir šīs politikas realizācija. Arī pēdējā gada politika, manuprāt, diezgan skaidri iezīmē apzinātu, mērķtiecīgu vēršanos pret Rietumiem, pret pastāvošo kārtību pasaulē, ar vēlmi panākt Krievijai lielāku lomu starptautiskajās attiecībās, kas rezultējušās impēriskajā pieejā, teritoriju sagrābšanā,” sacījis diplomāts.

CITI ŠOBRĪD LASA
Viņa skatījumā, kamēr šī politika Krievijā nemainīsies, apdraudējums Eiropas drošībai pastāvēs.

“Tīri no izjūtu viedokļa, šķiet, Krievija uzskata, ka viņiem ir lielāks laika resurss, ka viņi spēs izturēt šo. Viņi cer, ka Rietumu solidaritāte, kuras augstais līmenis acīmredzami viņiem bija viens no lielākajiem pārsteigumiem pēc 24.februāra, tomēr sabruks, ka rietumvalstu sabiedrības nebūs gatavas maksāt par šo politiku ar augstākiem tarifiem par energoresursiem. Domāju, ar šo cerību šobrīd Maskavā varas gaiteņos dzīvo.”

Diplomāts uzsvēris, ka no Latvijas interešu viedokļa ir svarīgi turpināt atbalstīt ukraiņus “viņu svētajā cīņā par savas teritorijas atbrīvošanu, neatkarības aizstāvēšanu, par cīņu par savu valsti, ģimenēm, bērniem”.

“Šobrīd Rietumu, tajā skaitā Latvijas, politika jāvirza uz to, ka sniedzam atbalstu suverēnai Eiropas valstij Ukrainai, palīdzot aizstāvēt sevi, tādējādi aizstāvot visu mūsu intereses,

jo nav pieņemama situācijas atgriešanās Eiropas kontinentā, kur valstu robežas var tikt grozītas dēļ kaut kādām impēriskām ambīcijām. Tāpēc mums jāatbalsta ukraiņi un caur šo jāpierāda Krievijai, ka viņi nevarēs uzvarēt šajā karā, nevarēs uzvarēt Ukrainu, ka viņiem būs jāatstāj okupētās teritorijas,” turpinājis vēstnieks.

“Galvenais mūsu uzdevums ir atbalstīt Ukrainas neatkarību, fundamentālās tiesības jebkuras valsts iedzīvotājiem pašiem lemt, kā dzīvot, kādās organizācijās iestāties un kādu nākotni sev veidot. Ja to uzskatām par mazsvarīgu, tad, piedošanu, jautājums ir tikai par to, kad citas Eiropas demokrātijas saskarsies ar līdzīgiem tiešiem apdraudējumiem viņu pastāvēšanai,” sacījis Riekstiņš.

Lūgts vērtēt, vai pastāv draudi, ka Krievijas sāktais karš var izvērsties plašākā mērogā, Riekstiņš teicis, ka

NATO dalībvalstis apzinās šo risku un “ir apņēmības pilnas strādāt, lai šāda kara izvēršanos nepieļautu,

bet ja tiešām, nedod Dievs, tas varētu kādā brīdī notikt, alianse būtu gatava visdažādākajiem scenārijiem”.

Riekstiņam pašlaik ir noslēdzies formālais termiņš darbam Maskavā, bet par Latvijas vēstnieka Krievijā maiņu netiekot spriests. “Pieņemu, ka pagaidām par šo netiek spriests arī tāpēc, ka Latvijā veido jaunu valdību, un, kad to izveidos, tad jau raudzīsimies tālāk,” piebildis diplomāts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.