“Darba devēja prasības reizēm ir ļoti augstas. Ja tam pievienojas darbinieka iekšējais nemiers, zems profesionālais pašvērtējums, piemēram, viņš uzskata, ka jāstrādā vēl vairāk un vairāk, lai sevi pierādītu, apliecinātu savas spējas, nespēj doties ikgadējā atvaļinājumā vai atteikties no virsstundām, stresa līmenis strauji pieaug. To veicina arī nelabvēlīgs psiholoģiskais klimats darba vietā, kas var izpausties kā intrigas, nepamatota kritika, informācijas trūkums vai pārmērīga kontrole, ignorēšana u. c.” 0
Nozīmīgs stresa avots var būt apkārtējā vide, sabiedrība, sociālie apstākļi, piemēram, bailes zaudēt darbu, ekonomiskā nestabilitāte, maza alga, kredīti. “Bieži vien tuvinieki saka: “Saņemies, turies, būs labi! Citiem taču klājas daudz sliktāk!” Taču tā tiek sasniegts pretējais efekts, jo cilvēks jūtas vainīgs par to, ka jūtas noguris it kā bez īsta iemesla un nevar saņemties, jo trūkst spēka, iekšējo resursu. No vienas puses, cilvēks jūt ārējo spiedienu – kādam jābūt, lai nezaudētu darbu, saglabātu attiecības ar mīļoto cilvēku, atbilstu sabiedrības prasībām, piemēram, nenovecotu, no otras – sev izvirzītie psiholoģiskie un ētiskie standarti, prasības, nereālas cerības,” novērojusi Lauma Kasatkina.
Sevišķi spēcīgam stresam pakļauti to profesiju pārstāvji, kuru darbs saistīts ar emocionālo pārslodzi un atbildību, – policisti, medicīnas darbinieki, skolotāji, sociālie darbinieki, pārdevēji. Ikdienā saskaroties ar citu cilvēku jūtu izpausmēm un risinot krīzes situācijas, ar laiku var rasties tā saucamais izdegšanas sindroms – emocionāla pārguruma un garīgas iztukšotības stāvoklis, kuru pavada gan veselības traucējumi, piemēram, sirdsklauves, augsts asinsspiediens, pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, miega vai ēšanas traucējumi, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā, gan izmaiņas uztverē un domāšanā, darbspēju un profesionālā pašvērtējuma pazemināšanās, nespēja koncentrēties, pastiprināta aizkaitinātība vai, gluži otrādi, vienaldzība, vilšanās sajūta, radošo spēju zudums, gan pārvērtības uzvedībā – alkoholisko dzērienu vai citu atkarību izraisošu vielu lietošana, dusmu lēkmes, bieži konflikti.
