Uzsver likumu 6
Tomēr, kā liecina “LA” rīcībā esošā “SEB bankas” atbilde, banka jau iepriekš bija izrādījusi pretimnākšanu Kristīnei un vairākkārt noteikusi labvēlības periodus, kuru laikā pamatsummas maksājumi nebija jāveic. Turklāt jau reizi šī nekustamā īpašuma pārdošana tika atlikta uz gadu, lai Kristīne varētu sameklēt citu mājokli. Bankā arī norāda, ka likums neparedz 148. panta 6. daļā noteiktā termiņa atkārtotu noteikšanu vai pagarināšanu. Tāpat bankas atbildē norādīts, ka “SEB banka” piedziņas darbības pret Kristīnei piederošo mantu sāka jau 2014. gadā, bet viņas kā fiziskās personas maksātnespējas process pasludināts 2015. gada 20. maijā, līdz ar to viņas priekšlikums par mājokļa saglabāšanu iesniegts novēloti.
“SEB bankas” pārstāve Agnese Strazda vakar “LA” vēlreiz atkārtoja: “Tieši tā, kā to paredz Maksātnespējas likums – “SEB banka” atsaucās klientes aicinājumam vienoties par vienīgā mājokļa saglabāšanu, kad kliente pirmajā reizē lūdza. Tā kā izsole bija paredzēta pagājušajā piektdienā, līdz iepriekšējās dienas vakaram mums nebija nekādas informācijas par to, ka klientei ir vēlme atkārtoti runāt par vienošanos attiecībā uz mājokļa saglabāšanu.”
Sev adresētos pārmetumus noraida maksātnespējas administratore Aivita Melcere. Viņa darot to, ko paredz Maksātnespējas likums. Turklāt administratore uzskata, ka Kristīnes labā darījusi daudz vairāk, nekā viņai būtu jādara, tostarp sniegusi dažādas juridiskas konsultācijas. “Kad vajadzēja iet pēc kredīta, tad zināja, kur iet, bet tagad, kad jāatmaksā kredīts, vairs nezina! Kristīnei ir maksātnespējas process, ko pati uzsāka. Veselu gadu viņa nemaksāja ne bankai, ne administratoram. Viņai gada laikā bija dots laiks atrast jaunu mājokli. Laiks beidzās šā gada 12. maijā, līdz kuram bija atlikta mantas pārdošana. Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības,” saka administratore.
Par to, vai dzīvoklis var palikt parādnieces īpašumā, nelemjot administrators, bet tās esot bankas un konkrētas personas attiecības. Elektronisko izsoli varot pārtraukt tikai noteiktos gadījumos, taču Kristīnes gadījums tāds neesot. Uz izsoli bija pieteikušies 15 dalībnieki, katrs kā drošības naudu iemaksājot trīs tūkstošus eiro. “Ko teiks tie, kas pieteicās un iemaksāja šo naudu?” tā Melcere. Viņa uzskata, ka Kristīne gada laikā neko nav darījusi, lai situāciju risinātu.
Savukārt Kristīne ir neizpratnē: “Kas ar to ir domāts? Kas būtu tas darāmais? Vai tas, ka man ātrāk jāaiziet no savas vienīgās dzīvesvietas?”
Lai arī situācija ir gana sarežģīta, Kristīne apgalvo, ka ir gatava cīnīties par savu vienīgo mājvietu. Viņa kopīgi ar biedrības “Probonopublico.Latvia” valdi, juristi Kristīnu Blumbergu un biedrības piesaistītajiem juristiem, advokātiem un maksātnespējas administratoriem ir gatava apstrīdēt izsoles rezultātus, kā arī vērsties Satversmes tiesā.
